Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 16. Pāvestība Absolūtisma, Apgaismības un Franču revolūcijas laikmetā...
Attēlā: Galileo Galilejs piedzīvo Romas Inkvizīcijas pratināšanu. Avots: https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Galileo_facing_the_Roman_Inquisition.jpg
Agrīnā 17. gadsimta diplomātiskā situācija Eiropas kontinentā bija tas aspekts, kas palīdzēja apturēt kontrreformācijas izplatīšanos. Nākamie divi gadsimti absolūti nebija pāvestības panākumu un goda laikmets. Patiesi, kā raksta vēsturnieki, šajā laikā tika aktualizēts jautājums par pāvestības institūcijas izdzīvošanu strauji mainīgajā laikmetā. Pāvesti neprata un nekādi nevarēja cīnīties ar aizvien pieaugošo naidīgumu un šķelšanos Eiropas katoļu zemēs: Portugālē, Spānijā, Francijā un Austrijā. Šo valstu un zemju valdnieki ilgstoši ignorēja pāvestus, pat tad, kad tie tieši netraucēja šo zemju valdniekus. Pāvesta valsts šajā laikmetā bija konstanti aplenkumā. Vairāk nekā viens pāvests pameta Romu kā bēglis; citi piedzīvoja šokējošu necieņu pret viņiem kā Pētera amata pēctečiem. Tāpat pāvesti piedzīvoja satricinošus izaicinājumus pašas Baznīcas iekšienē. Frakcijās sadalījušies kardināli atbalstīja te vienas monarhijas vēlamo kandidatūru, citi - citas kandidatūras, savas ģimenes intereses un cīņas starp reliģiskajiem ordeņiem. Konklāvi jeb pāvestu ievēlēšanas regulāri ilga trīs vai četrus mēnešus. Šajā laikmetā bija izaicinošas un bezgalīgas diskusijas un cīņas par dažādām jaunām teoloģiskajām skolām - jansenismu, galikānismu un febroniānismu. Pretēji laikmeta cīņām, šis bija arī laikmets, kad daži pāvesti sarakstīja ārkārtīgi erudītus darbus, dibināja mācību iestādes un akadēmijas, attīstīja un izvērsa Vatikāna bibliotēkas darbu un krājumu, tāpat arī Vatikāna muzejus, gādāja par Romas izskaistināšanu, kamēr citi pāvesti noraidīja un nosodīja Galileja mācību, noraidīja franču filozofiju, aizliedza preses, runas, sirdsapziņas un reliģijas brīvību. Tas pierāda un apliecina, kādēļ ikviens modernās dzīves aspekts iestājās un cīnījās pret pāvestību. Un daudz ko no tā mēs varam attiecināt arī uz mūsdienu ģeogrāfisko un sociāli ekonomisko situāciju pasaulē.