Ceļš uz pilnību līderībā jeb Ieskats līderības un cilvēka tikumu kopsakarībās (VI, pēdējā, daļa)
Esiet sveicināti šajā, pēdējā, daļā par ceļu uz pilnību līderībā un cilvēka tikumu kopsakarībās. Šī daļa atšķirsies no pārējām - šeit es vairs neko no sevis nekomentēšu un nepievienošu, ļaušu runāt Aleksandram Havardam un viņa bagātīgajām atziņām no grāmatas "Līderis un tikums. Ceļš uz personas pilnību". Vai esat gatavi uzklausīt, ieklausīties un pieņemt zināšanai un īstenošanai arī savā dzīves ceļā? Ja jā, tad - laipni lūgtum! Lai noder!
Es jau vairs nemācu, kā vadīt cilvēkus; es mācu, kā vadīt pašam sevi.
(Pīters Drukers)
- "Tiem, kas ir gatavi vest aiz sevis citus cilvēkus un kalpot viņiem un kopējam labumam, ir sevī jāattīsta spēja pieņemt pareizus lēmumus. Viņiem ir jāvingrinās apdomībā - tikumā, kas dara mūs par efektīviem lēmumu pieņēmējiem. Apdomība ļauj līderiem uztvert situācijas visā to sarežģītībā (vai vienkāršībā, kas arī var gadīties) un pieņemt lēmumus atbilstoši uztvertajam."
- "Padomju lasītāji tāpat kā Solžeņicins (savā "Gulaga arhipelāgā - D.K.) bija raduši lasīt starp rindiņām. Bet kā ir demokrātiskā sabiedrībā, kur cilvēki ir pieraduši visu uztvert tieši, kā baltu patiesību? Mūsu sabiedrībā ir ierasts jaukt faktus ar fikciju. Daudziem trūkst izglītības, lai spētu turēties pretī meliem, ko izplata plašsaziņas līdzekļi. Mums (līderiem - D.K.) jārūpējas par to, lai mēs spētu izsijāt uzņemamo informāciju, lai izlaistu to caur filtru. Tas nenozīmē, ka itin visā būtu jāsaskata manipulācija, bet tik tiešām ir jāattīsta kritisks gars tiklab sevī, kā citos."
- "Atzīstiet savus aizspriedumus un nolieciet tos pie malas. Racionalizēšana sakņojas gļēvulībā. Aizspriedumi izriet no nezināšanas. Lai pārvarētu savus aizspriedumus, mums jāvingrinās pazemībā. "Viena no galvenajām patiesu līderu īpašībām," raksta Kovejs, "ir pazemība, kas izpaužas spējā noņemt brilles un rūpīgi notīrīt stiklus. [..] Tur, kur rodas pretrunas (ko radījuši aizspriedumi, nezināšana, kļūdas), [līderi] veic nepieciešamās korekcijas, lai viss atkal saskanētu ar augstāko gudrību.""
- "Prasiet padomu. Apdomīgs cilvēks nav viszinis. Līderi apzinās savu ierobežotību un izvēlas biedrus, kuri spēj līdzvērtīgi spriest un patstāvīgi domāt."
- "Apdomība un bailīgums nav savienojami; līderi nebaidās riskēt. "Visi mēs mācām,ies no kļūdām," raksta Drukers. "Jo cilvēks ir labāks, jo vairāk kļūdu viņš pieļauj, tāpēc ka eksperimentē vairāk nekā citi. Es nekad neliktu augstā amatā cilvēku, kurš nekad nav kļūdījies, turklāt nopietni kļūdījies. Tāds visdrīzāk ir viduvējība. Vēl vairāk, cilvēks, kas nav pieļāvis kļūdas, nezinās, kā tās pazīt un izlabot."
- "Līderi īsteno savus lēmumus neatkarīgi no tā, cik grūta var izrādīties virzīšanās uz mērķi. Ja lēmums rada pretdarbību, tas nebūt nenozīmē, ka lēmums bijis nepareizs. Tieši pretēji - tas var nozīmēt, ka šis lēmums ir bijis labs un piemērots."
- "Izturība nozīmē to, ka līderi nepadodas pat pārbaudījumu laikā."
- "Lai līderis iemantotu neparastu mieru un labsirdību, nepieciešams attīstīt sevī paradumu uzmanīgi ieklausīties sirdsapziņas balsī, kas viņam ļauj ikvienu situāciju izvērtēt no mūžības skatupunkta. Šis miers, labsirdība un dzīvesprieks izriet no sirdsapziņas tīrības un ticības."
