Ceļš uz pilnību līderībā jeb Ieskats līderības un cilvēka tikumu kopsakarībās (I daļa)

---

Viena no būtiskākajām atšķirībām starp vienkāršu vadītāju vai līderi vārda pēc un patiesu līderi ir tā, ka līderi nekad nemanipulē, kā arī nevada citus, liekot lietā varu, kas izriet no viņu ieņemamā amata un tā piešķirtās varas. Patiesi un cēlsirdīgi līderi vada, izmantojot autoritāti (lat. auctoritas), kas izriet no rakstura. Tādēļ līderim ļoti būtiska lieta ir izkopt savu raksturu, attīstīt sevī mītošās labās un cildenās rakstura iezīmes jeb t.s. tikumus. 

Par līderiem neviens nekad nepiedzimst, par tiem kļūst, nemitīgi sevi pilnveidojot tikumībā un sevī attīstot vislabāko iespējamo tikumu kopumu. Jo līderis tikumīgāks, respektīvi, pilnīgāks savā patiesajā esamībā, viņš kļūst pilnvērtīgāks darbībā. Kā vēsta Havards, tad "efektivitāte ir tikai viens no daudzajiem tikumības augļiem."

Kā iepriekšējā ierakstā minēju, tad daudzi nemaz īsti nezin, kādēļ "Eiropas tēvam" Robēram Šūmanim šo titulu Eiropas Padome piešķīra. Viņam šo titulu piešķīra, jo viņš ar savu rīcību, darbību un patiesi tikumīgo esamību nodemonstrēja līderi visā tā krāšņumā. R. Šūmanis, varētu teikt, atbilda līdera definīcijas etalonam. Kāds tad ir šis etalons? "Līderi ir diži savos sapņos, redzējumā un misijas apziņā, diži savā drosmē, savā dedzībā attiecībā uz pūliņiem, kas jāpieliek, lai pabeigtu iesākto. diži saviem mērķiem atbilstošu līdzekļu izvēlē un spējā mest izaicinājumu pašiem sev un tiem, kas ir viņiem līdzās." Viedi un ietekmīgi vārdi, vai ne? Pēc šo vārdu izlasīšanas uzdodam sev jautājumu, kas mūsu sabiedrībā ir vairāk - vienkāršu vadītāju vai tomēr līderu? Man gan šķiet, ka atbildes vairāk nosvērsies uz vienkāršo vadītāju pusi. Tādēļ mudināsim sevi un apkārtējos - augsim par līderiem! Ja ne biznesā vai profesionālajā darbībā, tad ģimenē, sabiedrībā un līdzcilvēku saimē!

Drīzumā sekos nākamais ieraksts par ceļu uz pilnību līderībā!