Kaspars Simanovičs "Torņakalna sprediķi"

21. mai. 2016,

Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Lai gan esmu lasījis daudzu dažādu teologu domas, sprediķus un atziņas, jāsaka godīgi, ka īstenai latvieša dvēselei, protams, pie dūšas labāk iet un ir piemērota "vietējā produkcija". Šajā gadījumā - Lutera draudzes mācītāja Kaspara Simanoviča sprediķu krājums "Torņakalna sprediķi", kuram sniegts arī ļoti trāpīgs apakšvirsraksts "Mīlestības ceļš no pārejošā uz paliekošo". Jā, patiešām, tāda ir šī grāmata, tās vārdi un domas - transformējoša Kristus un Dieva beznosacījumu Mīlestības pieredze, ietērpta sprediķu vārdos, kuri Torņakalnā sacīti 2014. un 2015. gadā. Autors jau priekšvārdā sniedz lielisku ieskatu tanī, ko šī grāmata mums kā lasītājiem vēlas dāvāt - tā ir ticība trim lietām, trim vienkāršiem teikumiem: "Dievs ir. Dievs ir labs. Dievs ir labs tagad." Nudien, izlasot šo sprediķu krājumu, lasītājam vajadzētu kļūt daudz uzmanīgākam un klātesošākam savā dzīvē, jo Dieva labvēlību var pamanīt tikai tad, ja patiesi pieņem un notic faktam, ka "Dieva mīlestība pret cilvēku ir absolūti nemainīga un neatceļama". Ieticēsim un iemantosim šo Dieva un Viņa labestības ieraudzīšanu savā ikdienā sev visapkārt!

Lasīt tālāk »

Kad meli un cinisms noved līdz traģēdijai jeb "Nāvējošie gaisa dārzi"

14. mai. 2016,

Kolāža: Didzis Kukainis (Blogeris Didzis)

Imanta Liepiņa vārds noteikti ir dzirdēts, jo viņš ir patiešām 'racējs' - žurnālists, rakstnieks un sabiedriskais aktīvists, kurš neklusē, bet izceļ saulītē visas nejēdzības, izgaismo cinismu, melus un nolaidību, tīšu kaitniecību un citas 'šeptes'. Šajā grāmatā "Nāvējošie gaisa dārzi", ko nesen klajā laida izdevniecība "Dienas Grāmata", Liepiņa kungs detalizēti un uz nopietnu faktoloģisko materiālu balstīti izgaismo alkatības un cinisma izraisīto lielāko traģēdiju miera apstākļos Latvijas jaunāko laiku vēsturē - Zolitūdes "Maxima" lielveikala sagrūšanu ar 54 cilvēku bojāeju. 

Lasīt tālāk »

Arī viņi dara TO...

8. mai. 2016,

Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Vai atceries seno pavasara joku, ka “gan putniņi dara TO, gan maijvabolītes dara TO, gan arī taurenīši dara TO.. Tikai cilvēki pavasarī nevar darīt TO - jo cilvēki neprot lidot!” Tas bija viens no pirmajiem iespaidiem, kurš ieplaiksnījās manā prātā, kad rokās nonāca dabas pētnieka un dokumentālo filmu veidotāja Andrēasa Kīlinga grāmata “Maijvaboles dara to visilgāk”, kuru no vācu valodas uz latviešu mēli pārcēlusi tulkotāja Sigita Kušnere un izdevis “Jāņa Rozes apgāds”. 

Lasīt tālāk »

Džorella Endrūsa "Tas ir Rembrants"

4. mai. 2016,

Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Rembrants un viņa dzīvesgājums man nav nekāds jaunums, tādējādi šo darbu lasīju kā atsvaidzinošu ekskursu viņa dzīves un daiļrades labirintos. Vidusskolas laikā, kad apguvu mākslas un kultūras vēsturi, jau tad Rembranta māksla bija viena no tām, kas mani īpaši uzrunāja... Lai gan darbos manāmi tumšas nokrāsas toņi, tomēr Rembranta māksla ir dzīva un harmoniju izstarojoša, tā ir pastāvīga un skatītāju uzrunājoša un iesaistoša. Tādu to raksturo arī šī angļu mākslas filosofijas lektores Džorellas Endrūsas sarakstītā grāmata "Tas ir Rembrants". 

