DidzisKukainis.lv - Robina Šarmas grāmatu gudrība

Robins Šarma "Slepenās vēstules no mūka, kurš pārdeva savu Ferrari"

Fri, 09 Aug 2024 19:24:00 +0000

Grāmatas vāka fragments

Pirms kāda laika lasīju Robina Šarmas grāmatas "Mūks, kurš pārdeva Ferrari" un "Kurš raudās pēc tavas nāves?" un jau tad sapratu, ka šī autora rakstītais ir jāiepazīst dziļāk, vairāk un to ieteicams darīt ikvienam, kurš tiecas saprast sevi, apkārtējos un pasauli, kā arī tiecas pēc harmonijas savā saskarsmē ar cilvēkiem. Tad nu ķēros klāt šai domai un nākamā R. Šarmas grāmata, ko izlasīju, bija "Slepenās vēstules no mūka, kurš pārdeva savu Ferrari". Teikšu, kā ir - spēcīgs, iedvesmojošs darbs, kurš vienkārši liek cilvēkam mainīties, pat ja pašam nerodas tāda vēlme, jo darbs inspirē, iespaido un rada tādu izpratni, kas liek realizēt šajā grāmatā minētās mācības sava paša dzīvē.

Mani patīkami pārsteidza tūliņ aiz iekšējā vāka sekojošie vārdi, kas pauda tieši manas domas, ka, lai saredzētu tālāk, ir nepieciešams sasniegt vienu mērķi un tad lūkoties uz nākamo, jo galu saviem vistālākajiem mērķiem mēs bez mazām pieturiņām tā vienkārši nevaram saredzēt. Tomass Kārlails ir šo vārdu autors, kurus es vēlos īpaši akcentēt: "Ej tik tālu, cik vien skats sniedzas. Kad nonāksi tur, varēsi saredzēt tālāk." Vai tad nav patiesība? Man šķiet, ka Zenta Mauriņa ir ko līdzīgu paudusi, tik no kalna skatupunkta uz līdzenumu raudoties... Jā, ak šie lielie domātāji, kuri mums tik bagātu gara mantojumu un pamācības atstājuši, kam atliek vien sekot un šīs pamācības īstenot!

Vēl pirms šīs grāmatas izlasīšanas vienu dzīves patiesību jau biju izpratis, tomēr Robins Šarma šo patiesību manā prātā nostiprināja vēl vairāk. Un šī patiesība skan sekojoši: "Bet lieta tāda - pat tad, ja mīli savu darbu, tu nevari palikt stāvam uz vietas. Tas iznīcina karjeru." Bet šī atziņa, manuprāt, sev līdzi nes arī nepieciešamību pēc diezgan apdomīgas rīcības. Nevis piesardzīgas, bet, tik tiešām apdomīgas - piedomājot pie tā, vai neskrienu sev pa priekšu un savām vēlmēm, vajadzībām pa priekšu. Jo ne vienmēr tas, ko vēlos, ir tas, ko man vajag, vai ne tā? Bet, rodoties iespējai doties pa karjeras kāpnēm, kādēļ gan to neizmantot, ja manas spējas, prasmes un kompetences tiek novērtētas? Tik uz priekšu, draugi! Tikai lieku reizi aizdomāties gan nenāk par skādi un "pāri līķiem" gan iet nevajadzētu. Tas būtu visoptimālākais variants karjeras izaugsmē. Ar šai līdzīgu izpratni norāda arī Robins Šarma.

Robina Šarmas grāmata "Slepenās vēstules no mūka, kurš pārdeva savu Ferrari" stāsta par deviņu talismanu kopā savākšanu un pārdomu klades rakstīšanu to atkalapvienošanas laikā. Talismani piešķir spēku saviem glabātājiem - lūk, šī frāze, manuprāt, ir uzskatāma par atslēgas vārdiem šai grāmatai. Šie deviņi talismani un tiem pievienotās vēstules aprakstu formā ne tikai caurvij visu grāmatas tekstu, bet ir arī pievienoti grāmatas beigās kā šīs grāmatas galvenā esence. Iepazīt šīs deviņas vēstules un šos deviņus talismanus kā esenci - tā vien varētu būt jau šīs grāmatas lielākā pievienotā vērtība, kas izmainīs jūsu un ikkatra dzīvi, kas šo grāmatu izlasīs un apņemsies tās mācību ieviest savā ikdienas un darba attiecību dzīvē.

