Rīgas Laiks, maigā vara un lezbietes...

Foto: atrasts internetā, google.lv

Pavisam nesen vēl ar kādu draugu pārspriedām, ka šī sabiedrībā pat vēl joprojām samērā marginalizētā grupa, kuru plaši apzīmē ar LGBT abreviatūru, sevī ietver ārkārtīgi spējīgas, labi izglītotas un ar inteliģenci bagātīgi apveltītas personības. Protams, neizpalika arī secinājums, ka, tāpat kā jebkurā sabiedrības daļā, arī šajā ieklīst pa kādai melnajai avij, kura "izlec" ārpus vispārējā LGBT izglītotības un inteliģences fona, bet tādu tomēr ir vien neliels skaits pret "nospiedošo" inteliģentu pārākumu. Un tad manā tviterplūsmā ieklīda slavenais Ivara Ījaba raksts šīmēneša "Rīgas Laikā" par ļoti maigo varu, tālāk aizlasījos par Franu Lebovicu, šo slaveno literāti, drusku diktatorisko personību, arīdzan LGBT pārstāvi un beigu galā vēl bija pašam savs piedzīvojums piemājas parciņā, kur gandrīz vai uz kakla divas LGBT daiļā dzimuma pārstāves uzkūlās... Nu, pilnīgi vai likteņa pirksts, lai par šo tematiku druskucīt izsacītu arīdzan kādu pārdomu vērtu teikumu. 

Man netīk politkorektums, ciest to nevaru. Nekādā formātā, veidā un izpildījumā. Drusku esmu rasists, arī ksenofobs, jo domāju, ka katram jādzīvo savā etniskajā dzimtenē un tā varētu drusku vēl paturpināt, kas es esmu, kad nokrīt maskas, kādas valkāju sabiedrībā. Gluži vai kā Venēcijas karnevālos, vai ne, draugi? Visi slēpjas zem maskām, arī Frana Lebovica. Lai gan reizumis izlien politnekorektums, kopumā viņa caur masku izstāsta brīnišķas lietas. Kaut ko pat pārāk satriecošu arīdzan uzzināju. Pirmo reizi izdzirdēju vārdu "promiskuitāte". Izrādās, tā pati maucība vien ir. Ehh, mūžu dzīvo, mūžu lasi RL un izglītojies, divguļamajā gultā, kas izklāta ar Dormeo labākajām aitādām, plaši izlaidušamies gulšņājot... 

Lai gan sevi par gana inteliģentu, reizēm - pat pārāk labi izglītotu un daudz lasījušu, uzskatu, tomēr, redz, nav vis tā, ka esmu viszinošs. Lai gan lieliski ierakstos tur, kur man jāierakstās, tomēr plīst vai lūst, domātājs Ījabs savā rakstā visu izteicis kā naglai uz galvas trāpīdams. Nolicis pie vietas liekamos, atbalstījis balstāmos un visu izteicis kā nākas. Homoseksualitātes popularizēšana kā savveida priekšrocība vai tās pārākuma demonstrēšana tomēr nav tas labākais tonis, neraugoties uz to, cik attiecīgais sociums būtu to pieņemošs. Tāda pati situācija attiecas arī uz heteroseksualitāti, jo arī tās pārmērīga popularizēšana parkos, tramvajos un vārtrūmēs tomēr liecina par lielu miesas kāri un vēlmi savu intīmo dzīvi iznest ārpus dzīvokļa četrām vai cik nu tur tām sienām. Nevienas lietas pārmērīga iznešana sabiedrībā neliecina par labām manierēm. Šāds ekshibicionisms parāda vai nu seksuālu vulgaritāti vai nu arīdzan pauž iedomību, lecīgumu un vēlmi ar kareivīgām metodēm vienkārši graut pastāvošās normas. Nu nav tas labākais tonis, patiešām nav. Neviena un nekāda orientācija nav prioritārāka un pieņemamāka par citu, tās visas ir līdzvērtīgas. Hetero nav pārāki par homo, jo, kā vēsta RL/08, tad "heteroseksualitāte nav norma, tā vienkārši ir biežāk sastopama." Šie vārdi pieder Dorotijai Pārkerei, pagājušā gadsimta 20.-30. gadu Manhatanas literātu apvienības zvaigznei. Un viņas izsacītais ir absolūta taisnība - neviens nav pārāks pār kādu citu tikai tāpēc, ka kāda cita orientācija ir plašāk izplatīta. Tādēļ pieņemsim viens otru, nenodarbosimies ar orientāciju kariem un ekshibicionismu, bet es apzinos, ka uz to velti cerēt, jo - viss notiek tā, kā tas notiek un mums tas jāpieņem par ikdienas eksistences piedzīvojumu! Tādēļ, tik uz priekšu dzīvē, draugi!

