Inga Ābele "Klūgu mūks"
Kā jau vēstīts grāmatas aprakstā, tad tās galvenā varoņa Franča Sebalda prototips nav neviens cits kā pazīstamais Latgales kultūras darbinieks, Saeimas deputāts un katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs Francis Trasuns. Cilvēks, kurš bija Dieva cilvēks līdz galam, veltīja visas pūles, lai Latgali iekļautu Latvijas sastāvā, tajā ienesa kultūras gaismu, visu mūžu kopdams un rūpēdamies par latgaliešu unikālo valodu... Un tomēr - par "nepaklausību" Rīgas arhibīskaps viņu denuncē Vatikānam, lai pāvests izdotu bullu un šo priekšzīmīgo priesteri un visas tautas cienītu garīgo un valsts darbinieku ekskomunicētu jeb izslēgtu no katoļu Baznīcas kopienas. Izraidīts no savas Baznīcas, bet neatstājis Dievu, izraidīts no Lieldienu liturģijas Sv. Jēkaba katedrālē, pēc divām dienām cienījamais vīrs mirst, tā arī negūdams iespēju atdusēties svētītā Baznīcas zemē.
Pienāk 1998. gads un, pateicoties, Rīgas arhibīskapam, kardinālam Pujatam, Franča Trasuna lieta Vatikānā tiek pārskatīta un tiek atzīts, ka viņš nosodīts un ekskomunicēts nepamatoti, tikai tā laika "politiskās situācijas", diplomātiski izsakoties, dēļ. Mūsdienu valodā runājot - domājams, viņu "noņēma no trases", kaut nebija nekādu objektīvu ieganstu. Inga Ābele nav vairījusies šajā grāmatā minēt arī jau zināmus faktus par to, ka daži priesteri par daudz lielākiem "grēkiem" ne vien netiek ekskomunicēti, bet pat netiek īsti nosodīti, vien pārcelti uz citu draudzi, diecēzi vai izsūtīti uz kādu klosteri "pārdomāt dzīvi". Jāsaka gan, ka grāmata, protams, nav tikai un vienīgi par Baznīcu un Franča Trasuna personību, tā ir reizē Latgales un Latvijas vēsture, tajā ierauto cilvēku dzīves un personības attīstības apraksti un daudz citu aizraujošu un lasīšanas laikā aizmigt neļaujošu mirkļu...
Inga Ābele par "Klūgu mūka" tapšanu šīs grāmatas pēcvārdā raksta: "Francis Trasuns - dedzīgs, darbīgs cīnītājs, cilvēks, kurš daudz ieguvis un daudz zaudējis, bet nekad nav gulējis kā akmens straumes dibenā. [..] Diemžēl laika gaitā daudz no viņa biogrāfijas ir zudis, daudz varbūt pat speciāli pazudināts, bet mana cieņa un mīlestība pret Franci Trasunu ir ļāvusi iztēlei baltos plankumus aizpildīt un radīt Franci Sebaldu - manu pārdomu un izjūtu augli."
Nedaudz no preses relīzes:
Vārds mūks latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas izvēlējies garīgās kalpošanas ceļu, no laicīgās dzīves atteikušos vientuļnieku. Latgaliski mūka, mūceņa ir Jēzus atveids pie krucifiksa, moku atveids jeb, kā precīzi pateicis koktēlnieks Antons Rancāns, kokā izgrieztas ciešanas.
Rakstnieces Ingas Ābeles jaunais romāns "Klūgu mūks" ir stāsts par pirmo Latgales latviešu baznīckungu un lidotāju debesu alkām, par cilvēka sirds un saprāta ceļiem, par grēku un piedošanu. Galvenā varoņa prototips ir Francis Trasuns - katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, ievērojams valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks, kam 2014. gadā apritētu 150 gadu."
Šis romāns nav tik daudz par Latgales vēsturi, vēsture ir tikai fons, stāsts ir par cilvēku un viņa Dievu, cilvēku un viņa izvēli, par piedzimšanu un nāvi, par mīlestību - metaforisks, daudzslāņains un dziļš kā bībeliskā Jēkaba aka, no kurienes var smelt un smelt." /Anna Rancāne/