Bez šīm deviņām vēstulēm un deviņiem talismaniem, kas ir aprakstīti šajā izcilajā darbā, manuprāt, viens no grāmatas izcilākajiem fragmentiem varētu būt šis, kura autors ir nevis Robins Šarma, bet šoreiz gan Radjards Kiplings: "Mums ir četrdesmit miljoni iemeslu, lai ciestu sakāvi, bet neviena paša attaisnojuma." Taču Šarmas kungs šo domu savā stāstā attīsta tālāk: "Un pats briesmīgākais attiecībā uz attaisnojumiem ir tas, ka tad, ja mēs tos tāstām pietiekami daudz reižu, mēs arī sākam ticēt, ka tie ir patiesi. Uzdevums, kuru esmu tev lūdzi paveikt, ir saistīts ar lielu ceļošanu, bet es ceru, ka tu koncentrēsies uz izdevībām, ko tas sniedz, nevis uz sagādātajām neērtībām. Galu galā pati dzīve jau ir ceļojums, un svarīgākais ir nevis tas, ko tu iegūsti, bet kāds tu kļūsti." Tad nu arī tu, mīļais šīs grāmatas lasītāj, esi aicināts doties sevis pilnveidošanas, izpētes un savu atziņu stiprinošā ceļojumā, par palīgu ņemot šo grāmatu un visas grāmatas lasīšanas gaitā atceroties šos Robina Šarmas vārdus: "Svarīgākais, ir nevis tas, ko tu iegūsti, bet kāds tu kļūsti!" Spēcīgi un motivējoši vārdi, vai ne, draugi? Man tas palīdzēja aizdomāties par daudz ko, kam ikdienā ne vienmēr atliek laika... Veiksmi arī jums jūsu ceļojumā!

Robins Šarma "Izzini savu likteni kopā ar mūku, kurš pārdeva savu Ferrari"

Fri, 09 Aug 2024 19:19:00 +0000

Grāmatas vāka fragments

Var man pārmest, ka jūsmoju par grāmatām, kurās ir tik daudz visādu, bet pēc daudzu ieskata, ne visai praktiski pielietojamu gudrību, tomēr, pabeidzot šodien lasīt šo Robina Šarmas grāmatu, man atliek vien nopūsties un teikt, ka nevis grāmatās ir kāds nepraktiski padomi, bet gan cilvēki atrod aizbildinājumus, lai savā dzīvē neko nemainītu, garīgi neaugtu un nepilnveidotos, bet dzīves nogalē tomēr neaizmirstu žēloties, ka "ak, ja es varētu vēlreiz izdzīvot savu dzīvi, es visu darītu citādāk - pozitīvāk, pilnvērtīgāk, auglīgāk". Manuprāt, tieši tādēļ mums ir iespēja šeit būt un dzīvot, iepazīt Robina Šarmas atklāsmes, kas īstenībā ir ārkārtīgi vienkāršas savā būtībā un beidzot, beidzot sākt dzīvot tā, lai dzīvei beidzoties, mūsu nekrologā skanētu tādi atzinības un vieduma pilni vārdi kā šīs grāmatas tēla Džūljena lasītajā tekstā pie svaigi izrakta kapa...

Kā jau visas Šarmas grāmatas sērijā "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari", arī šī ir pilna viedu atziņu, gudru padomu un aicinājuma dzīvot. Dzīvot šodien, te un tagad, dzīvot pilnvērtīgi, pārkāpjot pāri sev uzliktajām maskām, atsakoties no sabiedrības uzspiestajām normalitātes un ikdienišķās pelēcības. Kā vēstīts grāmatā, atverot jau tikai vāku vien, tad "šī grāmata veltīta meklētājiem, tām bezbailīgajām dvēselēm, kas izrāda drosmi, pametot pūli un rodot atpakaļceļu pie tā, ko sauc par autentiskumu". Jā, varu pilnībā piekrist, ka šāds ir šis grāmatas vēstījums un galvenais tās vadmotīvs.