- "Nesavaldība kaitē intelektam, aizēnojot prāta gaismu. Cilvēks, kuru nodarbina dzīšanās pēc varas, naudas vai izklaidēm, zaudē kontaktu ar realitāti. "Nesavaldība un dvēseles kaislīga nodošanās jutekliskuma pasaulei," raksta Pīpers, "paralizē tikumiskas personas pamatspējas - spēju adekvāti uztvert realitāti un spēju izsvērti pieņemt lēmumus, ko pieprasa konkrētā situācija. Nesavaldība laupa saprātīgumu, noved pie gara akluma un sagrauj spēju pieņemt lēmumus.""
- "Parasti mums patīk nodarboties ar steidzamām lietām. "Steidzamas lietas," raksta Kovejs, "visbiežāk ir acīmredzamas. Tās izdara uz mums spiedienu, aicinot nekavējoties rīkoties, ielenc no visām pusēm. Darīt tās pamatā ir viegli un patīkami, taču bieži vien šīm lietām nav absolūti nekādas nozīmes! Svarīgums, no otras puses, ir tieši saistīts ar rezultātu. Svarīgs darbs ir solis personiskās misijas, personisko vērtību īstenošanas virzienā, ceļš pretī prioritāro mērķu sasniegšanai." Cik bieži nākas redzēt, ka šefs velta uzmanību "steidzamām lietām", kas faktiski, kā izrādās, ir gluži triviālas!"
- "Mērenība vada veselu emociju gammu, kurā netrūkst arī dusmu. Tomēr līderi tikai ļoti retos gadījumos zaudē savaldību. Viņi saglabā mieru pat visgrūtākajos apstākļos un vēršas pie apkārtējiem ar cieņu un labestību."
- "Skaudība ir sīkas sirds auglis. Skaudīgs cilvēks ir pārliecināts, ka pasaulīgie labumi (materiālie, kultūras un garīgie) ir ierobežotā daudzumā un ka ar tiem nedrīkst dalīties. Līdera sirdī skaudībai nav vietas. Līderi vingrinās pateicības tikumā, kas ir skaudības pretmets. Viņi saka "paldies" un atalgo cilvēkus par viņu pūliņiem."
- "Līderi cenšas pilnveidot savu kultūras līmeni. Patiesa kultūra ir kaut kas daudz vairāk par virspusējām zināšanām par visu ko. Pārspīlēts pedantisms, mehāniska atcerēšanās un dzīšanās pēc visa jaunā nekam neder. Līderi nelasa visas grāmatas un žurnālus pēc kārtas, neskatās jebkuras filmas un neklausās jebkuru mūziku. Apzinoties savu cilvēcisko cieņu, viņi atsijā to, kas no tikumiskā viedokļa ir šaubīgs, un piepilda savu sirdi un prātu ar cildeno. Lūk, kas ir studiositas (zinātkāre - lat.) iepretī curiositas (ziņkārība - lat.)"
- "Līderi runā patiesību. Taisnība pastāv atbilstībā starp to, ko mēs runājam, un to, kāda situācija ir realitātē. No līdera tiek prasīta pazemība, lai viņš saprastu, ka pats nav visu lietu mērs. Viņam jāatzīst, ka pastāv realitāte ārpus viņa prāta ietvariem."
Un nobeigumā vēl dažas spēcīgas atziņas par to, kas tad ir līderi un kā par tādiem tapt:
- "Tā kā līderiem jābūt tikumīgiem, bet tikums ir ieradums, ko iemantojam prakses ceļā, varam teikt, ka par līderiem nepiedzimst, par tiem kļūst."
- "Mēs brīvi izvēlamies būt tie, par ko kļūstam. Ja izvēlēsimies tikumu, tad kļūsim par stipra rakstura cilvēkiem; ja izvēlēsimies netikumu, tad savu dzīvi nodzīvosim kā bezvērtīgu; ja iziesim uz kompromisiem, tad būsim viduvējības."
- "Mēs esam brīvi izvēlējušies, kādi būsim. Tikumīgi vai netikumīgi? Tas ir mūsu ziņā. Tikums paredz brīvību un izriet no tās. To nevar uztiept ar varu. Tas ir kas tāds, ko brīvi izvēlamies. Ja neatlaidīgi praktizējam tikumību, ceļš uz līderismu ir vaļā. Līderisms sākas tad, kad savu brīvību izmantojam atbildīgi."
- "Tikumīgs cilvēks spriež pareizi par visām lietām, un katrā tam atklājas patiesība." Tātad tikai cilvēks, kuram piemīt drosme, taisnīgums un mērenība, var būt apdomīgs. Visi tikumi barojas no apdomības un tajā pašā laikā baro to. Tas nav noslēgts cikls, bet augšupejoša attīstības spirāle.
Pāvests, sv. Jānis Pāvils II reiz teicis: "Tikumi - tie ir cilvēka gara, gribas un sirds īpašības."