Par lēmumu pieņemšanu nenoteiktības apstākļos jeb «Risks ar savu ādu»
Grāmatas vāka bilde skanēta; fons - Photo by Nathan Dumlao on Unsplash
Kad nesen pirmo reizi izdzirdēju, ka iznāks šī grāmata un ka to iesaka Jura Rubeņa pārstāvētais Integrālās izglītības institūts, uzreiz sapratu, ka man šo grāmatu noteikti vajag gan iegādāties, gan izlasīt, gan, protams, uzrakstīt savas pārdomas par to. Tā nu es viņu lasu un apdomāju lappusi pēc lappuses, šad un tad uzšķiru teju kā pēc kāda augstāka spēka vadīts īstajā brīdī nepieciešamu atziņu un tā joprojām. "Risks ar savu ādu" patiesi ir tā grāmata, kuru tik tiešām ir vērts izlasīt ikvienam 21. gadsimta cilvēkam, jo tajā autors Nasims Nikolass Talebs ir apkopojis nudien svarīgas atziņas par lēmumu pieņemšanu mūsdienu, kā mēs pavisam nesen redzējām un piedzīvojām, tiešām nenoteiktības apstākļos, jo COVID-19 krīze mums šos apstākļus lieliski nodemonstrēja. Šīs darbs savu aktualitāti noteikti tuvāko desmitgažu laikā nezaudēs, jo cik varu secināt, laiki paliek aizvien nenoteiktāki un reizēm šķiet, ka pat dramatiskāki nekā mēs savā rutīnas ikdienā pat varētu izdomāt.
Kā raksta šīs grāmatas autors Nasims Nikolass Talebs, "šī grāmata ir atsevišķs darbs un vienlaikus daļa no cikla Incerto (Nenoteiktais), kurā apvienotas praktiskas diskusijas un filozofiski stāsti, kā arī zinātniski un analītiski komentāri par nejaušības problēmām un to, kā dzīvot, ēst, gulēt, diskutēt, cīnīties, draudzēties, strādāt, izklaidēties un pieņemt lēmumus NENOTEIKTĪBAS APSTĀKĻOS".
Principā, man par šo darbu būtu sakāms tikai šis: "Šī grāmata ir jāizlasa ikvienam patstāvīgi un pastāvīgi domājošam cilvēkam, jo tā atver tos asimetriskos dzīves un pasaules norišu aspektus, kuri slēpjas zem realitātes gludās virsmas".
Ikdienā mums nevienam negribētos riskēt, kur nu vēl.. ar paša ādu, vai ne, draugi? Bet - tā tās lietas nestrādā, ja runājam par realitāti un pieredzes iegūšanu tās kontekstā, mācoties no savām kļūdām, pieaugot un kļūstot nobriedušākiem gan vārdos, bet jo īpaši darbos. Šajā darbā ir iztirzātas 4 galvenās tematiskās grupas, starp kurām ir atrodama, īsi un lakoniski, stulbību identificēšana, simetrija cilvēku attiecībās jeb godīgums, taisnīgums, atbildība un savstarpības princips, dalīšanās ar informāciju savstarpējos darījumos un racionalitāte kompleksās sistēmās un reālajā dzīvē. Mums jāatceras, ka dzīvi nav iespējams nodzīvot bez kļūdām, bet mēs varam pieaugt un nobriest, ja mēs ieviešam savā dzīvē tādas vērtības un jēdzienus kā taisnīgums, gods un pašuzupurēšanās, kas tad varētu arī tapt dēvēti par šīs grāmatas atslēgas vārdiem.
"Personiskā riska princips ir cieši ieausts cilvēces vēsturē."