Grāmatā "Izzini savu Likteni kopā ar mūku, kurš pārdeva savu Ferrari" katrs teikums, katra rindkopa un katrs vārds pauž pozitīvismu, pauž to dzīvessparu un Visuma mīlestību, katrs izteikums ir pareizajā vietā un lasot tos, nemitīgi pārņem Dieva, Visuma Radītāja un visas gudrības Avota slavēšanas vēlme, jo tas viss ir tik ārkārtīgi vienkārši... Būt, dzīvot, pilnveidoties un par visu vienmēr pateikties Avotam, Radītājam, Dievam - sauc kā vēlies - nekas mūsu dzīvēs nenotiek bez Visuma ziņas, itin nekas! Vai tas ir pārbaudījums, vai tas ir kāda tuva cilvēka zaudējums vai kas cits, kaut vai mūsu pašu veselības sašķobīšanās - viss kaut kādā ziņā ir saistīts un sniedz mums kādu informāciju, mums ikvienam vien ir nepieciešams apklust un dziļi ielūkoties savā esamībā, savā dzīves jēgā un ieklausīties savā sirdsbalsī, savā sirdsapziņas teiktajā, kas nāk no mūsu esības dziļumiem.

Lasot Robina Šarmas grāmatas, ne mirkli nepamet sajūta, ka Tu vari ielūkoties kāda dižena filosofa un dzīves viedā darba kabinetā. Iedomājies, ja katrs no mums varētu dienu pavadīt kopā ar kādu no lielajiem, diženajiem pasaules bijušajiem un esošajiem domātājiem - Sokrātu, Marku Aurēliju, Epiktētu, Platonu, Paulu Koelju, Robinu Šarmu vai jebkuru citu, kuru katrs no mums izvēlētos pats - ak, kas tā būtu par garīgu baudu, pēc kuras varētu pat arī mirt... Jo tāda gudrība piemīt vien izciliem dzīves un cilvēku pazinējiem, kas apzinās savas saknes Visumā, kas kopj savas attiecības ar Visuma Radītāju un kurš, pateicībā par būšanu autentiskam dāvā šīs debesu zināšanas izdalīšanai apkārtējiem cilvēkiem viegli sagremojamā valodā.

Man, par laimi, ir paveicies, ka dzīvē būtiskākās lietas esmu sapratis un sakārtojis tās prioritārā secībā jau šobrīd, kad man vēl ir tikai nepilni 29 gadi. Mana dzīves apjausma ir bijusi svārstīga līdz gadiem 25 kādiem, tomēr pēdējie četri gadi ir pagājuši ļoti lielā sevis iepazīšanas un izzināšanas intensitātē, par ko es esmu pateicīgs ne vien grāmatām, bet arī Visuma Radītājam, kurš manu dzīvi kūrē un liek man rīkoties tā un ne citādi - lai es attīstītos, pilnveidotos, augtu un par savu dzīvi varētu sacīt, ka tā ir nodzīvota cilvēkiem par svētību un Dievam par godu. Protams, man vēl augt un augt, pilnveidoties un attīstīties, tomēr domāju, ka fundaments man ir ielikts labu labais - filosofi, domātāji, grāmatas, Dievatziņa un dalīšanās ar to visu ar saviem lasītājiem caur dažādām blogu platformām.