Lasīt tālāk »

Kad šķietami vienīgā izeja ir nāves šprice...

3. mai. 2016,

Foto: atrasts internetā, google.lv / flickr.com

Pēdējā laikā sabiedrībā acīmredzami ir aktualizējies jautājums par eitanāziju un tās legalizēšanu. Šis ir viens no tiem jautājumiem, kurš parāda sabiedrību tās polarizējošā gaismā - vieni ir par, otri ir pret, vieniem to neļauj atbalstīt ticība, citiem to atkal tieši pārliecība un piederība dažādām grupām atļauj un pieļauj, bet, kopumā ņemot, trūkst adekvāta un vispusīgi skaidrojoša viedokļa šajā jautājumā. Es, protams, nespēju dot pilnīgu ainu šajā tematā, bet domāju, ka esmu viens no tiem cilvēkiem, kas var ļaut ielūkoties dažādos aspektos par un pret eitanāziju, jo esmu studējis medicīnu, tajā strādājis un strādāju, esmu bijis blakus neārstējami slimiem pacientiem viņu pēdējos brīžos, strādājot paliatīvās aprūpes nodaļā, otrkārt, esmu ļoti labi pazīstams ar Latvijas sociālās aprūpes sistēmu, tostarp, mājaprūpi, treškārt, esmu studējis kristīgo teoloģiju un esmu praktizējošs mācītājs, līdz ar to varu šo jautājumu aplūkot un vērtēt arī no šī aspekta. Un, visbeidzot, ir vēl arī ceturtais aspekts - pēc domāšanas, uzskatiem un sirds aicinājuma esmu filosofs, atvērts dažādiem domāšanas modeļiem, mīlu tvert dažādas atziņas, iedziļināties dažādos uzskatos, tostarp, gnostiskos un ezotēriskos, līdz ar to varu dalīties arī ar drusku netradicionālākiem uzskatiem, kas ir cilvēka brīvas domāšanas un lemšanas pamatā. Šajā ierakstā es noteikti visus ieskatus un domas neietveršu, bet galvenos virzienus, kuros domāt un tvert idejas savai pārliecības balstīšanai, noteikti paudīšu. Lai noder, draugi!

Lasīt tālāk »

Viljams Duglass un Rubenss Teišeira "25 bibliski panākumu likumi"

15. apr. 2016,

Kolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Daudzi no mums Bībeli ir gan turējuši rokās, varbūt pat kaut ko no tās izlasījuši un, visticamāk, pat kaut kādus slavenākos izteicienus un morāliskās rīcības likumus spēj nocitēt, tomēr neko vairāk daudzi no tā sauktajiem Bībeles zinātājiem, pazinējiem un lasītājiem no tās un par to nav nedz uzzinājuši, nedz iepazinuši, nedz dziļākajā būtībā sapratuši. Jo Bībele - tā nav grāmata citu nicināšanas attaisnošanai, tā nav grāmata vardarbīgai un diskriminējošai attieksmei pret citādāk domājošajiem un tā joprojām. Bībele, ja to lasa dziļi, kontemplatīvi, ar atvērtu un uz savu un citu attīstību un iedrošināšanu vērstu iekšējo skatienu, spēj mainīt gan cilvēkus, gan viņu dzīves uzskatus un attieksmi pret dzīves izaicinājumiem. Grāmata "25 bibliski panākumu likumi" ir tieši tāda grāmata - acis, prizma un lupa, caur ko palūkoties uz faktiski patieso Bībeles vēsti tās dziļākajā slānī - no tās var mācīties ne vien ticības un morāliskas uzvedības principus, bet arī finanšu un panākumu gūšanas mācības, tomēr jāatceras viena lieta - bibliskā rakursā ne vienmēr finanses un labklājība sasaistās ar panākumiem un otrādi. Jo Bībeles likumi, kā to skaidro un interpretē arī šī divu autoru sarakstītā ļoti aizraujošā grāmata, sevī ietver dievišķo matēriju un līdz ar to panākumi tiek gūti tikai saskaņā ar paļāvību uz Radītāju, kurš ir arī visu mūsu dzīvju kārtotājs un Galvenais Menedžeris.

