Gudruna Kūglere "Neviens nav vientuļa sala. Kā atrast dzīvesdraugu visam mūžam"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Es ar visdziļāko cieņu noliecu galvu šīs grāmatas autores priekšā, jo... patiesi, patiesi, neviens nav vientuļa sala un nav paredzēts vientulībai un nu lasītāju priekšā tiek nodota universāla padomdevēja grāmata par to, kā atrast dzīvesdraugu visam mūžam. Kā teiktu Platona Aristofans, "lodes otru pusi". Varu uzslavēt arīdzan "Mieram tuvu" izdevniecību, jo šī grāmatu sērija "Mieram tuvu dzīvesskola" ir tieši tas, manuprāt, kas nepieciešams 21. gadsimta relativizēto vērtību laikmetā, jo šīs sērijas grāmatas mums liek palūkoties uz dzīves fundamentu un tikumiem ar pilnīgi svaigu, modernu un, tai pat laikā, mūžīgu skata leņķi, tādu, kas kalpo cilvēces labumam un ad maiorem Dei gloriam, lielākam Dieva godam.
Nē, šī grāmata nav tikai katoliska vai tikai ne-katoliska - tā ir grāmata par mīlestību un tā ir paredzēta kā orientieris ikvienam cilvēkam, lai tas nepaliktu viens, bet atrastu savu otro pusīti, nevis to pielāgotu "pēc sava ģīmja un līdzības", bet gan cilvēkam atbilstošajā cieņā mīlētu, cienītu un ar visu savu mīlestību paustu savu attieksmi pret otru, praktiski mīlot. Jo, kā mums atgādina autore, "jo šīs lietas ir mūsu varā".
Daudzi no mums bieži vien meklē misteru vai mis Perfekto, bet... vai mēs cilvēkam, kurš patiesi ienācis mūsu dzīvē, sakām "jā"? Šīs grāmatas pirmā nodaļa tieši ar to sākas, ar šo "jā". Kūglere skaidri pasaka šo fundamentālo atšķirību, līdz kurai sabiedrība iekšējās gaismas trūkumā neaizdomājas - "īstais ir nevis JĀATROD, bet gan par vienīgo un īsto ir JĀIZŠĶIRAS, lai tādā veidā viņš kļūtu par īsto." Svarīgas ir mūsu vērtības, mūsu kritēriji, lai mēs izšķirtos par izvēli un tad ieguldītu visu sirdsdegsmi un prātu, ticību, darbojoties un veidojot attiecības un laulību. Mēs neaizdomājamies, ka mēs kļūdāmies, bet mēs nudien kļūdāmies, meklējot otru, lai tas kļūtu par mūsu paradīzi zemes virsū, visa vienīgo. Un kad nerodam savu paradīzi, grimstam depresijā. Bet vai mēs teicām "jā" un ieguldījām sevi, mīlestību un lūgšanas, lai otrs, kas ienāk mūsu dzīvē, būtu tur gaidīts? Jāatceras, ka šeit nav ātru risinājumu, ja nebūs mūsu atvērtības un līdzdarbības Dieva iecerēm un plānam mūsu dzīvēs.
Mums ir kritiski jāpaskatās uz sevi un jāuzdod arī šīs grāmatas autores uzdotais jautājums: "Vai mēs spējam veidot attiecības?" Jā, vai mēs spējam tās veidot? Un autore nešauboties sniedz pašu perfektāko un dievišķajā patiesībā balstītu atbildi, sakot šādi: "Cilvēks ir spējīgs veidot attiecības, ja viņš sev patīk un ja viņš vairs neuzskata sevi par vissvarīgāko pasaulē." Ja cilvēks mīl Dievu, pieņem Viņa radīšanas un pestīšanas plānu un tā nodomu savā dzīvē, atsakās no sava ego, ir gatavs sevi dāvāt otram bez nosacījumiem, cilvēks ar Dieva žēlastību un Svētā Gara spēkā ir sagatavots mīlestības pilnai attiecību un laulības pieredzei.
