Skolotāja Daidzuja «Budisms būtībā» jeb Kāds intuitīvs ievads...
Photo by Peter Hershey on Unsplash
Biju dzirdējis par šīs grāmatas iznākšanu, taču savas aizņemtības dēļ visu laiku nesanāca iegriezties grāmatnīcā. Tad nu Ziemassvētku priekšvakara brīvdienās tiku pie dažām grāmatām, starp kurām arī skolotāja Daidzuja Makfilamija darbs "Budisms būtībā. Intuitīvs ievads" (Buddhism From Within). Atverot šo grāmatu, tā sāka rezonēt ar manu būtību, jo pirmais, ko izlasīju, bija šie vārdi: "Veltīts visiem, kas meklē patiesību", tajos jaušama dziļa cieņa un apbrīna no autora puses pret jebkuru patiesu sava ceļa gājēju, meklētāju, pret Patiesību kā Avotu, no kuras smeļas ikviena pasaules mācība, filosofija, reliģija. "Tā kā pārmaiņas ir pastāvīgas un klātesošas, nekas šajā pasaulē nav radīts, lai mums mūžīgi piederētu."
Mēs atrodamies mūžīgi mainīgā pasaulē, kurā mūs vajā mūsu pašu ilgas, vēlmes, alkas, kas rada pieķeršanos un tās izraisītas ciešanas. Mums jāmēģina dzīvot tā, lai maksimāli samazinātu savu domu verdzību pār mūsu pārliecību, kas un kādi esam patiesībā. Mūsu domas nav pasaules centrs, tādēļ apzinoties sevi, jāpieņem pārliecība, ko pauž budisma Trešā cēlā jeb cildenā patiesība -,
"Patiešām pastāv ceļš, kas no pastāvīgas nelaimes izjūtas un neapmierinātības par dzīvi ved uz brīvību, un šis ceļš ir atbrīvošanās no ieraduma pieķerties."
Mani ļoti personiskā līmenī uzrunāja grāmatas nodaļa par t.s. ikdienas apreibināšanos jeb salīdzinājumu starp alkohola vai narkotiku lietošanu un ierasto pieeju dzīves problēmu risināšanā. Šajā nodaļā autors mūsdienu cilvēkam skaidri saprotamā valodā padziļināti apskaidro, kā mēs katrs savā individuālā veidā, bet tomēr ikkatrs esam atkarīgais no kaut kādiem pasaules labumiem, dzinuļiem, seksa, zināšanām, naudas, labām mantām, gadžetiem, tehnoloģijām u.t.t. Un vēl kas - dodoties pa šīs nodaļas lappusēm uz priekšu, sastapos ar ideālu skaidrojumu par alkām pēc ideālisma vai arī fanātiskas pārliecības par kaut ko, kādiem uzskatiem, mācībām, lietu skaidrojumu. Tas, ko neviens noteikti nevēlas nedz dzirdēt, nedz apjaust, tomēr ir un paliek - tie ir maldi apvienojumā ar alkatību ideālisma gadījumā vai ar dusmām - fanātisma gadījumā. Šeit viss ir skaidrs - ideālisms vai fanātisms jebkurā gadījumā ir maldi!
Šajā intuitīvajā ievadā budisma mācībā ir rodams ne vien intelektuāls izaicinājums izprast budisma pasauli, bet arī aicinājums un mudinājums uz atmošanos, jo skaidra prāta un atvērtas sirds stāvoklis IR sasniedzams un šī atmošanās ir viena no nesāpīgākajām, tā izmaina mūsu pasaules uztveri uz visiem laikiem.
"Cilvēks reliģijai pievēršas, mīlestības mudināts, - varbūt viņš mīl patiesību, varbūt pašu mīlestību vai ko tādu, ko nav iespējams nosaukt vārdā."
Mani šajā grāmatā uzrunāja daudzas atklāsmes, kas dod zināmu ieskatu tajā pasaules tvērumā, kādu to redz budists, kurš iet Cildeno ceļu. Apskaidrības sasniegšana un praktizēšana nav kaut kas ārkārtējs, tieši pretēji - šie cilvēki ir vienkārši, tomēr viņos ir kaut kas tāds, kas citiem rada vēlmi atrasties viņu tuvumā. Un mēs noteikti katrs varam kādu šādu cilvēku savā dzīvē iedomāties, vai ne, draugi?
