Svētdienas pārdomas "Kas Es esmu?"
Foto: Perudžīno "Kristus Pēterim pasniedz atslēgas"
Mateja evaņģēlijā mēs lasām Jēzus sacītos vārdus: "Bet ko jūs sakāt - kas Es esmu?" Un Sīmanis Pēteris Viņam atbild, sakot: "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls." Šī rakstvieta Bībelē (Mt 16, 13-20) ikvienam no mums liek nopietni aizdomāties par to, ko mēs sakām, kas tad Jēzus ir. Vienam Viņš būs nabago, vajāto un nicināto aizstāvis, citam - Baznīcas dibinātājs, vēl kādam - draugs, sarunu biedrs un garīgā ceļa rādītājs. Un visiem ir taisnība.
Lai iedziļinātos un izprastu Kristus mūžīgo un ikkatram personiski uzdoto jautājumu "Kas Es esmu?", ir nepieciešams klusums un meditācija, veltīšanās šī jautājuma atbildes saklausīšanā. Uzdodot šo jautājumu, Jēzus parāda savu cilvēcisko dabu, savu cilvēcību, līdzību mums. Jēzus ar šo jautājumu izaicina mūsu domāšanu, lai mēs par Viņu domātu ne teoloģiskos, bet cieši personiskos terminos - kas Viņš ir mums katram? Tieši tādēļ ir nepieciešams klusums un meditācija, lai mēs izzinātu un sajustu šī jautājuma mūsu domāšanu un jušanu mainošo spēku un jēgu.
Jēzus ir nācis, lai visiem cilvēkiem piederētu vienādā mērā. Vienalga, vai esi balts vai melns, sieviete vai vīrietis, mūks vai lajs - Jēzus visiem pieder vienādi un ir aicinājis ikvienu ar Viņu draudzēties, atbildēt uz Viņa uzdoto jautājumu, kļūt par Viņa sekotāju, mācekli un draugu. Šīs draudzības saites veidojas klusumā, vienatnībā, laikā, kad izzinām sevi, skaidrojam, kas mēs esam, lai varētu sniegt atbildi uz Jēzus atbrīvojošo jautājumu. Tādēļ meditācija ir bīstama, bet ārkārtīgi vajadzīga nodarbe. Jo atsedz personas ego, nogalina to, lai personā varētu iemājot Kristus. Kā sacījis benediktiešu mūks, tēvs Lorenss Frīmens, tad "tiem, kas vēlas atrast savu dzīvību, tā ir jāzaudē."
Tēvs Lorenss Frīmens grāmatā "Jēzus - iekšējās pasaules skolotājs" turpina: "Ieklausoties jautājumā, kuru Jēzus uzdod cilvēcei, mēs arī dzirdam aicinājumu atklāt sevi. Ieklausīšanās Viņā ved pretī tam, ka mēs ieklausāmies esamības noslēpumā kopā ar Viņu. Šis process padara Jēzus jautājumu un Viņa personu mūsu laika garīgajam meklētājam ļoti nozīmīgu. Ja Vēlamies redzēt Jēzu tādu, kāds Viņš ir, un ne tikai tādu, kā mūsu ego Viņu iztēlojas, tad mums ir jāmācās ieklausīties Viņa jautājuma klusumā, no kura Jēzus uzdod šo jautājumu. Sastopot Viņu tagad, mēs atklājam visu, kas Viņš jebkad ir bijis, un to, kas Viņš jebkad būs."
Ieklausīšanās Jēzus jautājumā, tā apcerēšana vienatnē un klusumā - tie visi ir izziņas meklējumi, kas saistīti ar maldīgo priekšstatu uzaršanu un iznīcināšanu. Jēzus jautājums ir kā arkls, kas apvērš mūsu maldīgos priekšstatus, nepatiesības, maldus un ego uz ārpusi, lai mēs no tiem Jēzus patiesības gaismā varam atbrīvoties. Un vēl - kad mēs nododamies šī jautājuma izzināšanai, Dievs mums ir sūtījis impulsu un tas nekad nepaliek bez atbildes, bez rezultāta. Sv. Irenejs, šis 3. gadsimta teologs, ir sacījis šādus vārdus, kurus var attiecināt uz šo: "Neviens nevar iepazīt Dievu, ja Dievs ar Viņu nedalās savā pieredzē."
Ieklausīšanās Jēzus jautājumā un apcere jau sevī ietver atbildi. Jo neviena vēlme, kas aicina uz sevis izziņu, nenāk no citurienes kā vien Dieva, kurš mums dod impulsus sevis izziņai, sava vecā ego iznīcināšanai un jaunā cilvēka sevī atrašanai. Arī jautājums "Kas Es esmu?" liek paskatīties aiz mūsu maldīgā ego priekškara un ved dziļāk klusumā, dziļāk sevis izziņā un draudzībā tuvāk Jēzum. Jēzus jautājums nav tik daudz par Viņu, kā par mums pašiem - tas atklāj mūsu iekšējā miera spēku.
Jēzus ir Skolotājs. Klusuma un meditācijas skolotājs. Viņš ir uzmanīgs, kluss, iecietīgs un ārkārtīgi uzmanīgs. Mūsdienu pasaulē, šai steigas, patēriņa un dažādu dievekļu laikmetā mēs tik ārkārtīgi maz veltām laiku tam, lai būtu uzmanīgi. Ar uzmanību klusumā meditētu, uzmanībā gremdējušies, skaitītu lūgšanu vai klusumā un uzmanībā iedziļinātos Jēzus vārdos. Mūsu esamības esence īstenībā ir klusa, dziļa un vieda, bet mēs tik skrienam un to neievērojam. Jēzus jautājums mums ir tik nozīmīgs, jo liek aizdomāties. Kristus uz mums neizkliedz savu vēsti, mācību un jautājumu. Viņš to izsaka rāmā maigumā. Lai ar Viņu sastaptos, mums jānonāk klusumā, tādēļ - kluss meditācijas darbs sagatavo mūs uz šo dievišķo sastapšanos ar mūsu Skolotāju.
Jēzus jautājums ir dāvana, kuru Viņš mums pasniedz un gaida, kad mēs to pieņemsim, ieraudzīsim un atraisīsim, lai pār mums izlietos žēlastība. Kad mēs saņemam šo dāvanu, sastopamies ar Kristu, krustā sisto, mērs kļūstam apžēloti. Lūk, pie kā noved klusuma meditācijas, savienošanās ar dievišķo mistēriju, šo dāvanu - mūžīgo Jēzus jautājumu "Kas Es esmu?". Izzinām sevi, sastopam Kristu, izveidojas brīnišķīga draudzība, kurā tiekam pestīti un apžēloti, esam sākuši jaunu dzīvi, dzīvi Jēzū Kristū, dzīvi Dieva visaptverošajā beznosacījumu Mīlestībā, kura to vien gaida, lai mēs to pieņemtu un ikkatrs īstenotu savā kalpojumā uz šīs zemes, starp mūsu līdzcilvēkiem.