Lasīt tālāk »

Ričards Smolijs "Vienošanās. Piedošanas ceļvedis"

11. apr. 2016,

Kolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Grāmatas virsraksts, nenoliedzami, spēcīgs un "riktīgs mārketinga triks", tā padomāju arī es, pirms nopietnāk ķēros klāt šim darbam un tā nestajai vēstij mums, lasītājiem. Ričardu Smoliju kā autoru iepazinu jau pirms kāda laika, kad apgādā "Lietusdārzs" iznāca viņa sarakstītā grāmata "Aizliegtā ticība. Gnosticisms - kristietības apslēptais mantojums". Gan ar šo "Vienošanos", gan arī  ar grāmatu par gnosticismu kā agrīnās kristietības mantojumu saistās vēl kāds darbs un tas ir Dr. med. Ebena Aleksandra "Debesu valstības pierādījums". Kādēļ tā? Tādēļ, ka šis ārsts, medicīnas doktors rekomendē šo "Vienošanās" grāmatu izlasīt ikvienam, jo "ievērojot šos vienkāršos, bet iedarbīgos [piedošanas] priekšnoteikumus, jūs radikāli mainīsiet savu dzīvi". Man, protams, piedošana kā fenomens nebūt nav sveša, es jau to cenšos savā dzīvē īstenot kādu ilgāku laiku, it īpaši tādā formā, kādā to Jēzus mums atstāja un mācīja, tomēr, kā zināms, šī grāmata šo grūto procesu padara drusku saprotamāku, vieglāku un iedzīvinošāku mūsu reālajā dzīvē. Jo vārdos jau viss ir viegli, bet kad jāseko darbiem... Tādēļ es ar lielu prieku lasīju Ričarda Smolija "Vienošanās. Piedošanas ceļvedis" un arī jūs, šīs atsauksmes lasītājus, izvedīšu nelielā ekskursijā cauri šim darbam.

Lasīt tālāk »

Regīna Breta "Dievam vienmēr ir vakances" jeb 50 mācības, kā atrast īsto vietu dzīvē

6. apr. 2016,

Kolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Pavisam, pavisam nesen izdevniecība "Zvaigzne ABC" izdeva jau trešo, svaigāko rakstnieces Regīnas Bretas darbu "Dievam vienmēr ir vakances". Tā kā biju lasījis un arī aprakstījis viņas divus iepriekšējos darbus (šeit un šeit), tad nu nešauboties ķēros klāt arī viņas trešajam darbam, jo sērijas ietvarā tak jāturas iraid ;) Breta grāmatā "Esi brīnums!" pauda 50 iedvesmojošas mācības, kā paveikt neiespējamo un padarīt to iespējamu, kā arī runāja par dzīves svētumu, kas ir ikviena cilvēka spēkos, grāmatā "Dievs acis nemirkšķina" viņa rakstīja par universālām mācībām visiem dzīves līkločiem, bet šajā trešajā darbā Regīna Breta dalās universālās atklāsmēs par savu aicinājumu un karjeru. Neiespējamās dzīves iespējamie brīnumi, arī karjeras ziņā - tā varētu raksturot šo Bretas triloģiju vienā teikumā!

