Kā dzīvot pilnasinīgi jeb Ko Opra skaidri zina...
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Pirmā doma, kas man iešāvās galvā, ja man ar kaut ko jāsalīdzina šī grāmata, tad tā varētu būt kā miera, harmonijas un dabas klusuma ieskauta oāze, kādā gribētos atgriezties vēl un vēl. Lasot šo darbu, tu ieej pasaulē, kurā reti kurš vēlas tā pilnasinīgi ieiet - sevī. Opra lasītājiem nesniedz kārtējos pašpalīdzības padomus, bet skaidri parāda - lai pilnasinīgi dzīvotu, reizēm nav vajadzīgs itin nekas cits kā vien laba drauga klātbūtne, kāda dabas taka, kopīgas sarunas uz lieveņa vai vienkāršs telefonzvans... It kā vienkāršas un visiem zināmas lietas, bet jautājums ir par to, cik mēs tās izbaudām. Tā vietā mēs dzenamies un dzenamies pēc kaut kā pašizdomāta un uz augsta ideālu plaukta izvietota elka, kuru nesasniedzot, sūdzamies, ka neesam laimīgi vai neesam guvuši panākumus. Opras grāmata "Ko es skaidri zinu" it kā uzrunā sievietes, tomēr, jāsaka gan, ka arī vīriešiem tur ir gana daudz ko iegūt, gana daudz ko iemācīties - gan savai personības izaugsmei, gan attiecībām ar saviem tuvajiem un mīļajiem. Opra šīs mācības ir apguvusi, izejot cauri dažādām dzīves vētrām un līdz mums tās ir nonākušas, pateicoties viņas personības izaugsmei, kas aicina nemitīgi dāvāt otram visu to labāko. Un šī grāmata nenoliedzami tāda ir - IZCILA!
Mani personīgi vienmēr interesē, ko cilvēks domā par grāmatu lasīšanu un Opras gadījums nebija citāds. Nemaz tik tālu nebija jāizlasa šī grāmata, lai uzzinātu Opras domas, kas mani patiešām, patiešām no sirds iepriecināja. Es pilnīgi pievienojos viņas vārdiem par lasīšanu:
"Viss, ko pa dienu daru, ir tikai gatavošanās vakara lasīšanas stundām. [..] Atklāsme, informācija, zināšanas, iedvesma, spēks: to visu un vēl vairāk var dot laba grāmata. [..] Grāmatu lasīšana ir ļaušanās svētlaimei, iespēja ceļot uz jebkuru vietu, kur vēlos. Tā ir pati mīļākā nodarbe. Es skaidri zinu, ka lasīšana atver mūs pasaulei. Tā ļauj piekļūt visam un ielaist sevī visu, ko vien prāts spēj aptvert. Visvairāk lasīšanā man patīk tas, ka tā ļauj pacelties augstāk par zemi. Un turpināt kāpt."
Viedi vārdi, patiesi! Šķiet, ka precīzāk lasīšanu un tās sniegto gandarījumu patiesāk nav iespējams aprakstīt.
Un, šī apraksta par lasīšanu mudināts, devos ceļojumā cauri Opras grāmatai - izbaudot un apcerot ik domu, ik atziņu, iedziļinoties ikkatrā teikumā, apdomājot, kādās situācijās es esmu bijis un kā rīkojies, vai esmu bijis saskaņā ar sevi vai pakļāvies citu viedoklim par mani un manu dzīvi... Šī grāmata, nenoliedzami, palīdz retrospekcijā atskatīties uz savas līdzšinējās dzīves notikumiem un piedzīvojumiem, atrast ikkatrā notikumā prieka un viedas mācības stariņu, kas turpina darboties kā mūžīgais dzinējs, virzot dzīvi un notikumus. Viss ir saistīts, itin viss!
Jau senāk esmu iepazinis "būt šeit un tagad" domāšanu un dzīves filosofiju un tagad lasot Opras grāmatu, tās atziņas, reāli sajutu to spēku, ko sniedz miera un apzinātības praktizēšana ikdienā - tā ir veselības, prieka, smaidu, pozitīvisma un arī panmākumu un izdošanās noslēpuma pamatā. Ik dienas meklēt jaunus un jaunus gravitācijas centrus, kā saka Opra, jo no dzīves vētrām un zemestrīcēm neizbēgt... Svarīgi ir rast jaunu pamatu un turpināt doties uz priekšu, pilnveidoties, izzināt, augt un attīstīties, kļūt aizvien cilvēcīgākam, iejūtīgākam, piedzīvot un izbaudīt Dzīvi!
Opras Vinfrijas ieteikumi un atziņas nav balstīti kādās gudrās grāmatās vai ezotēriskās mācībās, tie balstās dzīves mācībās un ikdienas pieredzē. Tieši tādēļ šķiet, ka viņas ieteikumi ir tie, kuros ir vērts ieklausīties, jo mēs ikviens dzīvojam reālajā pasaulē, piedzīvojam reālās ikdienas problēmas un dzīves satricinājumus, un tomēr turpinām dzīvot par spīti visam. Tas ir dzīvesspēks, kuru mums var palīdzēt stiprināt tādi cilvēki kā Opra - izgājuši cauri dzīves lielajām vētrām, cīņām ar un par sevi, piedzīvojuši nicinājumu, bēdas un sirdsēstus. Un šo pieredzi, iziedami tai cauri, pārvērtuši par Pieredzi un Dzīvesmākslu, svinot un piecājoties par sniegto iespēju augt un pilnveidoties kā cilvēkiem, kā personībām. Viens no Opras ieteikumiem skan šādi, izlasiet to skaļi un ieklausieties tajā:
Lai kādas grūtības jums nāktos dzīvē pieredzēt, atcerieties vienu: kaut arī jūsu dzīves audekls ir izraibināts ar visu ko - dienišķo pieredzi, dažādiem uzvedības modeļiem, reakcijām uz notiekošo, emocijām -, jūs esat vienīgais, kas veido otas triepienus. [..] Tas nudien būtu atklājums, ja mēs saprastu, ka katrs pats esam savas dzīves mākslinieks un varam likt uz audekla tik daudz krāsu un tik triepienos, cik mums tīk.
Patiesi, Opras vārdiem sakot, šīs viedās rindas balstās "pārliecībā, ka visi ejam līdzīgu ceļu, visi vēlamies vienu un to pašu: mīlestību, prieku un atzinību", tad nu viss ir mūsu pašu rokās, vispirms - pozitīva domāšana un dzīvesprieka ieraudzīšana tur, kur mēs to mēdzam nesaskatīt - dzīves dzīvošanā "šeit un tagad", tebūšanā!
Pāršķirot atvērumu pēc atvēruma, jūtos it kā kāptu sevis izziņas un apzināšanās kalnā, kur virsotne redzama, bet - vēl tikai sasniedzama. Tad nu, likdams soli pie soļa, eju uz priekšu, izdzīvojot ikdienas pieredzi kā vērtīgu skolotāju... lai sasniegtu virsotni, esot pašam, bet kļuvušam citādam - pozitīvākam, dzīvespriecīgākam, smaidošākam un izdzīvojot tebūšanas pieredzi! Paldies, Opra!