Trīs grāmatas, izklāstot ekoloģijas problemātiku...

Attēls no bloga autora personīgā arhīva

Šajā bloga ierakstā jums, mani lasītāji, piedāvāju ielūkoties trīs tiešām nozīmīgos darbos, kas veltīti ekoloģijas un vides aizsardzības aizvien aktuālākajiem jautājumiem. Sera Deivida Atenboro darbs "Dzīve uz mūsu planētas" ir ne vien kā sauciens sargāt aizvien izzūdošo Zemes ekosistēmu, bet arī kā dzīvs vēstnesis ar pierādījumiem, cik strauji Zemes ekosistēma iet bojā, jo Atenboro ir pazīstams arī kā ievērojams ceļotājs. Lieliskus atzinības vārdus šai grāmatai veltījis arī mūsu pašu ceļotājs un žurnālists Dzintris Kolāts - par to vairāk tekstā. Un šajā grāmatu kompānijā ievietoju arī nesen publicēto itāļu žurnālista Karlo Petrīni sarunu grāmatu ar pāvestu Francisku "Terrafutura", kā arī šajā kontekstā nozīmīgo pāvesta Franciska encikliku "Laudato Si'", veltītu rūpēm par kopējām mājām. Lai gan enciklika ir publicēta jau 2016. gadā, tomēr tā nezaudē savu aktualitāti, jo šīs rūpes par Zemes ekoloģiju tagad ir īpaši aktuālas tā kā vēl nekad iepriekš. 

Sers Deivids Atenboro «Dzīve uz mūsu planētas» (2021)

Latviešu žurnālists un liels ceļotājs Dzintris Kolāts 2021. gada rudenī savā pēcvārdā šai grāmatai velta ļoti atzinīgus vārdus, kuriem nudien nevar nepiekrist: "Vienreizīgs, aizraujošs mūsu planētas visjaunākās vēstures un dabas pārmaiņu apraksts. [..] Sers Deivids Atenboro raksta zinoši un viedi. Viņam izcilā līmenī piemīt [..] prasme redzēt un domāt kopsakarībās, cēloņu un seku izvijumā."

Atenboro ir ārkārtīgi slavens ar saviem ceļojumiem un dokumentālajām filmām par uz Zemes mītošājām radībām, tādējādi mēs caur grāmatas lappusēm arīdzan varam doties vēsturiskā ekskursā kopā ar seru un piedzīvot nedaudz senākus laikus nekā mūsu pašu dzīves šeit. Un arī mūsdienas, protams. Autors grāmatu sāk ar atgriešanos 1937. gadā, kad uz Zemes mita vien 2,3 miljardi iedzīvotāju. Šī grāmata nekādā ziņā nav vienmuļa un garlaicīga, tieši pretēji - tā ir aizraujoša un uzrunājoša ikvienu, kuram interesē dabas neizzinātās lappuses. Autors nelieto pārgudru zinātnisku valodu, bet gan populārzinātniskā, bet nenonivelējošā valodā skaidro un apraksta izmaiņas, kādas tās ir notikušas ar dabu un sugām kopš teju pasaules pirmsākumiem. Savā ziņā šis darbs ir ne vien par dabu, bet arī savveida autora biogrāfija par viņa paša dzīves notikumiem, kurus viņš kā dabas pētnieks un dokumentālists ir piedzīvojis. 1960. gada aprakstos autors skaidri piemin jau tad skarbu patiesību - daba nav neizsmeļama. Pirmatnējā daba ir ierobežota. Tai nepieciešama aizsardzība. Šobrīd tas ir kļuvis teju visiem par acīmredzamu patiesību un šai problēmai ir tikušas pievērstas neskaitāmas acis un sirdis, jo tās ir rūpes par mūsu kopējām mājām. Un tā mēs nonākam līdz pat apskatam 2020. gadā, kad uz planētas Zemes mīt jau nepilni 8 miljardi iedzīvotāju un neskartās dabas platība ir sarukusi līdz 35 procentiem. 

Grāmata ir diezgan bagātīgi ilustrēta - gan ar krāsainu attēlu ieliktņiem, gan ar melnbaltiem zīmējumiem un fotogrāfijām. Tas patiesi šo darbu padara aizraujošu lasīšanai un iepazīšanai. Nākamajā grāmatas daļā autors mums visiem uzdod intriģējošu un reizē raižpilnu jautājumu - Kas notiks tālāk? Un pats savas grāmatas lappusēs mēģina uz to atbildēt, sakot: "Ja cilvēki turpinās kā līdz šim, es tiešām raizējos par tiem, kuri piedzīvos nākamos deviņdesmit gadus. Aktuālā zinātniskā izpratne liecina, ka dzīvā pasaule ir ceļā uz lūzuma punktu un sabrukumu." Tālākajās lappusēs autors iedziļinās mūslaiku un nākamo paaudžu sagaidāmajās Zemes kataklizmās un ekoloģiskajās problēmās.