Cilvēks ar to atšķiras no izdzīvošanas un citu instinktu mākta dzīvnieka, ka, kā teicis čehu filosofs Jans Patočka, "cilvēks ir būtne, kurai atklājas realitāte". Lūk, mēs redzam un saprotam realitāti. Bet vai to mēs pieņemam un akceptējam tā, kā mums radīšanas plānā ir ielicis Dievs? Dzīvot mīlestībā, mīlēt, pieņemt, cienīt, godāt - kā vienam otru, tā vecākus un, pāri visam, Dievu. Gudruna Kūglere, kura ir vadītāja katoļu tikšanās portālam "katSat" (vāciski - kathTreff), savā darbā "Neviens nav vientuļa sala" apraksta ne vienu vien gadījumu, kā vajag un kā nevajag rīkoties attiecībās, tomēr viena lieta gan jāsaka skaidri - šī grāmata nemoralizē, bet balstoties uz saprāta, tikumu un providences Atklāsmes plānu, parāda, ka mēs esam līdzdarbinieki mīlestības un svētīgu attiecību un laulības sasniegšanā un ikdienas īstenošanā.
Mēs tagad Latvijā runājam par pirmslaulības kursiem un īpašu apmācības programmu, šajā sakarā es nudien piedāvāju visiem topošajiem laulātajiem vai jau attiecībās esošajiem ļaudīm pasniegt šo G. Kēleres grāmatu. Un tas nav nekas dīvains, nebūt nē. Jo tieši šī grāmata, manuprāt, sniedz atbildes uz daudziem, ja ne pat visiem attiecību, laulības, to sarežģījumu un spējas tos atrisināt gadījumiem. Mēs daudz ko neizvērtējam, mēs neizmantojam mūsos ieliktās prāta gaismas gnozeoloģiskās dāvanas, kuras izgaismo mūsu lēmumus, tā vietā mēs sakām, ka nevaram atrast otro pusīti vai arī tā atrastā ir nepilnīga un galīgi nav mis/misters Perfect. Neaicinu samierināties ar mazumiņu, nekādā gadījumā. Ne vien es, bet arī autore uz to nemudina un tomēr liek izvērtēt visus apstākļus, itin visus "par" un "pret", aplūkojot pat galīgi ne tik skaistās personības, izturēšanās un rīcības puses... jo no šejienes faktiski izšķiras attiecību un laulības dzīves skaistums un savstarpējā cieņa starp partneriem laulībā, tāpat arī tas, cik šī laulība būs harmoniska, cilvēku savstarpējās un Dieva mīlestības izgaismota. Autore par to visu runā, skaidri un gaiši parādot to, kas un kāds ir patiesas laulības kā sakramenta skaistums un kā tajā izpaužas personu cieņa, ja abas personas ir savstarpēji mīlestību un dzīves realitāti, un Dieva plānu savā dzīvē, pieņemoši.
Mēs ikkatrs otrā cilvēkā meklējam to īsto un perfekto, tomēr mēs aizmirstam, ka katram no mums ir pagātne. Pagātne, kurā var būt ievainojumi, sāpes, ciešanas, atkarības un, jā, arī piederība dažādām kristīgajām kopienām, institūcijām, organizācijām. Protams, ideāli ir, ja mēs nonākam pie viena kopsaucēja garīgajā un teoloģiskajā dzīvē, tomēr pat ja nenonākam, ir būtiski atrast vienojošo - Dieva žēlsirdību un mīlestību, bez kuras attiecības un laulība nav iedomājama. To ir ļoti būtiski apzināties. Vai otram ir jābūt stila ikonai un perfektam? Nē. Ja vien tu ieguldīsi nedaudz laika, mudināsi uz nedaudz vēlmi ieguldīt pārdesmit eiro, no otra cilvēka var izveidot stila ikonu, kuru mēs mēdzam pieprasīt kā "manu sapņu piepildījumu". Lūdzu, viss ir mūsu ikviena paša rokās, mūsu pašu mīlestības, cieņas un pacietības rokās.
