Kas ir ignāciskais garīgums? Neliels paskaidrojošs ieskats...

Foto: atrasts internetā, google.lv

Ignāciskais garīgums ir garīgums reālajai dzīvei. Tātad - ikvienam, gan tev, gan man, itin visiem. Tā būtu īsā izskaidrojošā versija, ja paraugāmies uz jezuītu tēva Džeimsa Mārtina SJ (James Martin SJ) bestsellera "Jezuītu ceļvedis (gandrīz) visā" apakšvirsrakstu. Tomēr tas nav tik virspusīgi, kā no sākuma kādam varētu šķist. Jezuītu izglītība un formācija ir viena no ilgākajām un pamatīgākajām, ja salīdzinām ar citiem ordeņiem, līdz ar to piešķirot tam zināmu "elitārismu". Pilns jezuītu formācijas ceļš - sākot no noviciāta līdz pat pēdējām 30 dienu rekolekcijām pēc Ignācija "Garīgo vingrinājumu" shēmas - var ilgt teju 20 gadus, tātad - lielu daļu ikviena jezuīta mūža. Kas tad ir ignāciskais garīgums un kādēļ tas ir tik saistošs daudziem 21. gadsimta cilvēkiem, pat tādiem, kas nav katoļi?

Kādēļ tev vispār būtu jāinteresējas par svēto Ignāciju no Lojolas, viņa dibināto "Jezuītu sadraudzību" un vispār par ignācisko garīgumu? Tēvs Mārtins atbild, sakot: "Tev būtu interesanti iepazīt gan Ignāciju no Lojolas, gan arī jezuītu jeb ignācisko garīgumu tāpēc, ka viņa dzīves ceļš ir palīdzējis miljoniem cilvēku atklāt prieku, mieru un brīvību, kā arī, un tas ir būtiski - pieredzēt Dievu savā ikdienas dzīvē." Svētais Ignācijs un viņa garīgums nu jau vairāk nekā 450 gadus ved cilvēkus uz piepildītāku dzīvi. Ņemot vērā rezultātus, jāteic, ka nav slikts sniegums.

Par to, kas ir ignāciskais garīgums, neviens nepaskaidros labāk kā pats tēvs Mārtins: "Ignāciskā ceļa būtība ir atrast brīvību - brīvību kļūt tādam, kādam tev paredzēts būt, brīvību mīlēt un pieņemt mīlestību, pieņemt labus lēmumus, piedzīvot radības skaistumu un Dieva mīlestības noslēpumu."

Ignāciskais garīgums jau kopš Lojolieša laikiem nav bijis šauri jezuītisks jeb paredzēts tikai jezuītu ordeņa biedriem, tas ir paredzēts visplašākajam ticīgo un, kas vēl svarīgāk, meklētāju lokam. Mūsdienās, kad visapkārt dzirdam vārdu "garīgums", reizumis mums galvā iešaujas doma par to, cik šis vārds izklausās banāli un novalkāti, vai ne? Bet patiess garīgums nav tāds, lai arī vārds varbūt ir ieguvis jau zināmu nievājošu pieskaņu. Tātad, kas tad īsti ir garīgums? Garīgums ir veids, KĀ dzīvot attiecībās ar Dievu. Ņemot vērā dažādās kristīgā garīguma pieejas un formas, jāatceras, ka neatkarīgi no šo garīgumu un ceļu formas un veida vai pirmavota, centrs ir viens - ilgas sasniegt vienotību ar Dievu, mīlestības un žēlsirdības nozīme un ticība Jēzum - Dieva Dēlam. Jezuītu garīgumam piemīt praktiskā dimensija jeb harizma - "atrast Dievu it visā".

Noteikti daudzi no maniem lasītājiem un bloga apmeklētājiem ir pamanījuši, ka pēdējā laikā bieži jo bieži publicēju rakstus par ignācisko garīgumu un esmu aizsācis jaunu sleju "Garīgā gudrība", kurā tie ir atrodami un lasāmi. Jā, tā ir gan un tam ir ļoti noteikts pamatojums. Negribu izklausīties īpaši izredzēts, tomēr, šķiet, Dievam uz mani ir īpaši plāni un Viņš mani aicina iet šo garīguma ceļu. Pārāk daudz zīmes par to liecina. Pirmkārt, šīgada vasarā teoloģiskajā konferencē Tartu sastapu jezuītu priesteri, tēvu Džimu, kurš man kļuva par garīgo vadītāju un padomdevēju, pēcāk ilgstošās sarunas ar viņu un nu, ziemas pusē, intensīvas nedēļas rekolekcijas kopā ar tēvu Džimu tepat Rīgā. Un tēvs Džims arīdzan mani tā pavisam viegli pamudina turpināt iesākto un sekot man dāvātās jezuītu pastorālās padomdošanas harizmas izkopšanas virzienā. 