Un vēl kas - šī grāmata ar tās skaidrojumiem lieliski rezonē ar manu pasaules uzskatu daudzos jautājumos, tādēļ lasīšanas gaitā tvēru to kā sarunu ar domāšanā līdzīgu sarunu biedru. Vai varat iedomāties kādu pasaules reliģiju, kura sacītu, ka "nevajag sev skalot smadzenes un spiest sevi domāt citādi"? Sevis piespiešana ne pie kā laba nenoved un tā kā mūsos katrā jau ir ieliktas ilgas pēc patiesības, ja vien to meklēsim mums paredzētajā veidā un virzienā, tās realizācija mūs aizvedīs pa mūsu ceļu un mēs pat nepamanīsim, kā būsim sākuši dzīvot un pat elpot saskaņā ar mācību, skolu vai filosofiju. Jo tā būs MŪSU! Lūk!
Lasot nodaļu par Ceturto aspektu jeb pareizu rīcību, sastapos ar ļoti daudziem domāšanas un uzskatu izaicinājumiem - gan par dzīvības jautājumiem, gan celibātu, gan vides aizsardzību un tā tālāk. Dažos es saredzēju diezgan lielu viedokļa brīvdomības iespēju rīcībā un attieksmē, bet tas atbilst budismā praktizētajai sevis paša rīcības izvērtē saskaņā ar savu sirdsapziņu, līdz ar to budisma šīs "dogmas" dažiem kļūst praktiski pieņemamākas nekā tradicionālo reliģiju sastingušās un laikmetam neatbilstošās pamācības.
Viena no viedākajām budisma mācībām mums māca un iesaka - būt gatavam darīt visu, ko dzīve piespēlē! Vai nav lieliski vārdi? Un tagad parunāsim nedaudz arī par mūsdienu pasaulē plaši izslavēto apzinātību un tās piekopšanu. Budismā tai ir visai ievērojama loma, taču arī mēs savā ikdienas dzīvē to varam praktizēt, sasniedzot zināmas sava garīguma un apziņas virsotnes. Taču jāatceras, ka apzinātību praktizējot, attiecīgajā momentā nepieciešams darīt un īstenot TIKAI vienu darbību. Tikai vienu! Tātad, šīs metodes pieci soļi ir:
- Dari vienlaicīgi tikai vienu lietu.
- Pilnībā pievērs uzmanību tam, ko dari.
- Kad prāts aizklīst pie kaut kā cita, atved to atpakaļ.
- Atkārto trešo soli vēl pārsimt reižu.
- Ja prāts turpina klīst pie vienas un tās pašas lietas, mirkli apstājies un pievērs tai uzmanību - varbūt prāts cenšas tev ko pateikt.
Protams, nonākot pie grāmatas 4. nodaļas ar virsrakstu "Nekas nav tā, kā izskatās", radās daudz pārdomu un tur nu bieži mani ieskati par lietām neatbilda un nerada atskaņas no mācības, ka pasaulē viss ir teju izdomājums. Protams, par daudziem ieskatiem es neesmu gana kompetents spriest, tomēr mana kristīgā būtība un domāšana, piemēram, nepieļauj domu, ka nav dvēseles. Es pilnīgi saprotu budistu uzskatu, ka nav grēka, jo arī manā pārliecībā nedominē šis uzskats, tomēr tik grandiozus noliegumus kā dvēseles neesamība es neesmu gatavs akceptēt, vismaz ne šajā dzīves momentā un ne šobrīd. Šo grāmatu lasīju un par tās vēstījumu interesējos, jo esot studējušam teoloģiju un reliģiju zinātni, kā arī garīgumu, ir tikai jauki vienmēr izzināt ko vairāk par kādu no lielajām pasaules filosofiski reliģiskajām tradīcijām. Kādā momentā šī grāmata mani pamudināja uz kādiem dzīves aspektiem palūkoties savādāk un "izlīst" no sava ierastā skatupunkta. Manu attiecīgo tā brīža domāšanas īpatnību pārvērtēt lika šīs rindas no grāmatas 66. lappuses:
"Lai rīkotos saskaņā ar pareizu centienu aspektu, jābūt iecietīgiem pret to, ko nezinām. Pat ja nākamais solis ir skaidri un gai;si saprotams, tas nav līdz galam zināms. Iespējams, to var redzēt, dzirdēt, just vai intuitīvi nojaust, taču to nav iespējams zināt tā, kā prāts vēlētos. Šī nezināšana ir viens no budisma prakses raksturiezīmēm - jo vairāk cilvēki iedziļinās, jo mazāk viņi zina, pat ja ir guvuši lielāku pārliecību par vienkāršajām lietām, kas atrodas turpat deguna priekšā. Nezināšana patiesībā ir viena no gudrības iezīmēm, un, lai arī cik dīvaini tas liktos, tā ir daudz noderīgāka par zināšanu, pēc kuras tiecamies. Tieši zināšana traucē pareizu centienu praktizēšanā. Kad cilvēki "zina", kā viņiem jādzīvo, viņi spriež par sevi pēc kādas noteiktas mērauklas un ar gribasspēku cenšas sevi piespiest tai piemēroties. Šī mēraukla, spriešana, piespiešana un mērīšana - tās visas ir smalkas pieķeršanās un maldu formas, tādēļ neizbēgami rada aizvien lielākas ciešanas. Taču, ja cilvēks vienkārši ļaujas godīgai nezināšanai, no tā visa ir iespējams izvairīties."