Lasot un iedziļinoties šajā darbā, lasītājs saprot - attiecības un tām sekojošā laulība nav vis kaut kāda personības izvēle, bet Dieva plāns mūsu dzīvē. Var jau precēties bez vēdera taureņiem, bet... tad katrs no pusēm var atrast citu pusi un attiecības, un laulība izjukt. Tādēļ svarīga ir savstarpējo vērtību, savstarpējās cieņas un mīlestības apliecinājums dienu no dienas, mēnesi no mēneša, gadu no gada, piecdesmitgadi no piecdesmitgades.
Vai mēs lūkojamies uz cilvēku? Vai mēs, kas esam kādu jau redzējuši vienreiz, palūkojamies uz viņu vēlreiz, vai mēs ar viņu parunājamies, vai dalāmies savās domās, iespaidos? Nav kaunīgi atzīt, ka kāds meklē otru pusīti, drīzāk ir kauns, ja kāds to nedarītu. Pat pāvesta Benedikta XVI vecāki iepazinās ar avīzes starpniecību tālajā 1920. gadā, kad Jozefs seniors kādā avīzē ievietoja savu nelielā izmēra sludinājumu. Nebaidīties, būt drosmīgiem, tiekties pēc laulības un attiecību svētības - tā izpaužas Dieva žēlsirdība! Par to ir runāts arī šajā Kūgleres grāmatā no lappuses uz lappusi.
Kas ir mīlestība? Tā ir karaliene, kura pieprasa, lai kalpojam tai un mums par to nekas nav un nebūs. "Tā nesagaida honorārus, tā nepieprasa likmes, tā nerēķina summas - tā nav partnerība, tā kļūst kaut kas vairāk par to, par savienību." Tātad, tā ir pēc iespējas līdzvērtīgāka došana un ņemšana, tā ir mīlestība, tās ir attiecības, tā ir laulība.
Šī nelielā nepilnu divsimts lappušu grāmatiņa - ak, bet cik tā ir svētīga ikvienam, kam aktuāls ir laulības un attiecību jautājums. Daudzi saka, ka katoļiem stils ir mazsvarīgs, ka tā ir ārējība, nekā, tā ir būtiska sastāvdaļa, bet ne galvenā un visu nosakošā, virzošā... Stilam ir jāpauž personība, nevis jāvilina uz nevērtīgo... Dievs ir devis visu, lai mēs to auglīgi izmantotu, bet cik no mums to dara un veic? Jā, tostarp, visus modernās saziņas līdzekļus, portālus un tā joprojām...
Lasu šo grāmatu un domāju par to, cik svētīgi man gan ir nācis tieši tas, ka katra nodaļa, katra apakšnodaļa beidzas ar kādu viedu atziņu, kādu domu, uz kuru ikvienam lasītājam/lasītājai pievērst uzmanību. Daudzas no šīm atziņām, protams, 21. gadsimtā, ir neciešamas, es to rakstu atklāti, jo neviens nav gatavs gaidīt, panest, paciest un nociesties... Bet, ak vai, kā vajadzētu, ak, vai, kā vajadzētu?
Šī grāmata noteikti IR JĀIZLASA UN JĀIEPAZĪST visā tās dzīļu bagātībā, jo... tajā ir parādīta dzīves, attiecību un laulību skaistums un burvība. Nekas dzīvē nav bezjēdzīgs, kā visam šajā dzīvē, arī attiecībām un laulībai ir jēgpilna esme, vajadzība un izpildījums. Kā viedi saka Gudruna Kēlere, "katrai dienai mēs drīkstam šķelmīgi lūkoties sejā un pateikties Dievam, ka Viņš to un mūs ir veidojis tā, kā Viņš ir uzskatījis to mums par labu esam. Un tad mēs savas dienas veidosim tā, lai arī mums tās šķistu labas."
Svētīgu grāmatas dziļo vērtību iepazīšanu!