Vasarīgas pārdomas par lasīšanu un tās dāvāto inteliģenci, renesansi, rokrakstiem un grāmatām...

Photo by Debby Hudson on Unsplash

Beidzot manā intensīvajā darba kārtībā ir uzmirdzējusi iespēja veltīt nedaudz laika dažu publikāciju apskatam, tajās pausto ideju aplūkošanai, kā arī šajās vasarīgajās un ne pārāk garajās pārdomās padalīšos ar vasaras lasīšanas plāniem, kurus šogad vēlētos realizēt. Ideju uz lasīšanu ir gana daudz, iespējamo lasāmlisti izvēršot uz neskaitāmām lappusēm, taču es ļoti ceru, ka idejas nepaliks vien prātā, bet radīsies arī iespēja un laiks tās realizēt un aprakstīt. Taču šoreiz par visu pēc kārtas. Šajā rakstā es sniegšu jums dažas rekomendācijas, kuras man pašam ir šķitušas izzināšanas un izlasīšanas vērtas, lai paturētu tās prātā un dalītos ar tām ar citiem interesentiem.

Reiz LU diplomdarbu repozitorijā uzgāju kādu teju pirms gadsimta rakstītu diplomdarbu filoloģijā, kurā mani uzrunāja tā pirmā rindkopa, kuru es šeit vēlos citēt pilnībā, jo man tā saistās ar apcerēšanas, atcerēšanās vērtiem un vērā ņemamiem vārdiem:

"Ja kāds rakstnieks ņem savam darbam ierosinājumu un pamatvielu no veca literatūras avota vai vēsturiska pieminekļa, tad viņš to dara tikai tad, kad viņš labi pārdomājis un iejuties sava jaunā darba plānā un idejā. Uz veciem pamatiem ceļot jaunu ēku, jāceļ tā tāda, lai tā attaisnotu pati savu izcelšanos, proti: tai jābūt skaistākai un lietderīgākai. Šinī gadījumā, kā literatūras darbā, jāgaida, ka tam jābūt idejiski vērtīgākam un mākslinieciski daiļāki uzbūvētam." (Marija Meirone, 1934)

Kad šajos vārdos iedziļinās, mēs varam sadzirdēt aicinājumu ikvienam rakstoši radošajam un ne tikai - kad kaut ko radām, ir vērtīgi atcerēties, ka tam [jaunradītajam] produktam vai materiālam ir jābūt labākam un augstvērtīgākam nekā pamatavotam vai izejmateriālam. Es šos vārdus atceros un pārlasu ik pa laikam, lai sevi motivētu uz aizvien augstvērtīgāku avotu atrašanu, izejmateriāla meklēšanu un augstvērtīgas literatūras avotu iepazīšanu, ar kuras secinājumiem arī dalīties šeit, savā blogā. 

Vēl viens uzrunājošs un pārdomas raisošs viedoklis ir ticis publicēts portālā TVNET ar visai skandalozu, taču realitātei visnotaļ atbilstošu virsrakstu - Modernā invaliditāte - "jaunanalfabētisms". Es šo profesores un komunikācijas zinātņu ekspertes Sandras Veinbergas rakstu izlasīju pilnīgi bez jebkādas skepses, tajā viss ir aprakstīts gluži kā realitātē arī notiekošs, bez jebkāda safabricējuma vai faktu un situācijas sagrozījuma. Patiešām jāpiekrīt autorei, ka situācija ar analfabētisma attīstību 21. gs. pasaulē ir kļuvusi kritiska. Jūsu pārdomām vien daži nelieli citāti no raksta:

• "Dators jau sen uzveicis rokrakstu, padarot to par nevajadzīgu atavismu. Agrāk mēs skolā mācījāmies glītrakstīšanu un burti dzima zem spalvas kā putni, kas, iepazinušies ar papīru un paknābājuši spalvas čirkstoņu, strauji pacēlās ēterā, bet tagad tā nav."
• "Ja agrāk rokraksts lielā mērā demonstrēja, kā rakstītājs jūtas, tad tagad nekādu personības nospiedumu tekstos vairs nav un nebūs. [..] Taču nav izslēgts, ka tieši šajos apstākļos rokraksts atgriezīsies. [..] Rokraksti nepazuda."
• "Veidojas funkcionālo analfabētu paaudze. Tātad jaunieši, kas 16 gadus mācījušies skolā, taču pastāvīgi lasīt nespēj, nevar saprast literārā tekstā pausto domu un viņiem ir grūti iedziļināties tekstā aprakstītajās problēmās."
• "Tehnika spēj atvieglot dzīvi, taču nedrīkst to pārvērst par ikdienu, mainot būtiskas sastāvdaļas. [..] Galu galā esam nonākuši pie jaunas ideoloģijas, kurā process ir viss, bet rezultāts nenozīmē neko."
• "Digitalizācija nav investīcija, jo cilvēkam ir vajadzīga arī analogā kompetence. Tai nevajag programmu, jo smadzenes strādā pašas. Diemžēl nākotnē jārēķinās ar mazāku motivāciju lasīt. Jau tagad ir konstatētas pirmās "jaunanalfabētisma" iezīmes, jo eksistē samērā plaša grupa, kuras dalībnieki izvairās lasīt."

Jā, patiesi, šādi viedokļraksti tiešām liek aizdomāties par to, kur mēs kā cilvēce, kā it kā izglītotā un modernā Rietumu pasaule virzāmies - quo vadis? Iesaku šo rakstu izlasīt un apdomāt, vai mēs paši lasām, studējam tekstus, vai mācām tos saprast saviem bērniem un mazbērniem jeb ļaujam tiem kļūt par Rietumu ideoloģijas jaunanalfabētisma upuriem? 

Trešā lieta, kurai pieķeros šais, kā jau pats rakstīju, īsajās ieskicēs, ir mana pieķeršanās un interese par vienīgo intelektuāli bagātinošo žurnālu no latviski iznākošajiem uzskatāmais "Rīgas Laiks". Protams, ir vēl daži, kuros var smelties kaut kādas atziņas un daļēju intelektuālu baudījumu, taču RL nevienam nepārspēt. Tā nu jaunākajā, 2023. gada jūnija mēneša numurā mums ir dota iespēja tvert, manuprāt, divus īpaši vērtīgus intelekta guvumus - analīzi par renesanses gleznotāja Rafaēla darbu "Atēnu skola", kas rotā Vatikāna Apustuliskās pils Parakstu zāli un otrs ir raksts no Teda Džojas par lasīšanas plānu mūža garumā. Šajā literatūras kā inteliģences veidošanas avotam veltītajā rakstā mēs kā lasītāji varam smelties ārkārtīgi viedus padomus kā attīstīt savu iekšējo intelektuālo pasauli, tā pārsteidzot paši sevi un radot lielisku augsni savas harismas attīstībai. 

• "Tas, ko iemācās skolas solā, ir nebūtisks un reizēm pat bezvērtīgs; par savu izglītību jāuzņemas atbildība pašam."
• "Lasīšanai es veltu daudz laika - milzīgus laika strēķus."
• "Es lasu, lai paplašinātu prātu, nevis izklaidētos, un meklēju sarežģītas grāmatas."
• "Es konstatēju robus savā lasīšanas izglītībā, sastādu sarakstu ar grāmatām, kas man jāizlasa, lai šos robus aizpildītu, un tad izlasu visu, kas tajā uzskaitīts."

Šie un daudzi citi viedi padomi grāmatu, mūzikas un intelekta cienītājiem tverami Teda Džojas blogā "The Honest Broker" un tieši šādu vērtīgu ieteikumu un norādījumu dēļ, kad rodu iedvesmas un lasīšanas vērtus avotus, ir vērts iegādāties un atbalstīt žurnāla "Rīgas Laiks" izdošanu un iznākšanas veicināšanu! 

Un tad šo ieteikumu nobeigumā vēl par divām grāmatām - esmu iegādājies gan "Sapnī ar Botičelli", gan arī grāmatu par Einšteina dzīvi, zinātni un Visuma pētniecību. Drīzumā ķeršos klāt un tad jau sekos arī izvērstāki apskati par šīm grāmatām :)

Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; attēli - no grāmatnīcu internetvietnēm

Saulainu, priekpilnu un piedzīvojumiem bagātu vasaru ikvienam!