Viktors Suvorovs "Kuzjas māte"

Man, kā padomju laikus nezinošam un nebaudījušam, nedaudz gan bija zināms par to, kas tā tāda Kuzjas māte ir un ar ko nodarbojas... Taču detalizētāka informācija, protams, nebija un nebija jau arī intereses papildus meklēt tā bez nepieciešamības. Bet te nu gadās, ka "Dienas Grāmata" izdod interesantu grāmatu ar tādu pašu nosaukumu un tieši par šo tematiku "Kuzjas māte. Dižās desmitgades hronika". Tad nu ķēros lietai klāt, dabūju grāmatu un nu cītīgi to esmu izlasījis, lai rakstītu savu apskatu par šo grāmatu.

Vispār, manuprāt, šī grāmata ir izcila. Izcila, pirmkārt, jau ar to, ka tā ir vēsturiska liecība par laika posmu 20. gadsimta vēsturē, kad pasaule varēja iet bojā kodolkarā... Patiešām, paldies Dievam, ka viss notika tā, kā notika, lai mēs varētu šodien uz to noraudzīties tik vien kā uz skarbām atmiņām. Otrkārt, man personīgi patika grāmatas valoda. Protams, lasot jau var saprast, kurā vietā kādi vārdi ir tikuši lietoti oriģinālā, taču tulkotājs ir bijis gana prasmīgs, lai grāmatas teksts nezaudētu labskanību, pārnesot to no plašās krievu valodas uz latviešu valodu. Grāmatas valoda ir raita, plūstoša, interesanta un saistoša lasītājam. Mani tā aizrāva, ka es grāmatu lasīju, neatraujoties no krēsla. Tas patīkami iedrošina uz nākamo grāmatu lasīšanu, ko izdos šis apgāds "Dienas Grāmata".

Grāmatā dažviet ir tādi teksti, ka es smējos, vēderu turēdams. Jo nu bez tā vienkārši nevarēja iztikt. Un citāti, citāti, citāti... Daži grāmatas fragmenti, vismaz man, pēc izlasīšanas noteikti ir kļuvuši daudz tuvāki un iemīļotāki, jo ar maz vārdiem pauž lielu jēgu. Tas pats stāsts kaut par Kuzjas māti un šī teiciena izcelšanos. Tas lasāms grāmatas 5. nodaļā, bet es jums šo fragmentu ievietošu šeit apskatā, jo tas bija viens no tiem, pie kuriem mani pārņēma zināma jautrība. Tātad: "[..] Visbeidzot [Hruščovs] iekaisa tā, ka paziņoja: viņš parādīs Amerikai Kuzjas māti! Tas pilnībā atbilst mūsu garam [..] Tavu māti! Tajā vēsturiskajā brīdī Hruščovs pieminēja kāda māti. Ir jāatceras, ka mums ir divi izteicieni par māti: tulkojams un netulkojams. Bet amerikāņiem - tikai viens, labi tulkojams un mūsu pirmajam visai tuvs nozīmes ziņā. Krievu valodā solījums parādīt Kuzjas māti nozīmē draudus. Kas ir Kuzjas māte, es nezinu. Skaidro dažādi. Sliecos piekrist  šādai versijai: pomoriem, krievu ziemeļu iedzīvotājiem, Kuzja ir mājas gariņš aizkrāsnē. Šausmīgi briesmīgs. Bet mamma šim - krietni vien briesmīgāka. Nedaudz uz dienvidiem, Tveras un Jaroslavļas mežos, par Kuzju sauc āzi un velnu, kurš tautas priekšstatos ir visai līdzīgs āzim - tieši tāds pats, tikai skraidelē uz pakaļkājiņām. Īsāk: uz divām kājām staigājošs āzis. Sanāk, ka Kuzjas māte - zināmās aprindās cienījama dāma, kurai ir tuva radniecība ar velna vecmāmiņu."

Grāmata "Kuzjas māte. Dižās desmitgades hronika" patiešām baudāmi pasniedz mums zināmus un mazāk zināmus 20. gadsimta 50. un 60. gadu faktus, tos saliekot kopējā mozaīkā, lai veidotos vienots priekšstats par notiekošo Padomju Savienībā. Grāmata ir pilna ar informāciju par bruņošanās sacensību starp Amerikas Savienotajām Valstīm un PSRS, tostarp, par Padomijas mākslīgajiem muskuļiem, ko rādīt Amerikai. Gana detalizēti ir aprakstītas sarunas, dialogi un sanāksmes... Kā rezultātā tiek celts komunisms un izveidots Dzelzs priekškars - vienkārši tas viss tāpēc, lai padomju pilsoņi domātu, ka pie mums ir paradīze zemes virsū... Šī grāmata mums dala skatu par politiskajām intrigām, cīņu par varu, kā arī par divu superlielvalstu un to specdienestu savstarpējo cīņu. Un neizpaliek arī stāsti par cilvēkiem, kas tuvināja cilvēci bojāejai un par tiem, kas to novērsa. Grāmatā ir ļoti daudz informācijas par PSRS militāro ekipējumu, par ieročiem un bumbvedējiem. Par to, kā konstruktori viens ar otru konkurēja, lai tikai izdabātu valdībai un radītu pēc iespējas grandiozākus un grandiozākus bumbvedējus, kodolieročus un tā tālāk. 

Šī grāmata ir svaiga versija par politisko un militāro vēsturi, kas sagrauj iepriekš propogandētos viedokļus, ierastos priekšstatus un mītus par Berlīnes un Karību krīzēm, par tā visa virzošajiem spēkiem un 20. gadsimta 50. un 60. gadu pasaules likteni izšķirošo notikumu iemesliem. Jau saturā ir redzams gana hronoloģisks tēmu izklāstījums, bet tas vēl nav viss. Grāmatas neigu daļā ir ievietoti secinājumi un jautājumi, kā sacīt, atkārtošanai un diskutēšanai. Protams, uz jautājumiem ir dotas atbildes. Tiesa gan, autora atbildes. Bet viņš saka tā: "Es piedāvāju savas atbildes. Ja kādam ir pārliecinošāki izskaidrojumi, esmu gatavs uzklausīt, apspriest un piekrist. Tātad, atkārtosim izrunāto..."

Lasīsim grāmatu, iepazīsim vēsturiskos notikumus un raudzīsimies nākotnē, ticot, ka tādas lietas vairs neatkārtosies!