«Zinātnieki brīdina, ka viena šodien dzimuša cilvēka mūža laikā mūsu suga izvedīs Zemi caur vairākām vienvirziena durvīm. Izmaiņas būs nenovēršamas, zudīs holocēna, mūsu Ēdenes dārza, drošība un stabilitāte. Tāda nākotne nestu tikai dzīvās pasaules - tā, uz ko paļaujas mūsu civilizācija - sabrukumu. Neviens negrib, lai tā notiktu. Mēs nedrīkstam to pieļaut, bet ko iesākt, ja tik daudz kas jau nogājis greizi?»

Un Atenboro savas grāmatas 3. daļā mēģina sniegt atbildi uz šo jautājumu, analizējot un izvēršot dažādus iespējamos risinājumus mūsu dabas daudzveidības glābšanai vai vismaz saglabāšanai esošajās robežās, pirms nav pavisam traki. Tāpat autors izzina un dalās ar iespaidu, kādu atstās aizvien pieaugošais Zemes iedzīvotāju skaits, kas nemitīgi pieaug un prasa aizvien vairāk resursu, tostarp, arī planētas resursu. Grāmatas nobeiguma daļā Atenboro mums visiem sniedz padomu un rīcības ietvaru, "sasniedzot līdzsvarotāku dzīvi", kas varētu kalpot kā nelielas bremzes un glābiņš mūsu postā zūdošajai planētai. Iesaku šo grāmatu izlasīt ikvienam, kuram rūp mūsu kopīgo māju nākotne un nākamās paaudzes, kuras nāks uz šo planētu pēc mums! 

«Mēs vēl varam laboties, kontrolēt savu ietekmi, izmainīt savu attīstības virzienu un atkal kļūt par sugu, kas dzīvo saskaņā ar dabu. Tikai jāgrib! Nākamās desmitgades ir pēdējā iespēja veidot sev stabilu mājvietu un atjaunot bagātīgo, veselīgo un brīnišķīgo pasauli, kuru esam mantojuši no saviem tālajiem senčiem. Tagad uz spēles ir mūsu nākotne uz šīs planētas - vienīgās vietas, kur, ciktāl zināms, pastāv jebkāda veida dzīvība.»

Karlo Petrīni «Terrafutura» (2021)

Šajā grāmatā autors ir apkopojis trīs sarunu ar pāvestu Francisku materiālu trīs gadu laikā. Autoram pašam ļoti tuva ir "Laudato Si'" enciklika un dabas aizsardzības un ekoloģijas jautājumi, tādējādi mūs sasniedz šis aizraujošo sarunu materiāls grāmatas formātā. Gan autors, gan pāvests Francisks ļoti lielu lomu pievērš enciklikai "Esi slavēts" (Laudato Si'), kas ir izdota arī Latvijā un kuras saturam arī pieskarsimies zemāk. Grāmatā "Terrafutura" pāvests daudz klāsta par ticības un zinātnes, kā arī saprāta lomu dabas aizsardzības uz Zemes nākotnes kontekstā. Šīs sarunas ar grāmatas autoru ir ārkārtīgas cilvēcības piesātinātas un jūtama ir abpusēja ieinteresētība ekoloģisko jautājumu un problemātikas aplūkošanā un tālāknodošanā. 

Grāmatas otrajā daļā Karlo Petrīni un pāvests Francisks caur saviem dokumentiem aplūko piecas tēmas, kā šo nodaļu ir nosaucis grāmatas autors: bioloģiskā daudzveidība - mīļotā Amazone; ekonomika - «Evaņģēlija prieks» (Evangelii Gaudium); migrācija - stāsts nav tikai par imigrantiem; izglītība - tikšanās ar studentiem un akadēmisko pasauli; kopiena - (Re)thinking Europe, būt Eiropas dvēselei. 

Pāvests Francisks «Laudato Si'» (2016)

Kā enciklikas ievaddaļā pauž pats Svētais Tēvs Francisks, šis vēstījums ir kā mudinājums "aizsargāt mūsu kopējās mājas, ietverot rūpes par visas cilvēku saimes apvienošanu, lai censtos nodrošināt ilgtspējīgu un integrālu attīstību, jo zinām, ka notiekošo var mainīt." (EG, 13) Pāvests turpina: "Ceru, ka šī enciklika palīdzēs mums apzināties to, cik liela, cik steidzami risināma un reizē skaista ir šī ekoloģiskā problēma." Un autors turpat tālāk EG 15. punktā izklāsta šīs enciklikas uzbūves īpatnības un apskatāmos problēmu aspektus. Šī nelielā enciklika jeb pāvesta apkārtraksts ir veltīts visiem labas gribas cilvēkiem, kuriem nav vienaldzīgas rūpes par nākotnes mājām mūsu pēctečiem un nākamajām paaudzēm. 

Enciklika ir iedalīta 6 nodaļās ar sekojošiem virsrakstiem: Kas notiek ar mūsu kopējām mājām, Radīšanas evaņģēlijs, Ekoloģiskās krīzes cilvēciskie cēloņi, Integrālā ekoloģija, Vadlīnijas pieejai un rīcībai un, visbeidzot - Ekoloģiskā izglītība un garīgums.

Par pāvesta Franciska encikliku "Laudato Si'" un grāmatu "Terrafutura" LTV raidījumā "Lielās patiesības" sarunājas priesteris Pēteris Skudra ar raidījuma vadītāju Ilmāru Latkovski.