Šo darbu lasot un izzinot, caur autora paustajām atziņām lasītājs nonāk arī pie saviem praktiskajā dzīvē balstītajiem secinājumiem, kurus, kā mēs zinām, autors domājošajiem teju "ieliek mutē" caur saviem šajā grāmatā paustajiem izteikumiem, atziņām un domām. Lasot un izzinot "Risks ar savu ādu", es ar zināmu gandarījumu uztveru autora sacīto, kas grāmatā nodrukāts kursīvā (slīprakstā) - tās ir atziņas, kuras varētu citēt un kurām nevar, pat nav iespēju nepiekrist, jo tās ir tik ļoti precīzas un tiešas, piemēram, kaut vai šī viena:
"Neuzņemoties atbildību par savu viedokli, jūs neesat nekas."
Un šādu atziņu šajā grāmatā ir neskaitāmi daudz, teju katrā lappusē ir rodama pa kādai no šīm spārnotajām frāzēm. Un tieši tādēļ šī grāmata ir vēlreiz rekomendējama iepazīšanai un vieduma gūšanai personīgās pilnveides ceļā esošajiem.
"Īsi sakot: ja nespējat nodoties kaut kam ar visu sirdi un dvēseli, lai to dara kāds cits."
Šo grāmatu lasu un izzinu laikā, kad Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pasludinājusi nolēmumu lietā, kurā arī viendzimuma pāru ģimenes ir valsts likumos atzīstamas par ģimenēm, un kā pretreakcija pret šo vērtību iekļaušanu likumos sasparojušies dažādu kristīgo grupu un visādu NVO aktīvisti, kuri sevi dēvē par tradicionālo vērtību sargiem, kuri gatavojas vākt parakstus referenduma panākšanai pret šo lēmumu, resp., lai pat no Satversmes tiesas pasargātu "latviešu tradicionālās ģimenes vērtības". Šo lietu es šajā rindkopā ierakstīju apzināti, jo arī Talebs savā grāmatā runā par šādiem "intelektuāļiem", kas cīnās pret vispārcilvēcisko un sociālajā realitāte balstīto patiesību:
"Vairums cilvēku ir pasīvi un viņus nekas neuztrauc, vismaz ne tik ļoti, lai pieprasītu to aizliegt. Kā liecina pagātnes pieredze, lai aizliegtu kādu grāmatu vai iekļautu kādu cilvēku [grupu] melnajā sarakstā, pilnīgi pietiek ar saujiņu (motivētu) aktīvistu. [..] Tā vien šķiet, ka morālās vērtības nerodas pakāpeniskā vienprātības veidošanās procesā. Tās sabiedrībai uzspiež grupa ĪPAŠI NEIECIETĪGU CILVĒKU, un viņiem tas izdodas TIEŠI ŠĪS NEIECIETĪBAS DĒĻ."
Un te gribētos piebilst, ka šie tradicionālisma (lai kas tas arī būtu viņu izpratnē!) aizstāvji aizmirst vienu ļoti būtisku faktoru - sudraba un zelta likumu (kuru es šeit neatgādināšu, bet.. varbūt vajag?), kā arī šīs grāmatas autors iesaka ņemt vērā šo: "Indivīdiem nav obligāti jāzina, uz kurieni tie virzās; to zina tirgus. Ļaujiet cilvēkiem darboties stabilas struktūras ietvaros, un viņi par visu parūpēsies." Šeit vārdu "tirgus" un "struktūra" vietā ieliekam valsti un, voilā, redzam pilnīgi citu modeli, kā iztēloties uz sadarbību vērstu sabiedrību. Un šo es tādēļ arī šeit citēju, lai šis kalpotu kā viens no domāšanas paplašināšanas motivētājiem, vērst savu skatu uz plašāku valsts nozīmes definēšanu, jā, arī tiem "intelektuāļiem", kuri savas reliģiozitātes un tās raisītās fanātiskās neieietības un iedomāto tradicionālo vērtību aizstāvības gaismā cīnās pret vispārējām cilvēktiesībām, kas ir diezgan nesaprotami, lai neteiktu skarbāk, pat liekulīgi.
Tabula no grāmatas "Risks ar savu ādu"