Dulles seši modeļi: daudzdimensionāla Baznīcas izpratne
Avery Dulles savā grāmatā Models of the Church piedāvā sešus Baznīcas modeļus, katru ar savu uzsvaru un skatījumu. Šie modeļi nav savstarpēji izslēdzoši — tie papildina viens otru, ļaujot labāk izprast Baznīcas bagātību un daudzveidību.
1. Baznīca kā institūcija
Šis modelis akcentē hierarhiju, autoritāti un kanoniskās normas, kā arī sakramentālo kārtību. Tas ļauj redzēt Baznīcu kā stabilu un organizētu kopienu, kas saglabā vienotību un skaidrību. Tomēr pastāv risks reducēt Baznīcu tikai uz organizāciju, aizmirstot garīgās un kopienas dimensijas.
2. Baznīca kā mistiskā kopība
Šeit uzmanība pievērsta communio — mistiskajai kopībai Kristū un Svētā Gara darbībai. Tas uzsver Baznīcas garīgo dimensiju, kas savieno ticīgos kā Kristus miesu. Vienlaikus modelim ir izaicinājums: bez institucionālā pamata tas var palikt pārāk “neredzams”.
3. Baznīca kā sakraments
Šis modelis uzskata Baznīcu par zīmi un instrumentu Dieva žēlastībai pasaulē. Tas savieno redzamo un neredzamo dimensiju, demonstrējot, kā Baznīcas rituāli un kopiena padara Dieva darbību konkrētu un sajūtamu cilvēku dzīvē.
4. Baznīca kā pravietisks sludinātājs (herald)
Uzsvars ir uz Dieva Vārda pasludināšanu un evaņģelizāciju. Baznīca šeit darbojas kā pravietisks balss stāsts pasaulē, aicinot cilvēkus uz Dieva patiesību. Stiprums ir misijas skaidrība, bet risks — pārmērīgi reducēt Baznīcu uz vienīgi verbālu vēstījumu.
5. Baznīca kā kalpone (servant)
Šis modelis akcentē sociālo kalpojumu, diakoniju un taisnīgumu. Baznīca darbojas pasaulē, rūpējoties par nabagiem un atbalstot sabiedrības vajadzības. Tas īpaši rezonē mūsdienu kontekstā, tomēr pastāv risks, ka Baznīca var tikt reducēta uz sociālā aktīvisma organizāciju.
6. Baznīca kā diskusijas/ekumēniska kopiena
Paplašinātajā izdevumā (2002) Dulles pievieno modeli, kas uzsver dialogu, sinodalitāti un dažādu Baznīcas kopienu sadarbību. Tas atspoguļo vēlmi sasaistīt tradicionālos modeļus ar mūsdienu eklezioloģijas izaicinājumiem, radot platformu sapratnei starp dažādām kristīgām kopienām.
* * * * *
Šie seši modeļi nav definīcijas, bet gan instrumenti domāšanai par Baznīcu. Dulles uzsver, ka nevienu modeli nevajadzētu absolutizēt — Baznīca vienlaikus ir institūcija, mistiskā kopība, sakraments, pravietisks sludinātājs, kalpone un diskusiju platforma. Sapratne par šo spriedzi ļauj lasītājam ieraudzīt Baznīcas dzīvi daudz plašākā, dinamiskākā un bagātīgākā gaismā.
Avery Dulles modeļi aicina lasītāju saprast, ka Baznīca nav vienkārša vai statiska parādība. Tā ir dzīva, daudzslāņaina kopiena, kurā redzamās institūcijas, mistiskās kopības, sakramentālās darbības un pravietiskās balsis mijiedarbojas ar sociālo kalpojumu un dialogu dažādās kopienās. Šī dinamika liek atcerēties, ka spriedze starp modeļiem nav trūkums, bet gan iespēja dziļākai izpratnei.
Šī ideja ir īpaši aktuāla arī mūsdienu Baznīcā, kur debates par autoritāti, sinodalitāti, misiju un sociālo atbildību bieži vien nonāk līdz līdzsvara meklējumiem. Dullesa pieeja piedāvā instrumentus, kā domāt par šo spriedzi bez reducēšanas, vienlaikus saglabājot cieņu pret tradīciju un ticības kopienas daudzveidību.
* * * * *
Fons: Photo by MontyLov on Unsplash; kolāža: Didzis D. Kukainis