Lasīt tālāk »

Daniels Sīgels "Apzinātība"

4. apr. 2016,


Kolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Mani vienmēr ir saistījušas un fascinējušas grāmatas, kuras mani interesējošās lietas un parādības izskaidro un nopamato zinātniski, ar empīriskiem piemēriem, parādot lietu/parādību saikni starp humanitāro un eksakto un nevis balstoties tikai uz kaut kādiem plikiem sajūtu un pieņēmumu līmeņiem, kurus es bieži atļaujos pielīdzināt vai nu klajai propagandai jebšu "viena tante teica" klačiņu līmenim. Tā nu tas ir arī ar mūsdienās par zināmu modes kliedzienu tapušo apzinātības praksi un kad uzzināju, ka apgāds "Jumava" laidīs klajā doktora Sīgela grāmatu "Apzinātība", es noteikti kļuvu par vienu no nepacietīgākajiem tās gaidītājiem. Par grāmatu samaksātie 14 eiro sevi attaisnoja absolūti visaugstākajā pilnībā un no pirmajām tās lappusēm es sapratu - jā, šī grāmata ir viena no manu visu grāmatu favorītu favorītēm. Un tā patiešām ir, jo Daniels Sīgels savā grāmatā runā manā valodā - eksakti izskaidrojot meditācijas un apzinātības praktisko norisi un sniegtos ieguvumus, "audzējot" un "audzinot" mūsu smadzenes, izturēšanos un, jā, arī tuvākmīlestību, pieņemšanu un atvērtību. 

Lasīt tālāk »

Eknats Eašvarans "Bhagavadgīta. Senās Indijas mācības mūsdienu pasaulē"

28. mar. 2016,


Kolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Šis Bhagavadgītas izdevums lasītāju ieved pilnīgi jaunā izpratnē par garīgumu un tiekšanos uz visu mērķu mērķi - pie Dieva. Eknats Eašvarans ir bijis ciešā draudzībā ar Mahatmu Gandiju, kas ļāvusi autoram izkopt mīlošu, sirsnīgu un labestīgu pasaules skatījumu, kādu to viņš māca un skaidro arī Bhagavadgītas komentāros. Kāds varbūt sacīs, kam mums vajadzīgi indiešu raksti, kur nu vēl mūsu kristietības ietvarā. Taču, ko es sapratu, kad es šo darbu izlasīju un mēģināju tā idejas transformēt savā prātā un apziņā - autoram lieliski ir izdevies paskaidrot un sasaistīt Bhagavadgītu ar Rietumu pasaules vispārcilvēciskajām un arī kristīgajām vērtībām, tādējādi atainojot nevis nošķīrumu, bet gan sakrālo tekstu un būtības vienotību. Tāpat kā pati šī mūžsenā mācība, tā arī autors un Bhagavadgītas komentētājs Eašvarans mudina nenošķirt garīgos meklējumus un laicīgos pienākumus, bet tos apvienot vienotā veselumā un tiecībā pretī Augstākajam, tādējādi piepildot savu dievišķi noteikto likteni.

Lasīt tālāk »

Ričards Rors "Lūgšanas spēks"

27. mar. 2016,

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Tā nu ir sakritis, ka pašā Lieldienu un Kristus augšāmcelšanās rītā top apskats par nelielu, bet dzīvi spēcīgi izmainīt spējīgu grāmatu - franciskāņu mūka, eneagrammas un kontemplācijas skolotāja Ričarda Rora "Lūgšanas spēks" jeb, kā vēsta apakšvirsraksts, tā ir grāmata kā apzināties savu patieso identitāti un padarīt pasauli laimīgāku. Neticams uzdevums, mērķis un apakšvirsraksts, draugi? Nē, tā nebūt nav. Kad grāmata vienā vakarā ir tikusi izlasīta, jo tā sevī burtiski "ievelk" un tu nevēlies to pārtraukt lasīt, jo gribas vēl un vēl tās labās sajūtas... Lūgšana, meditācija un kontemplācija, kā arī pareiza attieksme pret dzīvi un ticības nozīmi savā dzīvē - tie varētu būt šīs grāmatas atslēgvārdi un vadmotīvs, kādēļ iesaku lasīt un tās pamācības kaut daļēji ieviest savās dzīves norisēs. Ne vien prāts ir kā mērkaķis, kas lēkā no zara uz zaru un kuru nepieciešams nomierināt, bet mēs skaidri redzam sev visapkārt, ka arī pasaule ir nemierīga, stresaina, baiļu, naida, neiecietības un vardarbības pilna, tā to mūsu prāta mērkaķi vēl vairāk uzkurina, tādēļ, draugi, lasiet, lūdziet, kontemplējiet Dieva visaptverošo beznosacījumu mīlestību. Lai caur šo Lieldienu dienu arī jūsu dzīvēs ienāk svētība un žēlsirdība! Kristus ir augšāmcēlies, patiesi augšāmcēlies!

