Toma evaņģēlijs - ko gūstam, to iepazīstot?

8. augusts, 2015 pl. 10:46,

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Pavisam nesen latviski tika izdots šis senais, pirmkristīgais teksts, ko pazīstam ar nosaukumu "Toma evaņģēlijs". Kā jau tas visur ir pavīdējis, paspēts jau nokritizēt, tad šis ir viens no nekanoniskajiem jeb neatzītajiem evņģēlijiem, tādēļ tas nav atrodams ietverts blakus Bībeles četriem evaņģēlijiem - Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa. Un tomēr - šī mazā grāmatiņa mums var daudz ko sniegt, pat atbildes uz mūsu dziļākajiem dvēseles jautājumiem, tādēļ, man domāt, šī darba iepazīšana, teksta lasīšana ar mēģinājumiem to dziļi izprast, var vest mūs pie patiesi kristīgiem avotiem un tas var būt kā ceļš uz Kristus mīlestības iepazīšanu.

Mana pirmā sastapšanās ar Toma evaņģēlija vēsti bija jau pirms tas tika tulkots latviski. Kādā ceļā? Ļoti daudz Toma evaņģēlija fragmentu ir citēti un savā veidā analizēti, aprakstīti Dīpaka Čopras grāmatā "Trešais Jēzus". Šajā grāmatā autors runā par faktiski mums nozagto Jēzu, trešo Jēzu. Viņš pieskaras citam Jēzum. Citam, trešajam, jo atsakās no pirmajiem diviem Jēzus aprakstiem - nepilnīgi zināmās vēsturiskās personības un abstraktās teoloģiskās būtnes, lai aplūkotu Jēzu kā augstākās apgaismības pakāpes iemiesojumu un atspoguļotāju. Jo Jēzus savu īso pieaugušā cilvēka dzīvi tādēļ tādu arī pavadīja - lai aprakstītu, mācītu un nodotu šo apgaismību nākamajām paaudzēm. Šī trešā Jēzus manifestācija grāmatā nekādā ziņā neatsakās no pirmo divu Jēzu vērtības, drīzāk gan tie tiek nolikti skaidrākā gaismā un mūsu attiecības ar šo garīgo būtni kļūst nevis teoloģiskas, bet gan tiešas un nepastarpinātas. Un tieši šādā aspektā es ļoti personiski varu piekrist gan Toma evaņģēlija, gan arī "Trešā Jēzus" grāmatas autoram D. Čopram.

Arī mūsdienās atrodas cilvēki, kas visu, kas ir ārpus Bībeles kanona, tostarp, arī šo Toma evaņģēliju, uzskata par nekanonisku un heterodoksu jeb ķecerīgu. Dažos komentāros internetā pavīdēja pat samērā naidīgi viedokļi par šo grāmatiņu, tomēr es atļaušos apgalvot, ka tādi komentāri rodas tikai neapgaismotu un šaurpieraini domājošu cilvēku mazajās galvās. Piedodiet par tiešumu, tomēr savādāk es nespēju reaģēt uz šādiem izteikumiem par Jēzus vēsti un Viņa atstāto mantojumu. Jo vienmēr atradīsies kāds, kurš negribēs domāt, tas tad arī noliegs visu, kam nav diktatorisku autoritāšu, lasi - baznīckungu un bīskapu, publisks atbalsts un atzīšana.

Bet Toma evaņģēlijs ir pelnījis cilvēku atzīšanu un tā atrašanos mājas grāmatplauktā, jo sniedz neatsverami garīgas un apgaismotas atziņas mūsu garīgās izaugsmes veicināšanai. Toma evaņģēlijā uzrakstīti 114 it kā Jēzus sacīti, sauksim tos - aforismi, kuros Jēzus atklāj apgaismotas personas redzējumu par cilvēku spējām tiekties pēc augstākā garīguma, apgaismības un t.s. Dieva valstības. Lai gan daudzi šo Toma evaņģēliju saista ar tradicionāli gnostisko literatūru, tomēr arī tulkotāji un grāmatas priekšvārda autori atzīst un man nākas piekrist, ka šajā evaņģēlijā nevar atrast nevienu norādi uz tradicionālajiem gnostisko rakstu priekšmetiem, piemēram, Sofiju, Plēromu, aioniem u.c. Tādējādi gribētos domāt, ka šī literatūra tomēr ir vairāk kristietiska nekā ķecerīga un gnostiska.

