Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 15. Katoliskā reforma un kontrreformācija
Attēlā: Trentas (Tridentas) koncils
15. gadsimts Baznīcas un pāvestības vēsturē tiek uzskatīts par t.s. Baznīcas/katoļu konfesijas veidošanās laikmetu, kad norisinājās protestantiskā reforma un tai sekojošā katoliskās baznīcas veiktā kontrreformācija, kuras mērķis bija apturēt tisko domāš. gadaanas izplatību un katoliskās Baznīcas klēpī atgriezt protestantus. Pāvesti, kuri šajā laikā ieņēma Pētera katedru, savām acīm redzēja, ka nepieciešamas Baznīcas reformas. Tāds bija arī pāvests Pāvils III, nācis no Romas aristokrātu aprindām, būdams humānisma atbalstītājs, un tomēr - viscaur korumpēts kā daudzi citi, lai gan arī redzēja nepieciešamās reformas. Šis bija laiks, kad dibinājās mums pazīstamais Jezuītu ordenis, kuru dibināja Ignācijs no Lojolas. Pāvesti arvien lielos apmēros savu vēlmju un kaprīžu vadīti algoja slavenākos māksliniekus un tēlniekus, arhitektus un mūziķus, lai Vatikānu padarītu aizvien celsmīgāku gan arhitektūras, gan estētikas veidolā. Šajā laikā aizsākās arī t.s. garīgo semināru veidošana un organizēšana, tostarp, arī protestantu teoloģijas pārņemtajās valstīs un zemēs.