Kā jau minēju, katrs vārds, teikums, rindkopa Robina Šarmas grāmatās ir ar dziļu vēstījumu, patīk tas mums vai nē, tomēr savā dziļākajā būtībā mums tiem vārdiem ir jāpiekrīt, jo tie nav izdomāti, tie nav šīs zemes kaut kāda tur augstā mode filosofijā vai vēl sazin kas - es atļaujos Robina Šarmas vēstījumus pievienot diženo domātāju darbiem, kuri mums pavēsta un atgādina, kas mēs esam, kāda ir mūsu dvēseles būtība un no kurienes mēs esam cēlušies un kur atkal atgriezīsimies pēc skaistas, laimīgas un cēlas dzīves nodzīvošanas. Šarmas grāmatas varētu citāt un citēt, pa rindkopai un veselām lappusēm, tomēr nekas nevar būt spēcīgāks par šiem ievadvārdiem, kuru mudināti jūs steigsiet uz grāmatnīcu noteikti iegādāties sev vai uzdāvināšanai kādam tuvākajam šo Robina Šarmas grāmatu "Izzini savu Likteni kopā ar mūku, kurš pārdeva savu Ferrari": "Tu esi daudz diženāks par to, kāds tu sev jebkad esi sapņos licies. Un vienalga arī, kam tu pašlaik ej cauri savā dzīvē, uzticies, ka viss ir labi un viss notiek tavās interesēs. Varbūt viss neizskatās jauki, tomēr tas ir tieši tas, kas tev jāiemācās, lai varētu kļūt par tādu cilvēku, par kādu tev lemts būt. Jebkas, kas atgadās tavā dzīvē, ir izstrādāts tā, lai mudinātu tevi maksimāli augt un ļautu sasniegt sava patiesā spēka stāvokli. Mācies no dzīves un ļauj tai vest tevi tur, kur tev lemts iet, - tā darbojas tavā labā."

Un vēl pāris nelielu citātu jūsu iedvesmai, spēcinājumam un pārdomāšanai:

"Tikai sāpināti cilvēki spēj darīt sāpinošas lietas. Tikai ievainoti cilvēki spēj ievainot citus. Tikai cilvēki ar aizslēgtām sirdīm ir spējīgi uz rīcību, kurā nav mīlestības."

"Mēs visi neredzamā līmenī esam savienoti. Dziedinot sevi, tu palīdzi dziedināt šo pasauli. Ļaujot mirdzēt savam diženumam, tu bez vārdiem aicini arī apkārtējos ļaudis darīt to pašu. Veicot darbu, kas nepieciešams, lai tava dzīve pārstāvētu pašas augstākās un cēlākās vērtības, tu kalpo citiem par paraugu, lai arī tie dzīvotu ar pilnu atdevi."

"Pārdomas ir gudrības sākums. Mums katru dienu ir jāiedala zināms laiks, lai pajautātu sev, kāpēc mēs esam šeit, kā mēs dzīvojam un vai mēs pēc labākās sirdsapziņas izmantojam tās dāvanas, ko dzīve mums sniegusi. Mums bieži jāpievēršas saviem sapņiem. Visums, kurā dzīvojam, ir draudzīga vide, un mēs nespētu izsapņot sapni, ja mums nebūtu atbilstošas spējas šo sapni īstenot dzīvē."

Viss ģeniālais ir vienkāršs jeb Pārdomas pēc Robina S. Šarmas grāmatas "Kurš raudās pēc tavas nāves?" izlasīšanas...

Fri, 09 Aug 2024 19:03:00 +0000

Grāmatas vāka fragments

Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 31. jūlijā

Jā, šī pasaulslavenā atziņa par visa ģeniālā vienkāršību ir, manuprāt, mūsdienu pasaulē kaut kur noklīdusi un līdz ar to arī cilvēks ir nozaudējis savas unikālās dzīves un laika šeit, uz Zemes, pavadīšanas mākslas kompasu. Un šis autors Robins S. Šarma raksta grāmatas, kurās cilvēkus pamāca novērtēt patiesās dzīves vērtības, no kurām, manuprāt, jau pati vērtīgākā ir pašsaprotama un tā ir - mūsu dzīve. Šī vienreizīgā iespēja dot pasaulei no sevis visu to labāko, visu sevi, savus talantus, spējas un dotības, lai darītu pasauli skaistāku, laimīgāku, gudrāku, izglītotāku un, pats galvenais, savus tuvākos mīlošāku un iecietīgāku. Cita ceļa mums nav kā tikai to visu īstenot un dievišķo Radītāja gribu izpildīt sabiedrības labumam. Un, manuprāt, arī šī virsrakstā minētā grāmata mums, ikvienam cilvēkam, māca un skaidro, kā ieraudzīt savas dzīves patieso vērtību un patiesās vērtības tajā, kas ne vienmēr ir mantiskas.

Autors jau faktiski pasaka dzīves piepildījuma un laimes formulu priekšā, taču, ja tā cītīgāk padomā, tad šī autora vārdos nav nekā tāda, kas principā būtu bijis nezināms. Tas tikai pierāda faktu, ka ļaudis, dzenoties pēc ārkārtīgās naudas, mantas un spīguļiem, ir aizmirsuši patiesās un elementārās dzīves patiesības, kas dara cilvēkus patiesi piepildītus.