Lasīt tālāk »

Benedikts XVI "Jēzus no Nācaretes" II daļa

19. mar. 2016,

Fotokolāža - Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Kad pirms diviem gadiem, 2014. gadā, Rīgā latviski tika izdota Jozefa Racingera (pāvesta Benedikta XVI) grāmata "Jēzus no Nācaretes", precīzāk - šīs triloģijas pirmā daļa, kādas iekšējas pārliecības dēļ jau tad sapratu, ka tā ir kas vērtīgāks par tās visnotaļ necilo plāno vāku ievākojumu, kuru ir vērts lasīt, iepazīt un caur pāvesta dāvāto apceri tuvināt savu izpratni dziļākai un personiskākai Jēzus dzīvesgājuma un visu mūsu pestīšanas vēstures notikumu hronoloģijas integrēšanai savā kristieša dzīvē un personībā. Par šo pirmo grāmatu esmu uzrakstījis arī nelielu atsauksmi, kas lasāma šeit. Lai arī tanī laikā, kad tapa pirmās grāmatas apskats, studēju katoļu universitātē, tomēr joprojām palieku pie uzskata, ka emeritētais pāvests Benedikts XVI ir ieklausīšanās un viņa kā teologa darbi ir lasīšanas vērti, kaut vai tā viena iemesla dēļ, ka tie ir ārkārtīgi intelektuāli piesātināti, kam nepieciešama nopietna smadzeņu kapacitāte un tādēļ tas ir vēl lielāks izaicinājums ikvienam, kam interesē nopietni un dziļi biblistikā un senajās valodās sakņota teoloģija. Protams, nevaru nepiebilst, ka daži protestanti uz visu katolisko raugās ar dziļu nicinājumu vai vismaz aizdomām, tomēr lasot un izzinot darbus intelektuāli, nešaubos, ka tiek bagātināta ikviena teologa, garīdznieka un Jēzus personības cienītāja dvēsele un prāts. Tādēļ iesaku iepazīt arī nupat latviski izdoto šīs sērijas 2. grāmatu "Jēzus no Nācaretes. No ieiešanas Jeruzalemē līdz augšāmcelšanai", par kuru nedaudzos vārdos ieskicēšu arī šajā ierakstā.

Lasīt tālāk »

Bruno Bārnharts "Otrā vienkāršība"

14. mar. 2016,

Attēls: grāmatas vāka fragments

Bruno Bārnharta, kamaldulu mūka, sarakstītais darbs "Otrā vienkāršība" lasītāju ieved pilnīgi jaunā kristietības iekšējās izpratnes pasaulē - vietā, kas atrodas cilvēkā, kurā atmirdz Jēzus atstātās pēdas no kristībā saņemtās dievbērnības un pestīšanas apsolījuma. Reiz kaut kur lasīju, ka mandalas tiek pieskaitītas ne tiem kristīgākajiem simboliem, tomēr Bārnharts parāda, ka kristiešiem nav iemesla "baidīties" no mandalām, jo tās atspoguļo kā kristietības, tā Baznīcas daudzšķautņainību un palīdz ikvienam garīguma meklētājam formēt savu ceļu pie augstākās realitātes, Radītāja, Dieva. "Otrajā vienkāršībā" Bruno Bārnharts ikvienam ticīgajam parāda mūžam jaunu un aktuālu pieeju savas ticības pārbaudei un atjaunošanai, lai neiestātos ticības ziema, bet tā nemitīgi būtu vitalitātes izgaismota un mirdzoša, izgaismojot ne tikai savu paša ticības ceļu, bet arī dāvājot gaismu līdzcilvēku ticības takām...

