Kad modernā cilvēka nemieru skaidro Finna Skorderuda «Nemiers»...
Grāmatas vāka fragments
Tā ir īpaša bauda mājās pārnest jaunu grāmatu, vēl plēvītē iesaiņotu un tad ar satrauktām trīsām noņemt to plēvīti, lai redzētu, kāda tad šī grāmata ir iekšpus vākiem. Ļoti skaisti auduma vāki un arī iekšējais noformējums ir aizraujošs - ne vien tikai ārkārtīgi vērtīgs teksts, bet arī interesants teksta formatējums, nestandarta lapu numerācijas novietojums utjpr. Norvēģu psihiatra Finna Skorderuda darbs "Nemiers" pirmo reizi dienas gaismu ieraudzīja 1998. gadā norvēģu valodā, pēcāk darbs tapis izdots vairākās pasaules valstīs un valodās. Beidzot arī latviešiem ir pieejams šī darba tulkojums un mēs varam būt lepni, ka šīs aizraujošās zināšanas un izpratnes veicināšanas avots ir sasniedzis arī latviešu lasītāju.
Mani allaž ir interesējusi un uzrunājusi psihoterapeitiska satura literatūra, vienalga, profesionālāka vai mazāk profesionāla, taču šāda veida grāmatās paustās atziņas allaž ir vērtīgas un dzīvīgumu domāšanā ienesošas. Šāds darbs, nenoliedzami, ir arī Finna Skorderuda sarakstītais "Nemiers" - pēc pārdesmit izlasītajām lappusēm drusku jāatliek nostāk, jo nepieciešams pārdomāt daudzās atziņas, kas no jauna un aizvien ieved dziļākā apcerē par mūsdienu cilvēku un mani pašu. Viena no autora atziņām jau pašās ievadlappusēs skaidro mūsdienu cilvēku un viņa nemieru, raksturojot to šādi:
«Taču apkārtējais nemiers var izpausties arī straujās pārmaiņās, kas rada iekšējo troksni. Ārējā fragmentācija kļūst par iekšējo fragmentāciju, par domu un jūtu elles mašīnu, kas drudžaini darbojas divdesmit četras stundas diennaktī. Man sāk niezēt gan dvēsele, gan kauli. Mums nav robežu un mēs ciešam no tā.»
Šīs grāmatas lasīšana un atziņu fiksēšana lieliski sasaucās ar nesen dzirdēto psihoterapeites, profesores Guntas Ancānes sarunu LR1 raidījumā "Monopols". Šeit es runāju par veselīgu narcismu, kurš mums kā nācijai, kā tautai būtu jāapzinās. Lasot Skorderudu, lasītājs sastopas pats ar savu haosu, palīdz sev to saprast, pieņemt un sākt sakārtot, lai kļūtu par vienotāku un harmoniskāku personību. Norvēģu rakstnieks un psihiatrs lasītājiem viegli uztveramā un saprotamā valodā skaidro psihiatrijas, psihoterapijas un ikviena mūsu kā cilvēku sadures krustpunktus, lasītājiem par to neliekot kaunēties, bet, gluži pretēji, veicinot lielisku katram pašam sevis izpratni.
«Rotaļa ir reizē spēle un nopietnība. Tā ir "pagaidu pārdzīvojumu teritorija, ko veido gan iekšējā realitāte, gan ārējā dzīve". Rotaļa ir "tāda indivīda atpūtas vieta, kurš aizņemts ar mūžīgo cilvēka uzdevumu saturēt kopā iekšējo un ārējo realitāti un reizē saskatīt to saistību". Pārejas zona sabrūk, kad uz skatuves sāk dominēt vai nu iekšējā, vai ārējā realitāte, tāpat kā saruna pārtrūkst, ja visu laiku runā tikai viens.» (77. lpp.)