Tādējādi arī jūs, šī bloga lasītāji, redzat, ka šī grāmata ir arī praktiskas gudrības piepildīta, kura attiecīgajā brīdī mums var palīdzēt palūkoties uz lietām citādāk. Protams, ja vien esam saglabājuši atvērtību domāšanā un godīgumu pret savu iekšējo patiesības izzināšanas vēlmi un tiekšanos pretī Avotam.
Viena no dižākajām mācībām, kuras varam tvert caur šīs grāmatas vēstījumu - katram mūsu solim ir POZITĪVS rezultāts un budismā cilvēks attīstās un aug virzienā no nezināšanas uz patiesību, mums jābūt atvērtiem šai nirvānas pieredzei, kas nav kaut kas galīgs, bet tas ir nerimstošs process, darbs pie sevis izaugsmes. Pati interese un ceļa iešana, pats process ir apskaidrības izteiksme. Vai nav patiesi lielisks vēstījums?
Grāmatas 5. nodaļā mēs iepazīstamies ar Visuma likumiem, kādus un kā tos redz budismu praktizējošie. Protams, atziņai par astoņposmu ceļa nesto labumu un par pieķeršanos kā ciešanu vairotāju es varu tikai absolūti piekrist. Tāpat nākas piekrist arī par budisma skatījumu uz klasisko reliģiju spekulāciju par dabas radīšanas vai iznīcināšanas aspektiem - tās uzskatāmas par veltu laika šķiešanu. Pievērsīsimies būtiskajam un ļausimies pasaulei mūs un mums pasauli pieņemt vienam otru tādiem, kādi nu mēs katrs esošajā situācijā, mirklī, brīdī, tvērumā esam!
"Budisms būtībā" lasītāju ieved ļoti smalkā pasaulē un, autora vārdiem sakot, daudzas lietas budismā skaidrojoši no teju universitātes līmeņa izpratnes, jo daudziem par budismu radies visai izkropļots un maldīgs priekšstats, kuru patiesas apgaismības iespējamības dēļ nepieciešams koriģēt. Par šīs diezgan nelielās grāmatiņas sniegumu varam patiesi lepoties - tā atver cilvēkā snaudošo potenciālu apzināties savas saknes un spējas - jo gan Visums, gan ikkatrs no mums ir garīgs un reliģisks, caur to viss virzās pretim Labajam, Patiesajam un Skaistajam!
Tiekot līdz grāmatas nobeiguma lappusēm, kā filosofiski orientētam prātam man jāsaka, ka gan šīs nobeiguma rindkopas, gan viss pārējais grāmatā izlasītais skolotāja Daidzuja sacītais raisīja ne vienu vien dziļdomīgu jautājumu par dzīves jēgu, ciešanu nozīmi un daudz citus, tomēr uz daļu no šiem jautājumiem grāmatā izklāstītais snaiedz iespaidīgas atbildes un samazina patiesības meklēšanas apjomu, jo tā tepat vien acu priekšā iraid.
"Lai patiesi zinātu, ko Buda saprata, cilvēkiem tas jāpieredz pašiem. Un tā arī notiek. Tieši tāpēc, ka Buda bija cilvēks, arī mūsos ir potenciāls izdarīt to, ko paveica viņš."
Šī grāmatas apskata nobeigumā es visiem bloga lasītājiem vēlos sacīt - ja jūs patiesi interesē budisma pieeja, tad atcerieties, ka cilvēka dzīves apstākļiem nav nozīmes, jo Ceļš, kas ir jūsu, būs atrodams vienmēr. Jo patiesa reliģija - vai tas būtu budisms vai jebkura cita - patiesībā ir veids, kā dzīvojam un rīkojamies ik dienas, jo svarīgāka ir prakse, nevis vārdi un idejas, kas to apraksta. Lai jums auglīgs Ceļš un patiesības meklējumi, tādēļ aicinu paturēt prātā šos vārdus: "Strīdi nevar būt par patiesību, jo patiesība netiecas uz skaļu sevis aizstāvību"!