Lasīt tālāk »

Neapzagsim paši sevi jeb Mudinājums domāt plašāk - atvērtāk un iekļaujošāk...

8. mar. 2016,

Foto: picjumbo.com

Jā, patiešām dīvaini sanāk, ka Latvijā, runāšu tieši, publiski tiek atzīti un novērtēti vai pat pārvērtēti tie ļaudis, kuri var un kuriem ir iespēja visvisādos veidos "plivināties" publiskajā telpā. Es nesaku, ka tas ir slikti vai kā, bet tas norāda tikai uz vienu tendenci - virspusīgumu un vienpusīgumu, kā informācijas plūsmā, tā viedokļu formēšanā. Sabiedriskā doma kādā jautājumā tiek formēta ar jau zināmu ļaužu iesaistīšanu, tie ir tā saucamie eksperti, bet... vai tad Latvijā attiecīgajā jomā zinošu cilvēku ir vien tik, cik parādās publiskajā telpā? Harizmātiskums, iegūto diplomu un grādu, un titulu skaits un tā tālāk - vai ar to ir pietiekami, lai kādu ieceltu harizmātiska cilvēka un eksperta godā? Nedomāju vis, tādēļ top arī šīs pārdomas, uz kurām mani pamudināja kāda refleksija par šo tēmu.

Lasīt tālāk »

Sieviešu ordinācija? ES ATBALSTU!

6. mar. 2016,

Foto: atrasts internetā, google.lv; teksts - mans roku darbs ;)

Pēdējā laika notikumi manā dzīvē, arī dažādās sastapšanās un sarunas ar dažnedažādiem cilvēkiem mani ir pamudinājuši uz nopietnām pārdomām par dažādām lietām, ne vien tādām pie zemes saistošām, bet arī tādām, kas ir daudz netveramākas, bet tādēļ ne mazāk būtiskas, ja ne pat vēl būtiskākas... Viena no tādām lietām ir arī sieviešu ordinēšana mācītājas amatā. Mūsdienu Latviju kaut kādu man neizprotamu apstākļu dēļ ir pārņēmis tāds kā visa svešādā, ar pirmo piegājienu nesaprotamā, citādības, atšķirības no vairākuma viedokļa marginalizācijas jeb izstumšanas vilnis, pat sērga, mēris, to var nosaukt pat tā, jo tie apmēri ir neadekvāti tik mazai valstij kā Latvija. Un tomēr manī dzīvo un mīt pārliecība, tā iedzimtā cerība un pārliecība, ka reiz būs savādāk, reiz pienāks tā diena, kad visi dzīvosim brālīgi viens otram blakus un pieņemsim cits citu, ikviens ikvienu katrs ar savām atšķirībām. Bet, lai tas notiktu, ir nepieciešama absolūti ikviena atbalstītāja viedoklis, tad nu šeitan būs manējais, jo, lai vai kā, bet "šeit es stāvu un citādi es nevaru" - es atbalstu māsas Kristū mācītājas kalpošanā!

Lasīt tālāk »

Lorāns Gunels "Dievs vienmēr ceļo anonīmi"

27. feb. 2016,

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Man jāatzīst, kad beidzot tiec pāri kautrības barjerai, izrādās, ka ir diezgan patīkami atrast dzirdīgas ausis. Dzīvē reti rodas izdevība tikt uzklausītam pa īstam. Sajust, ka otrs tiešām cenšas tevi izprast, ielūkoties tavā dvēselē un slēptākajās domās... Sevis atklāšana atbrīvo un zināmā mērā pat aizrauj.