Un, ko es gribu vēstīt ar savu ierakstu? Diži jau neko fundamentālu, bet palasoties šitos inteliģentos rakstus, komentārus un izdevumus, roka pati sniedzas pēc spalvas (piedodiet, pēc datora klaviatūras taustiņiem!). Vienkārši, ja jau ir blogs, tad vajag to ar saturu ar pildīt, un, ja ir kāds, kas ieinspirē, tad vēl jo vairāk vajag to saturu radīt... Un, ja vēl uz kakla divas LGBT dāmas uzsperās un neļauj mierīgi parciņā patusēt, nu tad nevaru pretoties likteņa pirkstam par šo tēmu, kas pati iekrīt rokās. Kaut kā tā.

F. Lebovica saka: "Visi Dieva bērni nav skaisti. Vairums no viņiem labi ja vispār būtu rādāmi publikai." Nedrīkst, protams, šiem vārdiem pieiet ar nezin kādu pārmēru nopietnību, vajag drusku arī sarkasmu saskatīt, bet tomēr uz daudziem jo daudziem šo teicienu var attiecināt. Dažādos rakursos, dažādās jomās un situācijās. Gan uz LGBT ļaudīm, gan kristīgajiem un/vai islāma fundamentālistiem, gan visādiem citādiem sabiedrības elementiem, kuri lepojas ar vienu, bet apkaro ko citu un tā tālāk. Lebovica izaicina politkorektumu, aizstāj "ziediņus" ar patiesību acīs un viņas esejas - vienkārši gāž no kājām, jo izraisa nekontrolējamas smieklu lēkmes (ceru, ka ne tikai man?!). Lūk, lezbiete un politnekorekta inteliģente. Būtu man cepure, šīs dāmas (bet nekādā gadījumā ne citu lezbiešu, ja vien tās nav Frana Lebovica) priekšā tiešām palocītos un to noņemtu! Dievs, ne sieviete. Desmit balles par tiešumu un izteiksmes veidu, par dvēseles drosmi un brīvību teikt to, ko citi nesaka. Fantastiski!

Ja kāds man komentāros sacīs, kādēļ es te tā izsakos, uzreiz saku, ka atbildēšu pašas Franas vārdiem, kura gribētu būt Augstākās tiesas tiesnese. Viņa saka, ka kā Manhatanas publiskais orators viņa var atļauties būt gan auksta, gan tiesājoša. Tāpat arī es - lai gan tikai mazzināms blogeris, bet kā cilvēks, kurš ciena tiešu valodu, ne "puķītes" un arīdzan esot nelielam rasistam un ksenofobam, tomēr man ir tiesības būt tiešam, aukstam un gana tiesājošam. Jo, lai gan varētu iebilst, es tomēr saku, ka katram ir jāizsakās, lai katrs varētu īstenot savas Satversmē un citur iekļautās cilvēka tiesības par brīvu izteiksmes brīvību. Es provocēju domāšanu, es aicinu ikvienu attīstīt savu inteliģenci, pieaugt savā izglītības līmenī. Kā šorīt telefonsarunā sacīja kāds draugs, tad "grāmatas ir pieejamas katram, vien ir jāgrib kļūt viedākam un inteliģentākam!" Nevar nepiekrist.

Ivars Ījabs vienā teikumā (nu labi - divos!) patiesi ir pateicis veselu un nākamajām paaudzēm atstājamu domu, proti: "Katrā ziņā - sabiedrība, kas ir toleranta pret gejiem, ir morāli pārāka par to, kur šos cilvēkus sit, pazemo, piespiedu kārtā "ārstē" vai liek slēpties sabiedriskajās tualetēs. [..] Geju tiesības ir aizsargājamas kā jebkura pilsoņa tiesības, un to aizsargāšana ir arī jebkura heteroseksuāla pilsoņa interesēs." Bet, ja kāda no grupām iziet ielās, demonstrēdama savu dzīvesveidu, es, protams, atbalstu tiesības pulcēties, mītiņot un piketēt, bet - vai tas attiecīgā kontekstā ir vajadzīgs, lietderīgs un sabiedrību kaut kādā formātā attīstošs, tās izaugsmi veicinošs? Tas ir cits jautājums... Uz kuru neviens negrib pat domāt atbildes, jo, pārfrāzējot slaveno izteicienu, tad "kad [varavīkšņu] karogi plīvo, tad saprāts klusē". Jā, man ir tādas sajūtas un, lai no tām izbēgtu, jau savlaicīgi gatavojos nākamgad uz kādām pāris nedēļām no LV pazust...