Konfūcijs manā grāmatplauktā...

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 22. jūlijā

Koncentrējiet domas uz Labo ceļu. Stingri turieties pie tikuma. Balstieties uz cilvēciskumu. Rodiet izklaidi mākslās. /Konfūcijs/

Konfūcija sacītais un cilvēku nezūdošā interese par šo diženo skolotāju - šie divi faktori ir pamatā fenomenam, ka jebkuram sevi un citus inteliģentus cilvēkus cienošam indivīdam Konfūcijs ir nezūdoša garīga un morāla autoritāte. Nedaudz Konfūcijam un viņa sacītajam esmu pieskāries jau arī 2010. gada decembrī, taču šoreiz manas pārdomas izraisīja jauniegūtā grāmata par Konfūciju - Atēnas izdotā Anpiņas Dzjiņas sarakstītā "Īstais Konfūcijs. Domātāja un politiķa dzīve." Un, grāmatu atverot, pretī veras skaidrs un nepārprotams teikums, ka Konfūcijs nodevās dzīvei un arī zināja, kā to dzīvot. Un Konfūcijs uzskatīja, ka mācīšanās un vēlme sevi pilnveidot ir tā, kas mūsu dzīves laikā neļauj mums pieļaut kļūdas. Tāpat arī mācīšanās un pilnveidošanās cilvēkam sniedz izpratni par dzīvē būtisko un ilglaicīgo, līdzīgi kā tas ir ar daudzu citu viedo vīru atstātām mācībām, kuras pauž diezgan līdzīgus uzskatus. Manuprāt, viss ģeniālais ir vienkāršs - dzīves būtiskākās lietas ir arī lglaicīgākās un tās ir garīgums, zināšanas, pārdomas un apceres par dzīves jēgu, uzdevumiem un mūsu sūtību, kā arī grāmatu lasīšana un daudzu burvīgu literatūras šedevru iepazīšana savas dzīves laikā.

Mani ļoti fascinē patiesie autores priekšvārda vārdi, kuri ir līdz absolūtumam tieši, taču precīzi atainojoši jebkura domātāja un filosofa dzīves gājumu: "Tādi vīri kā Konfūcijs parasti nebija slaveni. Viņu intereses vairākumam nebija saistošas. [..] Tomēr, iemantojot kaut tikai dažus klausītājus, kas vēlas apdomāt sacīto un vedināt pasauli izprast teiktā vērtību, runātājs - pat pēc nāves - gūst iespēju parādīt, ka viņa vārdiem bijusi nozīme." Neesmu vēl ticis līdz īstajam Konfūcijam, jo joprojām iedziļinos autores priekšvārdā. Un tur autore uzrakstījusi gluži vai manas domas par to, kādēļ ir svarīgi rakstīt, citēt un apcerēt klasiskos darbus: "Lai gan es pieņemu dzīves nepastāvīgo dabu, tomēr gribu, lai vārdi ir izņēmums - ne visi, taču neapšaubāmi tie, kas atrodami klasiskajos darbos un vēstures grāmatās, senajos dzejoļos, filosofu apcerējumos un Konfūcija mācībā. Es gribu, lai tie saglabājas un lai mēs varam tos atkal un atkal izdzīvot un rotaļāties ar šo pieredzi savā atmiņā." Ar Konfūciju ir bijis līdzīgi kā ar Jungu, arī viņš nav vēlējies, lai viņa sacītais kļūtu par likumu un iegūtu nemirstīgu slavu. Konfūcijam patikusi doma, ka viņš ir cilvēks un viņš mīlējis doties šajā izteikti personiskajā ceļojumā, kur meklējis to, kas dzīves daudzo mainīgo lielumu vidū ir pareizs un patiess. Un tā faktiski ir jebkura dziļdomīga domātāja, filosofa un dzīves apcerētāja dziļākā būtība un filosofijas pamats - kas tad šajā trauksmainajā pasaulē īsti ir patiess, pareizs un vērtīgs. Respektīvi, manuprāt, daudzas gudrības, kuras izprata jau Konfūcijs, pamato ikviena cilvēka patieso tiecību gan uz garīgumu, gan patieso un jēgpilno vērtību meklējumiem, lai gan daudzi nevēlas neko par šim lietām dzirdēt.

Mans subjektīvais vērtējums šai grāmatai, kad tā kaut nedaudz padziļināti pastudēta - Konfūcija dzīvesgājuma apraksts ir ļoti, ļoti daudz vēsturisku faktu un vietu pārbagāts, līdz ar to prasa lielu emocionālu un garīgu piepūli hronoloģiskajā izsekojamībā, jo tai nepieciešama nopietna iedziļināšanās. Šī grāmata ļoti aktuāla un noderīga ir Konfūcija pētniekiem un Ķīnas kultūras studentiem, kā arī interesentiem par senās filosofijas skolām un strāvojumiem.

Konfūcijs nekad neapgalvoja, ka viņa zināšanas ir pilnīgas. Un tā praktiski rīkojas visi ļoti dziļdomīgi filosofi un domātāji, jo cilvēks nekad nevarēs zināt visu, neatkarīgi no viņa formālās izglītības un/vai dzīves pieredzes, tādēļ ikvienam zināmā mērā būtu jārīkojas līdzīgi Konfūcijam, kurš katram jautājumam un problēmai ķērās klāt no pilnīgi tukšas vietas, it kā līdz tam nebūtu nekas tamlīdzīgs bijis.

Viss, ko Konfūcijs saka par sevi, raksturo arī viņa mācību. Ir soļi, bet nav stingras to kārtības, jo viņa mācība papildina dzīvi - tā atspoguļo dzīves ritumu un ir dabiska. Lūk, nelielas pārdomas pēc ielīkošanās Konfūcija dzīves gājumā... Novēlu arī Jums veiksmi Konfūcija padziļinātā iepazīšanā!