Lasot un pārlasot šo grāmatu, secinu, ka kaut kā neviļus es daudzus tanī sniegtos padomus jau īstenoju pirms šīs grāmatas izlasīšanas. Manuprāt, tas vien jau liecina, ka mūsos dziļi iekšā sēž šī patiesā dzīves vērtības uztvere, taču ir nepieciešams kāds katalizators, lai tā tiktu īstenota un sāktu tai sekot kā patiesajai vadugunij.

Viens no daudzajiem laimīgas dzīves pavadīšanas ieteikumiem ir krāt iedvesmojošus citātus, jo tie var palīdzēt pārvarēt dažādus dzīves pārbaudījumus. Un tieši ar šo es jau nodarbojos vēl pirms šīs grāmatas izlasīšanas, jo jau pasen esmu sācis uzskatīt, ka spilgti citāti vienā vai pāris rindiņās var paust tādu dzīves gudrību, kuru visbiezākā grāmata nespēs.

Šajā grāmatā "Kurš raudās pēc tavas nāves?" katrā lappusē ir kāds vērtīgs un savā dzīvē ienesams padoms, piemēram, kaut vai šis Džeimsa Mičenera, romānu rakstnieka, padoms:"Dzīvošanas mākslas meistars saskata visai mazu atšķirību starp savu darbu un izklaidi, savām pūlēm un bezdarbību, savu prātu un ķermeni, savu informāciju un laika kavēkli, savu dzīvi un reliģiju. Viņš tikpat kā nemaz nezina, kurš no tiem ir kurš. Viņš visā, ko dara, vienkārši seko savam redzējumam par izcilību, ļaujot citiem spriest par to, vai viņš strādā vai izklaidējas. Viņaprāt, viņš vienmēr dara abus."

Beidzamais padoms, kuram gan mūsu dzīvēs vajadzētu būt pirmajam, Robina S. Šarmas vārdos skan sekojoši: "Negaidi, kamēr esi jau uz savas nāves gultas, lai apjaustu dzīves nozīmi un to, cik vērtīga loma tev tajā jāspēlē. [..] Tev jādzīvo kaut kam vairāk nekā tikai sev. [..] Lai tavas dienas aizrit saistošā darbā, iedvesmojošās nodarbēs un kopā ar mīlošiem cilvēkiem."

Novēlu jums patiesi iepazīt šo grāmatu un smelties gudrības to īstenošanai savā dzīvē, tā padarot to pilnasinīgu un pilnvērtīgu!

Robins Šarma "Ģimenes dzīves gudrība kopā ar mūku, kurš pārdeva savu Ferrari"

Fri, 09 Aug 2024 18:55:00 +0000

Grāmatas vāka fragments

Grāmata, pie kuras atgriezties vēl un vēl... Tā varētu šo bestselleru raksturot, iekļaujoties vienā teikumā. Un tomēr - ar to būtu par maz pateikts. Ja man nebūtu uzkrāta diezgan nopietna lasīšanas bagāža, es diezgan noteikti pret šo un citām Robina Šarmas grāmatām izturētos visai piesardzīgi, tomēr tagad varu pilnīgi godīgi teikt, ka šī autora darbus ir vērts lasīt, iegaumēt tajos paustās atziņas un nebaidīties šos darbus laiku pa laikam pārlasīt. R. Šarmas līdermākslas talants nav apšaubāms, jo, lai gan neesmu no tādiem ekstātiski jūtelīgiem cilvēkiem, tomēr esmu gatavs parakstīties zem ikkatra vārda, ko viņš caur savām grāmatām pauž.

