Sūzena Cīrhere "Eneagrammas garīgums"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
"Dieva gaismas un mīlestības liesmas nonāk tikai pie tā, kurš jāj, neņemot vērā tumsu. Dievs meklē izaugsmes procesā esošu cilvēku, nevis vakantu tukšumu."
Eneagramma - tā ir izaugsmes un personības pārmaiņu rosinātāja, līdzīgi kā katalizators ķīmijā, kas veicina kādas reakcijas norisi. Mūsdienu intensīvajā pasaulē, kad mēs sev atvēlam aizvien mazāk laika, jo strādājam, lai nopelnītu mājai, mašīnai, jaunam aifonam, stilīgām drēbēm, mēs aizmirstam, ka neesam tikai tas, kas mums pieder vai ir mums mugurā vai ko izmantojam saziņai, bet gan mēs esam kas vairāk nekā materiālās lietas. Vispirms mēs esam garīgas būtnes, ar dvēseli un dievlīdzību apveltītas, lai realizētu sevi šajā dimensijā, pietuvojoties vienotībai ar Radītāju. Mēs esam aicināti uz garīgumu, uz kontemplatīvu un meditatīvu sevis izziņu, sevis vispusīgu iepazīšanu un tam ir veltīts arī šis benediktiešu mūķenes, kouča un Tomasa Mērtona biogrāfijas un eneagrammas ekspertes Sūzenas Cīrheres darbs "Eneagrammas garīgums".
Pirmoreiz par tādu eneagrammu uzzināju, pateicoties Ričarda Rora un Andrēasa Eberta grāmatai "Eneagramma. Deviņas dvēseles sejas" un kopš tā laika es esmu pievērsies arī savas iekšējās pasaules un garīguma jautājumiem, aplūkodams tos šīs cilvēku tipoloģijas un sevis izpratnes veicināšanas līdzekļa gaismā. Ja mēs šādi raugāmies, tad Rora un Eberta grāmata noder kā lielisks ievads un detalizēts izklāsts par šo metodi un tipoloģiju atbilstoši kādam no 9 tipiem, bet Sūzenas Cīrheres darbs ir šīs disciplīnas kontemplatīvais, dvēseliskās esības izkopšanas palīginstruments. Manuprāt, šīs grāmatas varētu būt pat komplektā iegādājamas, jo, šķiet, viena otru bagātina, papildina, sniedz jaunas dimensijas un ierosmes uz sevis patiesu, vispusīgu, kontemplatīvu izpratni, kas noteikti būtu mazāk efektīva, ja virspusēji izzinātu tikai vienu no šiem darbiem. Šī visa bija neliela atkāpe, tagad ķeršos klāt konkrēti Cīrheres darbam.
"Eneagrammas garīgums" lasītāju un eneagrammu praktizēt sākt-gribētāju ieved, vispirms, tādā kā apziņā, ka man jākļūst pašam par savu draugu. Jo ikdienā mēs pārāk maz mīlam sevi, par sevi un savām vajadzībām nedomājam, bieži vien sajūtamies kā ne sevis, ne citu necienīgi un tiekam papildus vēl nosodīti un kaunināti, ka esam grēcinieki, tomēr tas tā nedrīkst būt. Mums jākļūst par saviem draugiem un jāmīl sevi, tad mēs varam sākt atklāt savu patieso esību, jā, arī eneagrammas gaismā. Svētās Avilas Terēzes, mistiķes, darbos lasām, ka "Dieva gaismā cilvēks iepazīst sevi, sakārto savu izturēšanās veidu un izkopj savu garīgo dzīvi kā personiskas attiecības ar Dievu". Lūk, šeit slēpjas arī atbilde, ko mēs iegūstam, kad darbojamies ar eneagrammu, jo eneagrammai ir garīgas saknes, rodamas gan Tuksneša tēvu, gan seno mistiķu mācībā. Eneagramma ir kā spogulis, kā Dieva gaisma, kurā cilvēks, vispirms, iepazīst sevi, arī savas ne visai labās puses, tās atklāj un maina, no tām atbrīvojas, otrkārt, tādējādi sevi sakārto un apkārtējiem kļūst daudz gaišāks, pozitīvāks un mīlošāks, un, treškārt, visbeidzot - nodibina personiskas attiecības ar Dievu savā iekšienē, kas arī ir šis kontemplatīvais, meditatīvais eneagrammas aspekts.
