Deivids Keslers «Kā atrast jēgu zaudējumā»
Photo by
Ian Taylor on Unsplash
Es jau noteikti kaut kur iepriekš esmu minējis un rakstījis, ka neesmu nekā speciāli tiecies uz tanatoloģijas jeb intereses par nāvi un miršanu pusi, taču, retrospektīvi atskatoties, sāku par to interesēties jau līdz ar koledžas pirmajiem studiju gadiem, kad arī savu pētniecisko darbu rakstīju par miršanas iemesliem un cēloņiem. Es galīgi neesmu alcis strādāt ar mirušajiem anatomijas apmācības procesā vai tiesu medicīnā, taču manā profesionālās dzīves ritējumā tā viss ir iegrozījies, ka esmu procesos, kuros ir darīšana ar nāvi, miršanu, patoloģijām, orgāniem, preparēšanu un tā joprojām. Protams, no malas var šķist, ka tā ir sava veida apsēstība, nē, nebūt nē, es nemeklēju speciāli tādus darbus un nodarbošanos, bet neviens cits to nedara, tad nu kaut kā sanāk man pašam to darīt. Nu jā, neliels ievads un atkāpe pirms grāmatas apraksta, taču vajadzīga lieta. Arī šī grāmata noteikti ir vajadzīga lieta, lai veicinātu izpratni par sērām un jēgas atrašanu pēc zaudējuma piedzīvošanas. Deivida Keslera grāmata ir viena no tām, kuru jālasa apdomājot un piedomājot, apcerot savus zaudējumus, lai saprastu, ka visam mūsu dzīvē ir jēga un nozīme. Daudz kas ir atkarīgs no mūsu skatpunkta, taču visā bieži vien var saskatīt jēgu, ja vien palūkojamies uz notikušo kopā ar citiem. Par to arī ir šis darbs.
Tods Bērpo un Linna Vinsenta "Debesis ir!"
Grāmatas vāka fragments
Grāmata "Debesis ir!" ir tik satriecoša, ka tā tika izlasīta divu stundu laikā, šīs divas stundas nešaubīgi atņemot naktsmiegam, taču piešķirot tās dvēseles mieram, kas seko pēc grāmatas izlasīšanas. Tie būtu mani pirmie sajūsmas pilnie grāmatas apskata ievadvārdi, taču šīs grāmatas kontekstā tie nerimsies, jo grāmata "Debesis ir!" tos ir bagātīgi jo bagātīgi pelnījusi, jo grāmata nav fantastika, bet gan dokumentāls stāsts, kuru ilustrē arī nedaudz bildes...
Dr. med. Ebens Aleksandrs "Debesu valstības pierādījums"
Grāmatas vāka fragments