Viss ģeniālais ir vienkāršs jeb Pārdomas pēc Robina S. Šarmas grāmatas "Kurš raudās pēc tavas nāves?" izlasīšanas...

9. augusts, 2024 pl. 22:03,

Grāmatas vāka fragments

Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 31. jūlijā

Jā, šī pasaulslavenā atziņa par visa ģeniālā vienkāršību ir, manuprāt, mūsdienu pasaulē kaut kur noklīdusi un līdz ar to arī cilvēks ir nozaudējis savas unikālās dzīves un laika šeit, uz Zemes, pavadīšanas mākslas kompasu. Un šis autors Robins S. Šarma raksta grāmatas, kurās cilvēkus pamāca novērtēt patiesās dzīves vērtības, no kurām, manuprāt, jau pati vērtīgākā ir pašsaprotama un tā ir - mūsu dzīve. Šī vienreizīgā iespēja dot pasaulei no sevis visu to labāko, visu sevi, savus talantus, spējas un dotības, lai darītu pasauli skaistāku, laimīgāku, gudrāku, izglītotāku un, pats galvenais, savus tuvākos mīlošāku un iecietīgāku. Cita ceļa mums nav kā tikai to visu īstenot un dievišķo Radītāja gribu izpildīt sabiedrības labumam. Un, manuprāt, arī šī virsrakstā minētā grāmata mums, ikvienam cilvēkam, māca un skaidro, kā ieraudzīt savas dzīves patieso vērtību un patiesās vērtības tajā, kas ne vienmēr ir mantiskas.

Autors jau faktiski pasaka dzīves piepildījuma un laimes formulu priekšā, taču, ja tā cītīgāk padomā, tad šī autora vārdos nav nekā tāda, kas principā būtu bijis nezināms. Tas tikai pierāda faktu, ka ļaudis, dzenoties pēc ārkārtīgās naudas, mantas un spīguļiem, ir aizmirsuši patiesās un elementārās dzīves patiesības, kas dara cilvēkus patiesi piepildītus.

Lasot un pārlasot šo grāmatu, secinu, ka kaut kā neviļus es daudzus tanī sniegtos padomus jau īstenoju pirms šīs grāmatas izlasīšanas. Manuprāt, tas vien jau liecina, ka mūsos dziļi iekšā sēž šī patiesā dzīves vērtības uztvere, taču ir nepieciešams kāds katalizators, lai tā tiktu īstenota un sāktu tai sekot kā patiesajai vadugunij.

Viens no daudzajiem laimīgas dzīves pavadīšanas ieteikumiem ir krāt iedvesmojošus citātus, jo tie var palīdzēt pārvarēt dažādus dzīves pārbaudījumus. Un tieši ar šo es jau nodarbojos vēl pirms šīs grāmatas izlasīšanas, jo jau pasen esmu sācis uzskatīt, ka spilgti citāti vienā vai pāris rindiņās var paust tādu dzīves gudrību, kuru visbiezākā grāmata nespēs.

Šajā grāmatā "Kurš raudās pēc tavas nāves?" katrā lappusē ir kāds vērtīgs un savā dzīvē ienesams padoms, piemēram, kaut vai šis Džeimsa Mičenera, romānu rakstnieka, padoms:"Dzīvošanas mākslas meistars saskata visai mazu atšķirību starp savu darbu un izklaidi, savām pūlēm un bezdarbību, savu prātu un ķermeni, savu informāciju un laika kavēkli, savu dzīvi un reliģiju. Viņš tikpat kā nemaz nezina, kurš no tiem ir kurš. Viņš visā, ko dara, vienkārši seko savam redzējumam par izcilību, ļaujot citiem spriest par to, vai viņš strādā vai izklaidējas. Viņaprāt, viņš vienmēr dara abus."

Beidzamais padoms, kuram gan mūsu dzīvēs vajadzētu būt pirmajam, Robina S. Šarmas vārdos skan sekojoši: "Negaidi, kamēr esi jau uz savas nāves gultas, lai apjaustu dzīves nozīmi un to, cik vērtīga loma tev tajā jāspēlē. [..] Tev jādzīvo kaut kam vairāk nekā tikai sev. [..] Lai tavas dienas aizrit saistošā darbā, iedvesmojošās nodarbēs un kopā ar mīlošiem cilvēkiem."

Novēlu jums patiesi iepazīt šo grāmatu un smelties gudrības to īstenošanai savā dzīvē, tā padarot to pilnasinīgu un pilnvērtīgu!