«Grāmatas 10 atziņas» | Kolins Vilsons "Apziņas parazīti"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Mūs vairs neierobežo nezināšana un mērķa trūkums, taču mūsu neziņa joprojām ir milzīga. Ceļš, kurš mums jāiet, joprojām ved tālē. Nav iespējams izskaidrot, ar kādām problēmām iznāk sadurties. Ja cilvēki spētu saprast, tad nebūtu vajadzības neko paskaidrot. [..] Mēs zinām, ka Visumā valda kāds labvēlīgs mērķa princips, bet mēs joprojām nezinām, vai šis princips ir Bībeles Radītājs vai arī tas ir atkarīgs no kāda vēl dziļāka pirmsākuma. Laika noslēpums vēl arvien nav atrisināts, tāpat arī Heidegera uzdotais pamatjautājums: kāpēc tomēr ir esamība, nevis neesamība? Atbilde var būt rodama pilnīgi citā dimensijā, kura no apziņas pasaules atšķiras tāpat, kā apziņas pasaule atšķiras no telpas un laika pasaules... (Kolins Vilsons)
Angļu rakstnieka Kolina Vilsona (dz. 1931. g.) romāna darbība risinās 20. un 21. gadsimtu mijā, tā galvenā tēma - drosmīgu zinātnieku grupas cīņa ar noslēpumainām būtnēm, kas parazitē cilvēku smadzenēs un noved simtiem ļaužu pie pašnāvībām, kuru cēloņi ir neizprotami. Parazīti ir mierā ar visu iesīkstējušo, ar rutīnu, bet vajā tos, kuri domā radoši un drosmīgi. "Apziņas parazīti" iznāca 1967. gadā, latviski - 1990. gadā, un daudzas no darbā risinātajām problēmām ir aktuālas arī šodien.