Viena no Skorderuda grāmatā minētajām atziņām skan šādi: «Modernā dzīve ir ārkārtīgi sarežģīta. Lai mēs garīgi izdzīvotu, mums tā jāpadara vienkāršāka.» Jā, patiesi - mūsdienu pasaule un ļaudis tajā ir kļuvuši par steigas iemiesojumiem. Mēs steidzamies, neatlicinām laiku sev un tādējādi sevi ievedam pašizpratnes trūkuma strupceļā. Reiz senākos laikos, kad vēl studēju teoloģiju, mums, studentiem, dogmatikas profesore līdzdalīja kādu atziņu: «Dievs nav sarežģīts. Cilvēki viņu padara sarežģītu.» Īstenībā, cilvēki ir visu lietu sarežģīšanas lielmeistari - tā viņi izdara ne vien ar Dievu, bet arī ar paša dzīvi. Skorderuda darbs "Nemiers" lieliski šo palīdz aptvert, saprast un varbūt tvert dzīvi un attiecības ar līdzcilvēkiem vieglākā veidā, uz to mudinot.
«Brīvībai no veco tradīcijām gan ir arī kāda traģiska dimensija. Mīts par cilvēka veidojamību paver brīvu telpu gaidām, sapņiem, ilgām un fantāzijām, ko nav iespējams atbilstīgi piepildīt. Apziņa sāk riņķot ap paša trūkumiem. Par brīvību nākas maksāt augstu cenu - pieeja iespējām var kļūt paralizējoša.» (105. lpp.)
"Nemiers" cauri savām lappusēm lasītāju ved ceļojumā - maigā un neuzspiedošā veidā, taču galu galā tās ir izmaiņas, kuras lasītājs nojautīs savu dzīļu iekšienē pēc grāmatas stāstu apcerēšanas lasīšanas gaitā. Tā mēs ejam cauri savai bērnībai un jaunībai, saviem skolas gadiem līdz nonākam pie dzīves un attiecībām savā pieaugušo vecumā. Katram no posmiem ir svarīga loma personības attīstībā un autors mums ļauj sastapties katram pašam ar sevis paša dzīves pieredzi, tostarp, arī sāpīgo un nelaimīgo.
Esmu nonācis līdz nodaļai, kurai dots visai provokatīvs virsraksts - "Gadsimta kniebiens". Jā, jūs jau sapratāt, autors kā praktizējošs pāru terapeits šeit runā par attiecībām un to seksuālo aspektu, kas ir pāru neizbēgamā attiecību sastāvdaļa. Attiecības un mīlestība mūs ikkatru sagūsta savos paradoksos, un lietojot autora terminoloģiju, ne velti kaislīga mīlestība mūs padara slimus un veselus reizē! Un šeit autors mums sniedz lielisku padomu: "Ja mēs uztveram moderno pāri kā attiecības starp līdzvērtīgiem partneriem, intimitāte var kļūt par lielisku, vēsturisku cilvēcisko attiecību demokratizācijas iespēju - pilnīgā saskaņā ar sabiedrības demokrātiskajām iespējām."
Lasu un domāju par šo darbu - daudzas viedas atziņas, kuras mēs gan bieži piedzīvojam, izdzīvojam un pieredzam vai izdzirdam, taču nebūtu šī darba, mēs kā lasītāji pie šīm atziņām pārāk bieži neuzkavējamies, tās ātri piemirstam un turpinām joņot savā dzīves skrējienā. Līdz mūsu kā modernā cilvēka nemieru aptur Skorderuds ar savu "Nemieru", mudinādams to lasīt un tādējādi saprast mūsu katra paša dzīles un tajā mītošās izaugsmes iespējas. Tā mēs šajā darbā varam doties ekskursijā paši pa saviem apcirkņiem un dvēseles dziļumiem. Šī gan noteikti nav pašpalīdzības grāmata tādas tradicionālās izpratnes veidolā, vairāk tverama kā psihoterapeitiska mudinoša saruna uz sevis paša iepazīšanu.
Skorderuda darbu ieteicams lasīt ikvienam - gan par sevi pārliecinātam vecākam, gan studentiem, gan vienkārši ikdienas cilvēkam - šī grāmata ar katru teksta lappusi lasītāju ved pretī savas patības izpratnei un pieņemšanai, skaidrojot traumas un rādot sapratnes ceļus pašam lasītājam sevis pieņemšanai un dzīves prieka un spēka atrašanai esošajos eksistences apstākļos.