Kad izvēlējos lasīt un iepazīt šīs grāmatas sniegto dzīvesmācības stundu, biju pilnīgi pārliecināts, ka nekļūdīšos, jo visa mana iekšējā būtība pauda piekrišanu, ka šī grāmata noteikti ir jāņem un jāiepazīst. Vienvārdsakot - absolūti nekļūdījos. Lorāna Gunela grāmata "Dievs vienmēr ceļo anonīmi" ir tā vērta, lai to iepazītu un ik pa laikam arīdzan pat varētu pārlasīt. Šīs grāmatas lappuses jau no vāka atšķiršanas brīža izstaro sevī ievelkošu harmoniju, lai arī notikums, ar kuru sākas romāns nebūt nav no tiem pozitīvākajiem. Bet, kā jau zinām, bieži vien viss notiek it kā necerēti un viss atrisinās pilnīgi negaidīti, tā tas notiek arī šajā darbā. Pēc grāmatas pirmās trešdaļas izlasīšanas man absolūti bija skaidrs žanrs, kurā šo darbu ierindot - psiholoģiska, pat psihoanalītiska drāma, kur galvenā varoņa Elana Grīnmora vietā lasīšanas gaitā ik pa laikam varēju "ievietot" pat sevi. Jo dzīves mācības jau lielākoties visiem cilvēkiem ir samērā vienādas un katrs no lasītājiem reiz ir gājis cauri kam tādam, kas atspoguļojas arī Elana dzīvē. Tā nu tas ir un to lieliski ar piemēriem ilustrē arī gandrīz ik rindkopa, ik lappuse. 

Lasīt tālāk »

Stīvens Gross "Psihoanalītiķa piezīmes"

22. feb. 2016,

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Dziļa grāmata, kas vēlreiz apstiprina neticamo, bet reālo pieņēmumu - lai kā mēs domātu, ka attiecīgā lieta notiek tikai filmās, ne jau realitātē, Stīvena Grosa "Psihoanalītiķa piezīmes" skaidri un gaiši atspoguļo, ka tas tā nav. Cilvēka dzīvē ir iespējams viss, jo mūsos var mājot kā eņģeļi, tā dēmoni. Un tie bieži vien visatklātāk parādās tieši psihoanalītiķa kabinetā, uz "sarkanā dīvāniņa". Dzīve ir un paliek dzīve un psihoanalītiķis Gross to apraksta visā krāšņumā, lasītāju aizvezdams sev līdzi gan pacientu dzīvesstāstu šķetināšanā, gan atklāti padalās arī ar savām izjūtām, mēģinot izprast sevi, pašam esot psihoanalītiķim. Dīvaini, vai ne? Bet ne nereāli, to apliecina arī šī grāmata.

Lasīt tālāk »

Džonatans Fisks "Sagrauts"...

21. feb. 2016,

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Džonatana Fiska vārdu iepazinu vien pavisam nesen, kad ieraudzīju, ka drīzumā iznāks viņa grāmata ar augstākredzamo nosaukumu "Sagrauts". Kas tad ir šis Džonatans Fisks, par ko viņš raksta šajā grāmatā, kas ir tas, kas ir sagrauts un, kā vēsta apakšvirsraksts, tad kas ir šie 7 "kristīgie" likumi, kuri katram kristietim jāpārkāpj, cik bieži vien iespējams? Šie un vēl arīdzan citi jautājumi bija tie, kas rosījās manā galvā, tādēļ es šo grāmatu iegādājos un izstudēju. Lai gan neesmu luterānis un vēl mazāk atbalstu konservatīvo luterāņu pozīciju, tomēr, jāatzīst, šo to no šīs grāmatas atzīstu par labu esam un kopumā iesaku šo grāmatu izlasīt. Bet, protams, ar vēsu, analītisku un kritisku pieeju lietām un to uztverei. Grāmata vietumis ir tik asa, ka grūti tās vēsti uztvert bez vēlmes kārtīgi padiskutēt par šīm "šaurajām" vietām... 