Grāmatas oficiālā, bet ārkārtīgi maz izsakošā "muguriņa" jeb pēdējā vāka apraksts par šo grāmatu pauž ārkārtīgi nedaudz info, tomēr būtiskāko ietver, sakot, ka grāmatā ietverti vienkārši, taču pārsteidzoši efektīvi ceļi, kā attīstīt bērnu dabisko līdera talantu, vienlaikus bagātinot dzīvi arī sev pašiem. Caur grāmatas lappusēm autors mums, lasītājiem, vēlas iemācīt piecas Ģimenes līdera meistarības, kā arī sniedz praktiskus padomus sevis, sava rakstura un līdz ar to arī bērnu audzināšanā un viņu nākotnes veidošanā. Šim visam nevar nepiekrist, grāmatā patiešām tas viss ir vēstīts, tomēr tik uz šo paļauties nevajadzētu, jo var radīt maldīgu priekšstatu un jūs šo grāmatu atliekat atpakaļ plauktā.

Ar atklātu sirdi varu teikt, ka šī nav kārtējā vai viena no miljoniem pašpalīdzības grāmatu. Šo domu atmetam uzreiz. Jo šī grāmata maigi vada mūs uz mūsu ikviena dzīves izmaiņu veikšanu, lai caur tām veiktu izmaiņas mums apkārt esošo cilvēku, tostarp - mūsu bērnu, dzīvēs. Un tas nav mazsvarīgi. Tas ir ārkārtīgi būtiski, pat būtiskāk nekā biezs "autiņš" garāža vai miljoni bankas kontā. Jo tie reiz zudīs, tomēr mēs dzīvosim un paliksim to bērnu un līdzcilvēku sirdīs, kurus reiz atstāsim, dodoties mūžības ceļos. Visas šāda veida grāmatas mums norāda uz ārkārtīgi būtisku mūsu dzīves šķautni - mēs tā pa īstam nedzīvojam, kamēr esam dzīvi un pēc tam, esot uz nāves gultas, nožēlojam to, ka neesam dzīvojuši tā, kā sirds vēlējās, jo tā vietā mēs dzīvojam tā, kā prāts vai līdzcilvēki liek. Mums no šī paša brīža ir skaidri jāapzinās, ka tikai tam ir nozīme, cik daudz dzīves mēs aizskaram un ko garīgā plāksnē aiz sevis atstājam. Kāds šo patiesību saprot agrāk, cits vēlāk, vēl kāds cits - nesaprot to nekad un tas ir pats skumjākais, jo tik daudz varēja ko darīt, ietekmēt, mainīt.

Man kā lielam grāmatmīlim un lasīšanas entuziastam patiesi iepriecinoši bija tie šīs grāmatas vārdi, kuros Robins Šarma vēl un vēlreiz apstiprina, cik nozīmīga loma visu panākumus mīlošo cilvēku dzīvēs ir bijusi lasīšanai - un nevis kaut kādai šādai tādai lasīšanai, bet pasaules dižāko prātu, filosofu un domātāju atstāto darbu lasīšanai. Līdzīgu domu esmu sastapis arī franču esejista Mišela Montēņa esejās. Un šajā atziņā varu tikai pievienoties gan Šarmam, gan arī Montēņam, jo tālākais citāts no grāmatas "Ģimenes dzīves gudrība kopā ar mūku, kurš pārdeva savu Ferrari" ikvienam ir jāizdrukā, jāliek pie sienas, uz to jālūkojas un ik dienas jācenšas kaut mirklīti, kaut 20 minūtes pavadīt dižo vīru sabiedrībā.

Pastaigāšanās ar milžiem

""Pastaigāšanās ar milžiem" būtībā ir laika pavadīšana ar vēstures izcilākajām personībām, ļaujot šīs pasaules vispārsteidzošākajiem cilvēkiem būt par tava prāta audzinātājiem."

