Teoloģiskās domas un pasaules līderis - pāvests Benedikts XVI (neliels ieskats biogrāfijā)
Foto: atrasts internetā, google.lv
Kopš esmu atklājis brīvpieejas grāmatu krātuvi Library Genesis, pieejamo grāmatu un avotu klāsts ir kļuvis teju bezgalīgs, nespējot vien visas izlasīt un aptvert, kur nu vēl aprakstīt. Laikā, kad studēju pāvesta Laterāna universitātē, man bija tas gods piedzīvot abu pāvestu - pāvesta Benedikta XVI un pāvesta Franciska teoloģijas laikmetu - šī pāreja bija satricinājums visai katoliskajai tradīcijai un arī Baznīcai Latvijā, to es skaidri izjutu caur saviem pasniedzējiem un profesoriem šeit, Rīgā. Un tomēr, esmu pateicīgs savai dogmatikas profesorei Baibai Brūderei, ka man ir bijusi iespēja iepazīt pāvesta Benedikta XVI teoloģisko domu un tās izcilo skaidrību caur profesores skaidrojumiem un vadību teoloģiskās zinātnes rakstu valodas kursā. Benedikts XVI man allaž ir licies ievērības cienīgs teoloģiskajā pasaulē, jo maz ir tādu ekseģētiski spēcīgu un ar domas skaidrību apveltītu teologu, par kuru sniegumu un atstāto literāro mantojumu gribas domāt un rakstīt, pat tad, kad esmu atstājis teoloģijas studentu rindas. Bet manā kā garīdznieka kalpošanā Benedikts XVI ir autoritāte, kura teoloģiskajā lietu skaidrojumā es joprojām smeļos iedvesmu un iedrošinājumu savas teoloģiskās domu pasaules attīstībā.
Kas ir gregoriskie dziedājumi un kādēļ tos dēvē par «gregoriskajiem»?
Attēls: www.ccwatershed.org
No vienas puses, par gregoriskajiem dziedājumiem, kaut vai tikai vispārīgi un tikai īsumā, ir grūti rakstīt vai ko jaunu pasacīt, it īpaši ņemot vērā to, ka neesmu profesionāls mūziķis, bet no otras puses, sabiedrībā esmu pamanījis viedokļus, ka jāķeras pat klāt gregoriskajiem dziedājumiem un uz to melodiskās bāzes jāveido atbilstošie dziedājumi tautas valodā, resp., latviski. Un principā tieši tādēļ es nospriedu, ka vajadzētu sniegt kaut nelielu ieskatu gregorisko dziedājumu rašanās vēsturē un to tieši latīniskā izpildījuma dēļ radītās mūzikas dziļuma izpratnes veicināšanā tajos, kuriem varbūt tas ir saistoši vai vienkārši vispārējās inteliģences bagātināšanai. Gregoriskajiem dziedājumiem ir sensena vēsture un tiem pienākas zināma cieņa kā vieniem no patiesās mūzikas vēstures veidotājiem, kā arī to izdziedāšana dāvā apbrīnojamu relaksāciju un nomierina prātu, atveldzē dvēseli savas ārkārtējās vienkāršības un tomēr dievišķuma dēļ, kas no tiem izstaro, tos dzirdot.