Cīrheres grāmatā eneagrammas tipi ir raksturoti tādās kā triādēs, sakopoti pa trim - 2/3/4, 5/6/7 un 8/9/1. Katru no šīm triādēm, šīm grupām savā starpā vieno kāda īpašība vai rakstura iezīmju kopums, savveida dzīves uzdevumi, kurus, pieļauju, lai nebūtu jāatkārtojas, autore kā uz darbību vērsta persona, sasitematizējusi un piedāvā mums daudz koncentrētākā veidā. Tas tāds pirmais novērojums par šo grāmatu. Mēs, kas iepazīstam šo grāmatu, nonāksim pie skaidras atziņas, ka dzīve nav tāda, kādu to mēs gribētu saplānot un organizēt, ka mūsu personībai ir daudz vairāk dažādu nezināmu vai mazzināmu aspektu, kas sāpina ne tikai apkārtējos, bet arī mūs pašus un ka dzīvi var padarīt laimīgāku, izzinot sevi, atrodot kontemplatīvo līdzsvaru pretstatā pasaulīgajam skrējienam vāveres ritenī.
Sūzenas Cīrheres darbs ir orientēts uz mūsu izmainīšanu praktiskā veidā, iepazīstot sevi. Mums jāatceras, ka nekas šajā dzīvē nav svarīgāks kā vispirms mīlēt sevi, iepazīt sevi, pieņemt sevi un tikai pēc tam mēs varam būt laimīgi, starojoši un dzīvespriecīgi, kā arī dāsni un izpalīdzīgi pret citiem. Kamēr mēs sevi nepazīstam, noliedzam un garīgi neattīstām, tikmēr mēs esam kā rūgumpods sabiedrībā - pilni ar naidu, neiecietību un nemīlestību. "Eneagrammas garīgums" lasītāju aizved pie sevis, pie sevis pieņemšanas, mīlestības un savu Gara dāvanu apzināšanās, lai tās izmantotu sevis un apkārtējo pilnveidošanai un attīstībai!
Cīrheres darbs lasītāju ieved pasaulē, kurā ir Mīlestība, sevis un citu pieņemšana, visa un visu ieraudzīšana kā Dievišķā atspulga mirdzumā. Eneagramma mūs iepazīstina ar sevi un, jā, pat liek kļūt par ikdienas mistiķiem, lai saskatītu Radītāju un Viņa darbu ik uz soļa. Mani personīgi uzrunāja šie ārkārtīgi vienkāršie, tomēr visu patieso esamību izsakošie vārdi, kuros lasām: "Ieraudzīju, ka visa mana peldēšana pa straumi un cīņa ar vēju ir bijusi bērnišķīga. Tur - Visumā - ir kāda mīloša būtne, kura rūpējas par mani un arī par visu radību pilnībā. Tā mūs visus pulcē kopā savās mīlošajās rokās." Vai tie nav brīnišķi vārdi un brīnišķs novērojums?
Kļūstot/esot eneagrammas zinātājam un ikdienas kontemplatīvajam mistiķim, ikviens jūtas pārliecināts, mīlošs, zinošs un dzīves baudītājs, jo "viļņi var pienākt ļoti tuvu, pat pieskarties man, bet tie mani neapdraud. Varu izvēlēties nepalikt viļņu varā, kad tuvojas paisums. Tas man liek justies mierīgam un kontrolēt sevi. Zinu, ka varu tikt galā ar dzīvi neatkarīgi no tā, cik stipras jūtas mani pārņem." Cilvēks top par vienotu veselumu, vienotu ar savu iekšējo, patieso esību un augstāko būtību, Būtni, kuru dēvējam par Dievu!