Regīna Breta "Dievam vienmēr ir vakances" jeb 50 mācības, kā atrast īsto vietu dzīvē

Kolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Pavisam, pavisam nesen izdevniecība "Zvaigzne ABC" izdeva jau trešo, svaigāko rakstnieces Regīnas Bretas darbu "Dievam vienmēr ir vakances". Tā kā biju lasījis un arī aprakstījis viņas divus iepriekšējos darbus (šeit un šeit), tad nu nešauboties ķēros klāt arī viņas trešajam darbam, jo sērijas ietvarā tak jāturas iraid ;) Breta grāmatā "Esi brīnums!" pauda 50 iedvesmojošas mācības, kā paveikt neiespējamo un padarīt to iespējamu, kā arī runāja par dzīves svētumu, kas ir ikviena cilvēka spēkos, grāmatā "Dievs acis nemirkšķina" viņa rakstīja par universālām mācībām visiem dzīves līkločiem, bet šajā trešajā darbā Regīna Breta dalās universālās atklāsmēs par savu aicinājumu un karjeru. Neiespējamās dzīves iespējamie brīnumi, arī karjeras ziņā - tā varētu raksturot šo Bretas triloģiju vienā teikumā!

Autore par šīs grāmatas tapšanas jēgu un mērķi saka šādi: "Es ceru, ka ikviena no grāmatā piedāvātajām mācībām liks tev no rītiem izlēkt no gultas, baudīt pusdienlaika atpūtu, naktī justies silti sasegtam vai arī vienkārši sapurinās tavu dzīvi, piešķirot tai mazliet mirdzuma, lai tavam darbam un dzīvei būtu nozīme." Vai nav brīnišķīgs vēstījums? Patiešām, Regīna Breta spēj uzmundrināt ikvienu savu grāmatu lasītāju, parādot, ka dzīve nav neveiksmju un ciešanu, bet gan mirdzuma, prieka, izaugsmes iespēju un dzīvošanas vērta un cienīga. Mums ikvienam iet dažādi, arī Regīnai ir gājis visādi, bet, apgūstot šīs dzīves mācības, mēs varam nepieļaut viņas kļūdas, tādējādi netērējot lieki laiku, lai tās labotu... Katrā ziņā - "Dievam vienmēr ir vakances" ir grāmata-motivators, lasi, dzīves stimulētājs un tās mirdzuma radītājs!

No sākuma lasot šīs esejas, šīs slejas, šķiet, ka autore visu laiku rotē tik ap sevi un savu pieredzi un dzīvi, tomēr, iedziļinoties tālāk un dodoties uz priekšu, katras esejas beigu daļā var sastapt viedas un dzīvesgudras atziņas. Protams, atklāti jāatzīst, ka nav jau nekas ārkārtīgi jauns, nekur citur nelasīts un nedzirdēts, it īpaši, ja šādas un līdzīgas grāmatas parādās uz lasāmā plauktiņa ik pa laikam. Un tomēr man gribas sacīt, ka atkārtošana ir zināšanu māte un nekad nav par vēlu un par daudz saprast un aptvert to, ka nekas šajā dzīvē, arī karjeras jomā, nenotiek bez nozīmes un tieši šī izpratne ir tā, ko veido un formē tieši šis konkrētais Regīnas Bretas darbs "Dievam vienmēr ir vakances". 

Kad dzīve dzen saknes, ne vienmēr var pamanīt izaugsmi. Ja esi viens no tiem, kas dzīvē jūtas apmaldījies, - nebīsties. Apmaldoties tu vari nonākt tieši tur, kur dzīve tik un tā bija iecerējusi tevi nolikt. 

Tas, ko tagad rakstīšu, izklausīsies drusku tā ezotēriski, bet faktiski tā ir sistēma, kas strādā - ja katru dienu nodarbosies ar afirmācijām (nostiprināsi savas vēlmes un domas, izteiksi tās, raidot tās Visumā), tās sāks realizēties un piepildīties. To faktiski stāsta arī Breta, pie otrās un vēl dažām pamācībām sakot, "es gribu būt laimīga. Tad pasaule arī atvērās. Viss manā dzīvē mainījās, kad es pati nolēmu mainīties. Man nebija jāatrod pareizais cilvēks. Man bija jākļūst par pareizo cilvēku". Lūk, atslēga - mainīties un kļūt pašam nevis meklēt kaut ko ārpus sevis. Un tā tas ir attiecībā uz visām lietām - karjeru, darbu, ģimeni, attiecībām, kolektīvu darbā utt. Viss ir atkarīgs no mūsu domām, itin viss. 

Ikviens var būt gaisma, pat ja viss, ko spējam, ir iespīdēties tikai uz mirkli.

"Dievam vienmēr ir vakances" ieved mūs arī pasaulē, parādot, cik ļoti neveiksmes var būt svētīgas un pamācošas. Vai tās būtu veselības ķibeles vai darba ķibeles, visas neveiksmes ir tikai un vienīgi lielāki mūsu skolotāji. Protams, varam raudzīties uz tām kā pašiem ļaunuma iemiesojumiem, taču tas mums nekādi nepalīdzēs, bet gan iegrūdīs dziļākās raizēs un depresijā, tādēļ visnotaļ es pievienojos Bretas 18. mācībā sacītajiem vārdiem:

Neveiksmes sniegtās priekšrocības ir bezgalīgas. Neveiksme mūs atbrīvo no bailēm. Ja esi cietis neveiksmi, tev vairs nav ko zaudēt. Tu aptver, ka joprojām esi dzīvs, joprojām elpo, joprojām esi tu pats un dzīve turpinās. Kad dzīvē esi nonācis līdz izdzīvošanas režīmam, tu saproti, ka nemaz nevajag daudz, lai izdzīvotu vai kalpotu citiem. Tu atklāj, no kā patiesībā esi veidots un ka esi stiprāks, nekā biji iedomājies.

Viens citāts ir īpaši vērts, lai ar to nobeigtu šo aprakstu, jo es labi apzinos, ka nevieni mani vārdi nestāv pretī Regīnas Bretas grāmatā paustajām atziņām un dzīvesgudrībai, pārbaudītai un piedzīvotai daudzu gadu garumā. Draugi, no sirds iesaku šo grāmatu, kaut vai tikai pašizaugsmes dēļ izlasiet!