Apcerot un pārdomājot... jeb "Mīliet viens otru"
Foto: http://www.flickr.com/photos/niznoz/5658062870/
Mums nezināmā viduslaiku autora darbā "Neziņas mākonis" lasām: "Šajā dzīvē mīlestība ir vienīgais ceļš, kā sasniegt Dievu." Dievu var saprast un aptvert ar mīlestību, bet nekad - ar domāšanu, iztēles vai iedomu palīdzību. Tādēļ - vairāk mīlam viens otru, mazāk domājam, analizējam un runājam. Mīlestību un Dievu cilvēku pasaulē vislabāk ataino darbi, nevis vārdi vai domas.
Griāns savā darbā "Dārznieks" mums pauž: "Putni nepārzina lidošanas likumsakarības, tomēr tie lido. Tāpat kā putniem šķiet dabiski lidot, arī cilvēkiem ir dabiski sasniegt Mīlestību." Itin visiem, kuri sevi asociē ar kristīgo pasaules uzskatu, pat ja tie ir tikai nomināli kristieši, agnostiķi vai ateisti, mūsdienu pasaulē nepieciešams spēt pastāvēt trīs galvenajos izaicinājumos - tolerancē, dialogā un kopdarbībā. Kristiešiem šie izaicinājumi jāuztver kā dzīvesveida un Kristus mācekļa obligāti īstenojama dvēseles šķautne. Mums jāpastāv kopībā ar pasauli, pieņemot šos trīs izaicinājumus un tiem atbildot Kristus pazemībā, dievišķajā gudrībā un balstoties Kunga visaptverošajā mīlestībā.
Nīls Donalds Volšs grāmatā "Sarunas ar Dievu" mums atklāj Dieva atbildi mums, kā mums kļūt garīgākiem, atziņā, viedumā un visaptverošā mīlestībā bagātākiem, pilnveidoties un augt Dieva paspārnē: "Sāc ar to, ka apklusti. Pēc iespējas vairāk iedziļinies savā iekšējā pasaulē. Tu visu laiku esi ārējā pasaulē, bet tev jātiecas pēc iekšējās. Nav nekā tāda, par ko tu nespētu kļūt, un nav nekā tāda, ko tu nespētu izdarīt. Nav nekā tāda, ko tu nespētu iegūt." Jo cilvēks vairāk tiecas pēc iekšējās pasaules, jo mīlošāks, pieņemošāks un saprotošāks viņš kļūst. Dieva mīlestība ieskauj, apgaismo un aizvien vairāk liek mīlēt šo, tik neperfekto pasauli. Kristus mācekļiem, Viņa sekotājiem un patiesiem garīguma meklētājiem nekas nav neiespējams Tā vārdā, kurš mūs dara stiprus.
Tici un nešaubies! (Dāgs Hammaršelds "Ceļa zīmes")
Vispirms mums ir jāierobežo savi spriedumi par citiem. Mums visā, itin visā jātiecas īstenot augstāko Mīlestības likumu, kuru cilvēcei novēlēja pasaules Pestītājs: "Mīli Dievu ar visu savu spēku un savu tuvāko kā sevi pašu." Tikai tad varam panākt savu garīgo izaugsmi. Ja baidāmies, nevēlamies izprast, noliedzam citus - viņu dzīvesveidu, domas un rīcību, diskriminējam, mēs nepildām Jēzus novēlējumu, tādējādi atsakāmies no dalības Viņa pasaulē, Viņa valstībā, attālinām sevi no Dieva visaptverošās mīlestības.
Paramhansa Jogananda grāmatā "Garīgas attiecības" ir paudis līdzīgu atziņu, kāda pastāv gan Bībelē, gan "Neziņas mākonī" un citos garīgai dzīvei būtiskos rakstos: "Tie, kuri sevi ir iecēluši citiem par soģi, parasti aizmirst par pašu nepilnībām. [..] Ja vien pats neesat pilnīgi brīvs no visiem netikumiem, jums nav tiesību kritizēt citus. Tikai labestīgs, gudrs un līdzsvarots cilvēks ir tiesīgs norādīt uz citu netikumiem." Un šis pats austrumu garīgais skolotājs mums piekodina: "Nav iespējams mīlēt Dievu un vienlaikus būt cietsirdīgam pret līdzcilvēkiem. Nevar mīlēt Viņu un reizē būt dusmu pilns. [..] Neiedomājieties, ka varēsiet iegūt Dieva mīlestību, ja nespējat iegūt savu tuvāko mīlestību. Ja mīlat Viņu, tad mīliet Viņu pilnīgi visā."