Grāmatas apskats: Henrijs Džeikobijs "Hauss un filosofija jeb Melo visi"
Foto: grāmatas vāka fragments
Kā jau parasti, lasot grāmatas un, vēl jo vairāk - lasot izcilas grāmatas, blakus ņemu lapu, zīmuli un lasīšanas gaitā atzīmēju interesantākās vietas, saistošākos domugraudus un tā tālāk. Arīdzan šī grāmata neiztika bez šīs padziļinātās lasīšanas. Pēc pirmās izlasītās atziņas, raugoties uz Hausu caur Sokrata un Bērtranda Rasela prizmu, varētu arī grāmatu nemaz tālāk nelasīt, jo uzreiz tiek sniegta atbilde, kāds tad ir doktora Hausa dzīvesstils un domāšanas veids. Un tomēr, grāmata ir jālasa arī tālāk un to es arī mudinu darīt, kaut arī es jums šo nelielo dziļdomīgo fragmentu nocitēšu: "Nepārbaudīta dzīve nav dzīvošanas vērta. (Sokrāts) [..] Pārbaudīta dzīve ir tāda dzīve, kurā tiek meklēta patiesība. Tu esi zinātkārs. Tu gribi izprast. Tu nepieņem idejas tikai tāpēc, ka tās ir atzītas un ierastas. Tev nav bail uzdot jautājumus. Tā ir filosofa dzīve. Izcilais britu domātājs Bērtrands Rasels šā dzīvesveida vērtību apraksta šādi: Filosofija ir jāstudē ne jau skaidru atbilžu dēļ, jo atbildes uz jautājumiem var nebūt patiesas, bet drīzāk pašu jautājumu dēļ, jo šie jautājumi paplašina mūsu apziņu par to, kas ir iespējams, bagātina mūsu intelektuālo iztēli un samazina dogmatisko pārliecību, bet tas savukārt norobežo prātu no spekulācijām."
Kā man reiz medicīnas studiju gados kāds ievērojams Stradiņu ķirurgs teica, tad pie kāda ārsta mēs labāk ārstētos - pie Hausa, kurš ir nīgrs, kaitinošs, nepieklājīgs un pārkāpj visas ētikas normas, bet tai pat laikā - izcils diagnosts un profesionālis vai pie tāda ārsta, kurš studijas ir kaut kā nebūt pabeidzis, pie diploma ticis, ar visiem ucinās un ķuķinās, bet no zināšanām un diagnosta - ne smakas... Es toreiz atbildēju, ka tad jau labāk lai ir Hauss... Nu, lūk! Visa grāmata praktiski norāda tieši uz to pašu - lai gan Hauss ir kaitinošs, riebīgs, vulgārs, nepieklājīgs, neētisks un visādi citādi netīkams, bet tieši tādēļ viņš ir izcils diagnosts... Jo viņš ir ārkārtīgi ekscentriska un neordināra personība, kas atspoguļo arī mūs zināmā mērā un mudina mūs arīdzan nepeldēt pa straumi, bet savā dzīvē ienest šādus tādus ekscentriskuma elementus.
"Hauss mūs fascinē tāpēc, ka ir tik labs savā darbā un tik slikts visās citās jomās, un šie fakti ir saistīti. Vai mēs gribētu, lai Hauss ir labāks cilvēks? Nē, ja mūs piemeklētu kāda mistiska slimība. Tādā gadījumā mēs ar prieku paciestu viņa nepieklājību, negodīgumu un vēlmi pārkāpt likumu."
"Daudzi no mums negribētu dzīvot pasaulē, kurā neatrastos vieta Hausam. Cilvēki no šādiem Hausiem var mācīties daudz un rosināt viņu ekscentriskumu - tā ir milzīga sociāla lietderība. Tādējādi mums ir sociāli iemesli apbrīnot ekscentriķus un daudzos gadījumos ekscentriskumu uztvert kā labu īpašību."
"Hauss nicina liekulību. Viņš neslēpj no kolēģiem to, ka lieto zāles, tieši otrādi - stāsta, ko domā un kā jūtas. Protams, vispārpieņemtā morāle mums liek būt pieklājīgiem, bet pieklājība ne vienmēr prasa būt godīgiem. Patiesība Hausam ir būtiska, jo viņš saviem pacientiem un citiem cilvēkiem, runājot par liekulību un negodīgumu, saka - "melo visi"."