Lasīt tālāk »

Kā dzīvot pilnasinīgi jeb Ko Opra skaidri zina...

17. feb. 2016,

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Pirmā doma, kas man iešāvās galvā, ja man ar kaut ko jāsalīdzina šī grāmata, tad tā varētu būt kā miera, harmonijas un dabas klusuma ieskauta oāze, kādā gribētos atgriezties vēl un vēl. Lasot šo darbu, tu ieej pasaulē, kurā reti kurš vēlas tā pilnasinīgi ieiet - sevī. Opra lasītājiem nesniedz kārtējos pašpalīdzības padomus, bet skaidri parāda - lai pilnasinīgi dzīvotu, reizēm nav vajadzīgs itin nekas cits kā vien laba drauga klātbūtne, kāda dabas taka, kopīgas sarunas uz lieveņa vai vienkāršs telefonzvans... It kā vienkāršas un visiem zināmas lietas, bet jautājums ir par to, cik mēs tās izbaudām. Tā vietā mēs dzenamies un dzenamies pēc kaut kā pašizdomāta un uz augsta ideālu plaukta izvietota elka, kuru nesasniedzot, sūdzamies, ka neesam laimīgi vai neesam guvuši panākumus. Opras grāmata "Ko es skaidri zinu" it kā uzrunā sievietes, tomēr, jāsaka gan, ka arī vīriešiem tur ir gana daudz ko iegūt, gana daudz ko iemācīties - gan savai personības izaugsmei, gan attiecībām ar saviem tuvajiem un mīļajiem. Opra šīs mācības ir apguvusi, izejot cauri dažādām dzīves vētrām un līdz mums tās ir nonākušas, pateicoties viņas personības izaugsmei, kas aicina nemitīgi dāvāt otram visu to labāko. Un šī grāmata nenoliedzami tāda ir - IZCILA!

Lasīt tālāk »

Piedzīvojot ciešanas, sāpes un zaudējumu...

15. feb. 2016,

Foto: attēli atrasti internetā, google.lv

Ciešanu noslēpumu neviens līdz galam nav izpratis un diezin vai mūsu dzīves laikā izpratīs. Mēs varam vien aptuveni nojaust kādu fenomenu, kas ar to ir saistīts, kādēļ mēs to piedzīvojam un kāda ir ciešanu, sāpju un zaudējuma piedzīvošanas un izdzīvošanas pedagoģiskā jēga un nozīme. Pārdomājot kādu situāciju šajā rītā, sev nākas atgādināt, ka mēs, lai esam gana izglītoti, mēs tik maz zinām un izprotam, bet tas mums māca paļāvību, ka ir kāds lielāks, augstāks un pāri visam esošs Spēks, kuram lietas ir labāk zināmas. Brīdī, kad piedzīvojam kāda mums nozīmīga cilvēka zaudējumu, mēs piedzīvojam ciešanas un sāpes, un pilnīgi neviļus atkal un atkal uzdodam šo jautājumu: "Kāpēc, Dievs, tā tas notika?" Mēs ar cilvēcisko saprātu to nekad nesapratīsim, mums atliek vien paļauties uz Viņa žēlsirdību un Viņa pedagoģiju mūsu dzīvēs, pieņemot situāciju un no tās kaut ko mācoties attiecību ar saviem tuvajiem, mīļajiem uzlabošanā vai dziedināšanā. Manuprāt, tāda ir galvenā doma, kuru Dievs mums sūta šādos pārdomu brīžos. Un vēl - Viņš mums dod iespēju izdzīvot "šeit un tagad" pieredzi - būt, mīlēt, apliecināt savu draudzību un visiem sev nozīmīgajiem cilvēkiem pateikt, cik tie ir nozīmīgi un svarīgi, un cik ļoti mēs viņus mīlam! 

Lasīt tālāk »

© 2013-2016 Didzis Kukainis. Visas tiesības aizsargātas.

do not click here