Meditācija «Adventa laikam iemirdzoties...»
Attēls: atrasts internetā; kolāža - Didzis Kukainis
Adventa laikam iemirdzoties lasīsim un apcerēsim tā Kunga vārdus no Mateja evaņģēlija 24. nodaļas, no 36. līdz 44. pantam, kur mēs lasām: "Bet to dienu vai stundu neviens nezina - nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs. Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā; jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem - tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus - tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. Tad divi būs uz lauka - vienu paņems, otru pametīs; divas mals maltuvē - vienu paņems, otru pametīs. Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā. Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt." Āmen.
Vārds "adventus", tulkots no latīņu valodas, nozīmē "atnākšana, ierašanās", tādējādi katru gadu aizvien no jauna Adventa laikā kristīgajā tautā tiek apcerēts Jēzus ierašanās, cilvēciskās iemiesošanās notikums. Un tomēr - ne tikai tas. Dievs savai tautai ir sniedzis brīnišķīgu apsolījumu, ka Kristus nāks otrreiz - lai visus sev uzticīgos ņemtu pie sevis dzīvei "jaunajā Jeruzālemē", kā mēs to varam lasīt Atklāsmes grāmatas vēstījumā. Kristiešiem Advents ir ļoti īpašs laiks, jo mēs esam aicināti un varam izdzīvot divus brīnišķīgus notikumus vienlaicīgi - tuvojošos Pestītāja dzimšanas brīnumainos svētkus, kā arī "atsvaidzināt" un nostiprināt aizvien "jaunu cerību" (sal. 1Pēt 1, 13) uz Kunga otrreizējo nākšanu padebešos.. jo mums tai vienmēr jābūt gataviem. Advents ir debešķīgs meditācijas iespēju laiks apcerēt savu sagatavotību un nostiprinot savu apņemšanos būt vienmēr modram Kunga atnākšanas dienai.
Advents, cilvēcīgā valodā runājot, ir iespēju laiks - Dieva piešķirtas un Viņa Debesu Baznīcas "apstiprinātas" atjaunotnes un sevis, savas sirds un dvēseles izgaismošanas laiks tuvojošās Jēzus piedzimšanas gaismā. Šīs dienas, šis nepilnais mēnesis, ir izcils laika posms jaunas dzīves izpratnes radīšanai - tādas izpratnes, kurā visu lietu mērs ir mērāms ar trim tikumiem - Ticību, Cerību, Mīlestību, kur lielākā ir un paliek Mīlestība (sal. 1Kor 13, 13) Advents ir mums dievišķi piešķirts laiks, kurā kontemplēt un padziļināt mūsu attiecības ar Jēzu, mūsu attiecības ģimenes lokā un mūsu attiecības ar apkārtējiem. Pāvests Francisks apustuliskajā pamudinājumā "Evangelii Gaudium" (Evaņģēlija prieks) citē mistiķi, svēto Jāni no Krusta, sacīdams: "Dieva gudrības un atziņas biezoknis ir tik dziļš un neaptverams, ka dvēsele, lai kā arī tā to būtu iepazinusi, vienmēr var ietiekties tajā vēl dziļāk." (EG, 11) Gaidot uz Kristus piedzimšanas notikuma atceri un piemiņu, kā arī cerībā un ticībā izdzīvojot Kristus otrreizējās atnākšanas apsolījumu, iededzot sveces Adventes vainagā, ikviens ir aicināts apzināties šīs Kristus vēsts atjaunojošo, ticību, cerību un mīlestību dāvājošo un nostiprinošo spēku.
Gaisma. Fiziskā gaisma, kuru mums dāvā Adventa vainaga svecītes. Garīgā gaisma un apgaismošana, kuru mums dāvā Kungs Jēzus. Šīs divas "gaismas" Adventa jeb Kristus dzimšanas, Viņa nākšanas cilvēka miesā, gaidīšanas laikā dāvā mums vērtīgu ieskatu mūsos pašos - mūsu divās dimensijās - cilvēciskajā un garīgajā. Sveču gaismā apcerot un meditējot par Kristus dāvāto jauno gaismu, kas ir garīga substance, mums ir unikāla iespēja iepazīt Kristu kā Dēlu, kā mūsu Brāli, kā mūsu iespējamas atjaunotnes gaišo tiltu ceļā pie Tēva. Kristus "formā primārais vienmēr ir Dievs, kurš ir vēlējies mūs aicināt uz sadarbību un atbalstīt mūs ar sava Gara spēku." (EG, 12)
Advents, un ne tikai šis laiks vien, bet šajā laikā tas ir īpašs aicinājums apcerēt un apdomāt, kā arī organizēt savu rīcību un izturēšanos tā, lai tiktu pasludināta Kunga atnākšanas vēsts - gan kā Viņa cilvēcīgās piedzimšanas atcere, gan arī vēsts par Viņa otrreizējo atnākšanu, jo, kā pāvests Francisks, šis 21. gadsimta apustulis, kurš spēj uzrunāt pat pret kristietību visaukstākās sirdis, nesen kādā savā homīlijā citēja jau minēto apustulisko pamudinājumu, tā mēs, kristieši, esam aicināti sevī modināt apziņu "ja kaut kam tiešām mūs svēti jāsatrauc un jāurda mūsu sirdsapziņu, tad tā ir apziņa, ka tik daudzi mūsu brāļi dzīvo bez draudzības ar Jēzu Kristu, bez spēka, gaismas un mierinājuma, ko tā dod, bez ticības kopienas, kas tos pieņemtu, bez dzīves jēgas un mērķa perspektīvas." (EG, 49)
Apcerēsim to, pavadīsim laiku lūgšanās par sevi, saviem tuvajiem un visiem, kuriem mums jāpavēsta vēsts par Kristus ienākšanu šajā pasaulē. Lai Kungs mums uz to palīdz! Āmen.
[Lūgšana]: Žēlastības Kungs un mīlošais Tēvs, sniedz mums skaidru sirdi, lai mēs, dzīvodami Tevis piešķirtajā žēlastības un Tavas atnākšanas piemiņas un gaidu laikā, adventā, atmodinām sirdī ilgas pēc Tevis un Tavas mīlestības. Atmodini mūs no formālas Tevis pielūgšanas un ieved mūs patiesā Tevis pazīšanā, jo ne velti Tu esi mums sūtījis savu Dēlu, lai mēs varētu Tevi pazīt un zināt, tādēļ Kungs, mēs visas savas sirds slēptākās ilgas, baiļošanos, raizes un šaubas ieliekam Tavās rokās, lūgdami tā, kā Kungs Jēzus mums ir mācījis: "Mūsu Tēvs debesīs, Svētīts lai top Tavs vārds, Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes, Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien, Un piedod mums mūsu parādus, Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, Un neieved mūs kārdināšanā, Bet atpestī mūs no ļauna, Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos." Āmen.