No Hausa skatupunkta raugoties, nav svarīgi tas, ko tu zini, bet gan tas, ko tu dari un kā rīkojies. Un šeit es atkal varu piekrist šai domai un Hausa filosofijas uztverei - tā ir laba skola, lai saprastu, ka katram ir jādomā, jārīkojas, jāmostas no snaudas... Letarģiju un nerīkošanos jāatstāj pagātnē. Vai Hauss kā diagnostiķis un, lai gan sarkastisks un visus nicinošs ārsts, ir intelektuāli labs cilvēks? Pēc filosofijas teorijas sanāk pretrunīgs raksturojums - no vienas puses ir, no Tikumu vienotības teorijas - nav.
Mans personīgais viedoklis ir, ka tomēr Hauss kā tēls un varonis ir intelektuāli labs cilvēks, jo viņš lielā mērā atbilst šim raksturojumam: "Lai būtu intelektuāli labs cilvēks, jāspēj sevī iemiesot intelektuālās īpašības, tādas rakstura iezīmes kā progresīvu domāšanu, uzmanību pierādījumu vākšanā un izvērtēšanā. intelektuālo drosmi un intelektuālo autonomiju. Un, lai iemiesotu šīs vērtības, cilvēkam ir jāizrāda interese par patiesību patiesības dēļ, nevis naudas vai slavas dēļ."
Par dažām labām lietām es biju visai izbrīnīts, jo patiešām, lai gan esmu daudz lasījis un arī mācījies filosofiju, es nemaz tā īsti nebiju dzirdējis. Kaut gan par vienu lietu es it kā nojautu, ka tas tā varētu būt: "Progresīvi domājoša personība neuzklausa nevienu. Tā klausās tikai tajos, kuros vajadzētu ieklausīties." Jā, gūstot apstiprinājumu savai nojautai, sapratu, ka jau labu laiciņu kā to vien daru - ieklausos tajos, kuros patiesi vajag ieklausīties un neuzklausu nevienu, kam nav vērtīgs viedoklis. To derētu daudziem īstenot, tad dzīvē mazāk klačiņu, baumu un aprunāšanas būtu, bet vairāk visi dzītos pēc patiesības... Bet tas jau laikam nav no cilvēkiem sagaidāms, vismaz ne manā dzīves laikā.
Lai gan, kā jau minēju, grāmata ir izcila, tajā ir ļoti daudz vērtīgu pārdomu tematu un ideju avotu, ne visu aprakstīt ir iespējams, tādēļ iesaku šo grāmatu iegādāt un izlasīt... Vien pārdomu un apceres nobeigumā pāris nelieli fragmenti, kas savelk kopā Hausa personību, rīcību un būtības saknes: "Hauss ir intelektuāls par spīti tikumības trūkumam. Iespējams, atsevišķās jomās ētisku īpašību trūkums rada problēmas prāta darbībai, bet Hausam tas netraucē nonākt pie patiesa slēdziena. Labsirdības un taisnīguma trūkums viņu padara par kretīnu, bet tas viņam neliedz progresīvi domāt, būt intelektuāli drosmīgam un uzmanīgam pierādījumu vākšanā. Hausa intelektuālās kvalitātes nepadara viņu par morāli labu cilvēku un neliek pret citiem izturēties ar cieņu, laipnību vai iejūtību, bet viņa mērķis nav atbilstoša citu ārstēšana. Viņa mērķis ir PATIESĪBA. Intelektuālai personībai rūp patiesība patiesības dēļ. Un Hausam tā rūp."
"Hauss ir gan pasaules līmeņa kretīns, gan pasaules līmeņa diagnostiķis. Viņš nepārtraukti izmanto radošas un neparastas metodes, lai tiktu pie informācijas un diagnozēm, kas viņam ļauj glābt pacientus ar tādām problēmām, ko neviens cits nevar atrisināt. [..] Hausa diagnostiķa izcilība ir iespējama tikai tāpēc, ka viņa dzīve ir nelīdzsvarota. Viņš spēj būt vislabākais ārsts [..] un tas ir tāpēc, ka viņš ir apsēsts ar patiesības meklēšanu. Šī apsēstība ir vienīgais, kas viņam ir. Tā ir visa viņa dzīve."