Jezuītiskā jeb ignāciskā garīguma mērķis ir atklāt, kā jebkurā ikviena cilvēka dzīves dimensijā var atrast Dievu. Kā it visā var atrast Dievu. Un turklāt - ikviens. Jā, un otrā lieta pēc Dieva atrašanas it visā būtu - ignāciskais garīgums māca to, kā būt kontemplatīvam darbībā. Vai arī tu nealksti pēc kontemplatīvākas jeb mierīgākas un mazāk raižpilnas dzīves? Vai nevēlies atslēgties no visiem e-pastiem un modernajām saziņas ierīcēm, lai ieklausītos sevī? Tā ir viena no ignāciskā garīguma šķautnēm - ikkatram cilvēkam un viņa garīgajai dzīvei un izaugsmei ir būtisks klusums un miers, tomēr tas neliek mums kļūt par pasauli atstājušiem mūkiem, jo, kā teicis Ignācija, "mūsu [jezuītu] mājas ir ceļš." Tātad - būt kontemplatīviem pasaules kņadā. Izklausās lieliski, vai ne, draugi? 

Vēl viena ļoti būtiska jezuītu garīguma iezīme ir tā, ka "Dievs nav kaut kur tur, tālumā. Dievs ir iemiesojies un atrodams mūsu ikdienas notikumos." Kāds jezuītu teologs Valters Burgarts teicis, ka "ikdienas meditācija un lūgšana ir ilgs, mīlošs skatiens uz realitāti." Tā patiesi ir, draugi! Palūkojamies uz pāvestu Francisku, ar kādu skatienu viņš uztver katru cilvēku, katru sastapšanos ar nabagajiem, vajātajiem, bezpajumtniekiem, citu denomināciju kristiešiem, brāļiem un māsām Kristū no visām pasaules malām, no visām sociālajām grupām un dažādām tautībām, nešķirojot itin nevienu nedz pēc ādas krāsas, nedz seksuālās orientācijas vai politiskās nostājas... Kristus iemiesošanās garīgums attiecas uz realitāti, šeit, tagad un tepat. Palūkosimies cits uz citu caur šo prizmu, caur šo ilgo un mīlošo skatienu un redzēsiet, kā izmainās pasaules redzējums!

Pāris vārdos pats Ignācijs šo garīgumu aprakstītu sekojoši:

1. Atrast Dievu it visā.

2. Kļūt kontemplatīvam darbībā.

3. Pasauli uztvert no iemiesošanās skatpunkta.

4. Tiekties pēc brīvības un indiferences. Tas nozīmē - atbrīvoties no pieķeršanās, lai neļaujam sevi un savu brīvību savaņģot nesvarīgām lietām, mantām, kārībām, elkiem, pārmērīgai naudaskārei utt. 

Kā man iepazīt ignācisko garīgumu un ar ko sākt?

Es iesaku divas grāmatas latviešu valodā - tēva Džeimsa Mārtina SJ "Jezuītu ceļvedis (gandrīz) visā. Garīgums reālajai dzivei" un grāmata "Aicinājums", kas ir garīgie vingrinājumi ikdienā saskaņā ar sv. Ignācija no Lojolas ieteikumiem. Šīs abas grāmatas ir sarakstītas arī ne-teologam viegli saprotamā valodā, tā, lai tās būtu uztveramas pēc iespējas plašākam lasītāju lokam, arī tev, manu lasītāj. Ignāciskais garīgums nav ietverams vienā vai divās grāmatās, no katra jautājuma, kuru aplūko un uz kuru mēģina sniegt atbildes ignāciskais garīgums un "Vingrinājumi", varētu sarakstīt divas trīs atsevišķas grāmatas. Šīs grāmatas ir vien ievadceļš ignāciskajā garīgumā, bet man tās ir palīdzējušas atklāt pavisam jaunu pasauli un redzējumu uz Dieva klātesamību šeit, tepat, ikdienas dzīvē un komunikācijā ar apkārtējiem ļaudīm. 

Šajās abās grāmatās jūs atradīsiet, KĀ atrast Dievu it visā un kā visu atrast Dievā. Jezuītiem piemīt teicama humora izjūta, par to esmu pārliecinājies tēva Džima rekolekcijās, tādēļ ar atklātu sirdi varu teikt, ka arī šajās grāmatās izlasīsiet pa kādam jautram un attiecīgajam kontekstam piemērotam jezuītu jociņam. Kā saka tēvs Mārtins, "garīgajā dzīvē  humora izjūta ir ļoti būtiska. Reliģijas un garīguma lietās nav vajadzības būt nāvīgi nopietnam, jo prieks, humors un smiekli taču ir Dieva dāvanas."

Jau Ignācijs zināja, ka Dievs cilvēkus sastop tur, kur tie atrodas. Mēs katrs esam atšķirīgā ceļa posmā savās gaitās pie Dieva. Turklāt, kā redzam un piedzīvojam, ejam pie Dieva pa dažādiem ceļiem. Pats Ignācijs gāja jeb, precīzāk sakot, acīmredzot Dievs izvēlējās viņu pie sevis atvest pa apkārtceļu, tāpēc ir dabiski, ka ignāciskais garīgums pieņem ikvienu, sākot ar patiesi ticīgo un beidzot ar eksperimentējošu meklētāju. 

Ļaujies Dieva darbam un Viņa rokai, pat ja neesi drošs, vai tici, ka Dievs ir. Vienkārši iepazīsties ar šīm divām grāmatām, lasi un apdomā to pausto vēsti un atziņas, ļauj, lai tava dabiskā prāta gaisma ar dievpalīgu izgaismo un paskaidro! 

Svētīgu ignāciskā garīguma iepazīšanu!