Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 24. Pāvests Benedikts XVI, Baznīcas nākotne un pagātne
Pāvests Benedikts XVI
Ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš pāvests Benedikts XVI ir devies Mūžības ceļā. Tad nu līdzšinējo pāvestības vēstures sēriju noslēgšu ar ierakstu, veltītu viņam - kardinālam Jozefam Racingeram, kuru 2005. gada 19. aprīlī kardinālu kolēģija ievēlēja par pāvestu, svētā Jāņa Pāvila II pēcteci. Šis šobrīd būs pēdējais ieraksts šajā ierakstu sērijā, taču atcerēsimies, ka mums vēl ir pāvests Francisks, kuram arī vajadzētu veltīt ierakstu, bet - par to vēlāk. Šajā Benediktam XVI veltītajā ierakstā pieskarsimies četrām galvenajām tēmām - konklāvam ,kurā ievēlēja Benediktu XVI, tad pievērsīsimies kardināla Racingera personībai, jo viņš vadīja Ticības doktrīnas kongregāciju vairāk nekā 20 gadus, izsaukdams visai kontroversālas reakcijas. Bet pirms viņš nonāca Romā pēc Jāņa Pāvila II uzaicinājuma, viņš bija profesors, teologs un arhibīskaps. Mēs ielūkosimies arī šajās viņa dzīves detaļās. Un visbeidzot mēs ieskatīsimies viņa vēstījumā, kur viņš veda vairāk nekā 1 miljardu katoļticīgo. Nobeigumā atskatīsimies uz to, kāda ir pāvesta loma un mērķi 21. gadsimta pasaulē.
Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 23. Pāvests Jānis Pāvils II - vai Lielais?
Pāvests sv. Jānis Pāvils II tiek sašauts sv. Pētera laukumā
1978. gadā, kad pasaule pieredzēja t.s. triju pāvestu gadu, Krakovas arhibīskaps, kadināls Karols Voitila tika ievēlēts par pāvestu un pieņēma sev vārdu Jānis Pāvils II. Viņš bija pirmais slāvu pāvests un pirmais ne-itāļu izcelsmes pāvests kopš Adriāna (Hadriāna) VI, holandieša, kurš tika ievēlēts 1522. gadā. Pāvesta Jāņa Pāvila pontifikāts ilga līdz 2005. gadam un tas bija otrs ilgākais pontifikāts Baznīcas un pāvestības vēsturē, tūlīt aiz pāvesta Pija IX valdīšanas pāvesta krēslā. Pāvests Jānis Pāvils II devās pasaules vizītēs plašāk un vairāk nekā visi līdzšinējie pāvesti kopā ņemti. Viņš bija ārkārtīgi ražīgs un izdeva veselu gūzmu ar pāvesta enciklikām. Tāpat viņam bija sava veida atslēgas figūras loma pasaulē, lai sabruktu komunisms padomju telpā Austrumeiropā. Nenoliedzami, viņš dažiem šķita kontroversāls, bija visu cienīts un arī daudzu īpaši mīlēts. Protams, viņa dzīves un darbu pilnīgs izvērtējums ir iespējams tikai ilgākā vēstures ritējuma laikaposmā, taču šajā ierakstā aplūkosim to, ko varam aplūkot no sava skatījuma kā viņa laikabiedri.
Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 22. Vatikāns - kāds tas ir, kā tas funkcionē?
Pāvesta (Franciska) tikšanās ar kardināliem
Mēs visi zinām, kas ir Romas pāvests, kurš dzīvo un pasaules universālo katoļu Baznīcu vada no Itālijas, Romas, nelielās pilsētvalsts Romā - Vatikāna. Vatikānam ir sava valdība un administrācija, kas arī atrodas turpat Vatikānā. Tāpat Vatikānā atrodas pasaulē slavens muzejs un tikai īpašiem pētniekiem ir atļauts piekļūt Vatikāna Slepenajiem arhīviem. Kas tad īsti ir Vatikāns, kādas ir tā funkcijas un nozīme - to mēs centīsimies aplūkot šajā ierakstā, izceļot dažas īpašas iezīmes, kas ir raksturīgas tikai un vienīgi šai Baznīcas pārvaldes institūcijai. Tāpat mēs šajā ierakstā uzzināsim, kas ir Vatikāna dikastēriji un kongregācijas, palūkosimies uz Vatikāna amatpersonām un to pienākumiem. Šī ieraksta galvenais mērķis ir atsegt to mistēriju auru, kas ārpus baznīcām un teoloģijas esošajiem ļaudīm varētu būt izveidojušies par pāvesta valsti un katoļu Baznīcas administratīvo centru Vatikānu.
Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 21. Pāvesta Pāvila VI pārejas pontifikāts
Pāvests Pāvils VI
Pāvests Jānis XXIII, kura viens no ciešākajiem līdzstrādniekiem bija nākamais pāvests Pāvils VI jeb Džovanni Batista Montini, viņu raksturoja kā "nedaudz līdzīgs Hamletam". Pirms kļūšanas par pāvestu Pāvilu VI, Montini ieņēma dažādus Baznīcas kūrijas amatus un no 1954. līdz 1963. gadam bija Milānas arhibīskaps. Viņš bija sagatavojies un pieredzējis, kad kļuva par pāvestu. Progresīvajiem viņš patika, jo noveda Vatikāna II koncilu līdz galam un ticībā īstenoja koncila reformas, tāpat viņš uzsāka ekumenisko dialogu, īpaši ar anglikāņiem un pareizticīgajiem; tāpat viņš reorganizēja Baznīcas kūriju un pāvesta finanses un izdeva jaunu sakramentāriju jeb sakramentu un sakramentāliju rokasgrāmatu. Bet viņa pontifikāta slavenākā iezīme un kuru nespēj aizmirst un piedot progresīvie - viņa enciklika "Humanae Vitae" par kontracepcijas aizliegumu. Konservatīvajiem pat ar to bija par maz, šis pāvests viņiem lielākoties negāja pie sirds. Viņi uzskatīja, ka Pāvils VI protestantizējis Baznīcu, tāpat arī daudzi uzskatīja, ka viņam pietrūcis spēju uzturēt kārtību un disciplīnu Baznīcā, lai vienoti ieviestu Vatikāna II koncila mācības visā pasaulē, netieši atļaujot katram rīkoties pēc sava prāta.