Šie nelielie, bet ārkārtīgi saturīgie Jēzus izteicieni tik tiešām ir lielas garīgas un apgaismotas personības sacīti, jo Viņš dažādiem tematiem pieskāries visai īsi, kā jau lasījām - aforismu formā, bet ar ārkārtīgi lielu un aizkustinošu spēku. Es pat gribētu teikt - ar garu, kas "aizdedzina" dvēseles stīgas un iedzīvina mūsos mīlestību uz garīgo apgaismību, tiekšanos uz to. Protams, lai gan varētu vērtēt pretrunīgi, tomēr Toma evaņģēlijs vēsturiski pieder pie gnostiķu tradīcijas un tādēļ tas arī tiek ķecerīgi vērtēts.

Pamatojums tam ir visai vienkāršs - oficiālā, hierarhiskā Baznīca ne agrāk, ne arī tagad vēlas piekāpties jautājumā, ka ir iespējama personiska Dievatklāsme, tomēr, lūkojoties augstākās apziņas gaismā, tas ir iespējams - ikviens, kurš sasniedz Dieva apziņu, piedzīvo tajā atsegto augstāko patiesību; uz to norāda arī Toma evaņģēlija 83. logions, kas gan Toma evaņģēlija izdevuma tulkojumā diezgan krasi atšķiras no Dīpaka Čopras grāmatā minētās versijas, tādēļ šeit citēšu abas šīs versijas:

Jēzus teica: "Kurš dzer no manas mutes, kļūs kā es. Es būšu viņš, un lietas, kas ir slēptas, tiks viņam atklātas." - D. Čopra, "Trešais Jēzus", 75. lpp.

Jēzus sacīja: "Tēli cilvēkam ir atklāti, bet gaisma viņos ir apslēpta Tēva gaismas tēlā. Viņš atklāsies, bet Viņa tēls būs apslēpts Viņa gaismā." - Toma evaņģēlijs, 35. lpp.

Kā jau iepriekš minēju, tad es patiesi iesaku Toma evaņģēliju studēt un iepazīt kopā ar Dīpaka Čopras grāmatu "Trešais Jēzus", jo šajā darbā daudzi Toma evaņģēlija logioni jeb aforismi ir doti ar savveida garīgajiem paskaidrojumiem, kas daudzreiz ieviesīs skaidrību par to, kas kurā logionā īsti ir domāts, ko Jēzus mums savā apgaismotajā prātā ir vēlējies pavēstīt, kam mums sekot un kā rīkoties, lai sasniegtu kaut drusciņu no Viņa apgaismības.

Protams, jāņem vērā arī tas, ka plika tekstu lasīšana un studēšana bez izziņas procesa un nodošanās meditācijai nekādus dižos augļus nenesīs. Tādēļ ļoti būtisks process sevis izzināšanai, garīgo lietu uztverei ir nepieciešamība nodoties meditācijai, jo arī Jēzus nemitīgi meditēja, lai satuvinātos ar Tēvu, Radītāju, visa Logosu:

"Dievs ir apslēpts, noslēpumains, dārgs un grūti atrodams. Šis dārgums noteikti ir slēpts piecām maņām, un tas ir jāmeklē mūžības laukā." - D. Čopra, "Trešais Jēzus", 92. lpp.

Jēzus sacīja: "[..] Jums ir jāmeklē Dieva mūžīgais un nezūdošais dārgums, kam nedz kodes netuvojas, lai to apēstu, nedz arī tārpi, lai iznīcinātu." - D. Čopra, "Trešais Jēzus", 92. lpp.