Gerijs Čepmens "Mīlestība kā dzīvesveids. Mirkļi kopā ar Dievu"

26. janvāris, 2015 pl. 19:46,

Ko lai saku par šo grāmatu? Protams, neko sliktu nevaru teikt, jo, kā zināms, es kaut kādu "galīgi garām" literatūru absolūti nelasu un pat savam grāmatu plauktam tuvumā nelaižu. Tas nu tā ir. Kam nav zināms nekas par šīs grāmatas autoru, tad iepazīstināšu - Gerijs Čepmens ir slavens orators, kā arī starptautiski atzīts ģimenes un laulības dzīves konsultants. Protams, Gerijs kalpo arī baznīcas draudzē, taču uzreiz gribu sacīt, ka šī nav ne smadzeņu skalošanas, ne arī kādas konfesijas specifiska literatūra - šī grāmata palīdz palūkoties uz mūsu ikviena dzīvi ar citu skatupunktu - vērtējot to no mīlestības viedokļa. Jo, kā mums varētu būt zināms, tad mīlestība ir tas vārds, kuru pats Jēzus nemitīgi piesauca un atgādināja, līdz pat savas krusta nāves brīdim, kad pat tad Viņš mīlestībā apžēlojās pret noziedznieku, kas viņam pie krusta karājās blakus... Lūk, mīlestība un tās absolūtais pionieris, vēstnesis un sludinātājs, kura vēsts ir saglabājusies un aktuāla līdz pat mūsdienām.

Šajā grāmatā ir apkopoti tādi kā nelieli stāstiņi, kuros reāli parādās aicinājums kalpot citiem mīlestībā, atcerēties par ikvienu, mīlēt ikvienu, neraugoties ne uz ko un tā tālāk. Mīlestība neredzamām saitēm ir saistīta arī ar daudziem citiem līdzīgiem un no tās izrietošiem fenomeniem, ja tā drīkst sacīt, piemēram, laipnību, pacietību, piedošanu, pieklājību, pazemību, dāsnumu un godīgumu. Ja tu saki, ka esi piedodošs, bet nemīli savu tuvāko kā sevi pašu, tad tu esi liekulis. Mums, kas lasām šo grāmatu, jāatceras, ka tā mācība, ko Kristus atstāja, nevienam nemāca un neliek nosodīt otru, bet gluži pretēji - mīlēt un cienīt ikvienu, lai kāds viņš arī nebūtu, jo ikviens no mums esam Radītāja garīgs spoguļattēls, lai ko arī kāds neteiktu un nepaustu.

Mūsdienu pasaulē, kad visapkārt ir pajukušas dažādas robežas, pieaug dažādu cilvēku migrācija un mūsu sastapšanās ar viņiem, neizbēgami kļūst jautājumi par mūsu rīcību, pieņemot to vai arī noraidot, atsakoties no komunicēšanas ar viņiem vai pat izsakot draudus un lamas, zākājot un nosodot mūsu līdzcilvēku dzīvi, darbu un praktizēto dzīvesveidu. Šāda morāle bieži vien raksturīga arī daudziem t.s. Dieva kalpiem, par ko man ir liels personisks kauns... Bet - lasot šo Čepmena grāmatu, tajā ir kāds stāsts ar virsrakstu "Mēs visi esam šeit vēlami". Ar to es vēlos paust, ka lai kādi apstākļi un cilvēki šeit nebūtu, lai ar' kādi nebūtu viņu praktizētie dzīvesveidi, tikumi un netikumi, tomēr tie mums jāpieņem absolūtā Kristus mīlestībā un pieklājībā, neatraidot, nenozākājot un nepazemojot...

Un tādu pamācību, padomu un ieteikumu šajā grāmatā, tās deviņās nodaļās ir gana daudz... Mani personīgi šī grāmata uzrunāja tās dziļās cilvēcības, līdzcietības, patiesības un Kristus atstātās mīlestības un pieklājības vēsts vēstījuma manieres dēļ... Reti kura grāmata ir tik cilvēcīga, pieklājīga, maiga, aicinoša un mīlestībā starojoša kā šī - Kungam esam visi vajadzīgi, mēs visi varam sniegt mīlestību pret ikvienu, kurš ir mums apkārt... Un, manuprāt, pats galvenais vēstījums, ko sniedz šīs grāmatas mācības - ja sevi pieskaiti Kristum ticīgajiem, tad tev jābūt ir Dieva mīlestības, pazemības, lēnīguma, pieklājības paraugam, nevienu nenosodot, visiem piedodot, esot gatavam ciest Kristus mīlestības dēļ, jo tikai tā varam pierādīt, ka mēs esam patiesi Dieva mīlestības vēstneši šai egoistiskajā un nesaudzīgajā pasaulē, kas tik labprāt atstumj un izraida no sava vidus tai nevēlamus ļaudis.

"Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs." (Rm 12:2)