"Saproti, zināšanu laikmeta, kurā mēs dzīvojam, priekšrocība ir šāda: tev un man, un visiem mums apkārt, ir dota privilēģija pavadīt laiku, ikkatru dienu, ja mēs tā vēlamies, ar dižākajiem domātājiem, kas staigājuši pa zemes virsu. Tev nevajag neko vairāk par bibliotēkas kartiņu, tev nevajag neko vairāk par interneta pieslēgumu, lai dziļi ielūkotos Mahātma Gandija, Helēnas Kelleres, Bena Franklina, Konfūcija vai Alberta Šveicera prātā. Tu vari noskaidrot, kas ir licis šiem līderiem smieties vai raudāt. Tu vari uzzināt, kā viņi tika galā ar grūtībām. Tu vari apgūt organizējošos principus, pēc kuriem viņi dzīvoja. [..] Mēs varam būt draugos ar pasaules visbrīnumainākajiem cilvēkiem, kad vien vēlamies, ar grāmatu, ierakstu, videofilmu un citu izglītojošo līdzekļu palīdzību. [..] Pavadot laiku ar viedākajiem cilvēkiem vēsturē, tu nevari neizjust pieredzi, ka pats kļūsti labāks cilvēks. [..] Saistīšanās ar dižiem prātiem noteikti ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot sava prāta kvalitāti. Tas ir tāpat, it kā tu spēlētu tenisu ar kādu, kas ir par tevi labāks. [..] Tātad, ja tu regulāri lasi pasaules mentālo, filozofijas, zinātnes un garīgo milžu grāmatas, atbilstoši uzlabosies tavs domāšanas un rīcības veids. Tu pacelsies līdz viņu līmenim. Tu atklāsi, ka domā domas, kuras nekad agrāk neesi domājis, un rīkosies pozitīvi, kas tevi vienkārši pārsteigs. Kā rakstīja Tomass Beilijs Oldrihs: "Cilvēku pazīst pēc sabiedrības, ko glabā viņa prāts.""

Grāmata ir pilna ar domu graudiem, atziņām un ārkārtīgi fascinējošu cilvēku dzīvesstāstiem, kas sniedz iedvesmu, mudina pārvērtēt savas vērtības, lūkoties tālākā nākotnē, mainot dzīvi jau šodien. Tāpat autors norāda uz daudzām kļūdām, kādas pieļauj vecāki, atsakoties no būšanas par līderiem ģimenē, tādējādi nerādot bērniem izcilības un līderības piemēru, kas bērnus aizved prom no viņu iespējas kļūt par kaut ko izcilu, kas atstātu pēdu nospiedumus laika un gadsimtu smiltīs. Mani ļoti uzrunāja motivējošie vārdi, kuru autors ir dižais angļu dzejnieks Henrijs Vadsvorts Longfelovs, kura sacītais, Šarmasprāt un arī manuprāt, izsaka visu šīs grāmatas motivējošo un dziļāko nolūku:

"Visu dižo cilvēku dzīves mums atgādina,

Ka mēs varam padarīt savas dzīves cildenākas

Un aizejot atstāt aiz sevis

Pēdu nospiedumus laika smiltīs."

Robins Šarma "Uzņēmuma vadīšanas gudrība kopā ar mūku, kurš pārdeva savu Ferrari"

Fri, 09 Aug 2024 18:47:00 +0000

Grāmatas vāka fragments

Jo vairāk es lasu un pārlasu Robina Šarmas darbus, jo skaidrāk apzinos sevis un ikviena cilvēka sev apkārt unikalitāti un īpašo vietu šīszemes un visas pasaules savveida ekonomiskajā un sociālajā ekosistēmā, izprotot vadītāja un līderisma prasmju absolūtu nepieciešamību ne vien vadītājiem un menedžeriem, bet pilnīgi bez izņēmuma ikvienam. Kāds vieds vīrs reiz ir sacījis, ka tas nevar būt labs vadītājs, kas neprot savu dzīvi vadīt un menedžēt - lūk, padoms, ko vērts ieviest sākot jau ar savu dzīvi un tad lūkoties pēc tālākiem apvāršņiem...

Nākamā lieta, kas mūsdienu saspringtajā pasaulē daudziem pietrūkst - MĒRĶIS! Jā, tieši tas - liels, cēls un ne tik viegli sasniedzams mērķis. Šāds mērķis ir lielisks motivators, to apliecina arī Robins Šarma, sakot, ka „mērķis ir visspēcīgākais motivētājs pasaulē”. Kam nav mērķu, tam nav iekšējās vēlmes pēc kaut kā tiekties, kaut ko īstenot, sasniegt, savā personībā atklāt un pilnveidot. Tāds cilvēks ir zaudējis vai vispār vēl nav atklājis sevī to īpatno, bet tik daudz pozitīvā sniedzošo sajūtu, ko spēj sniegt apzinātā vēlme būt noderīgam, pilnvērtīgam, mijiedarboties ar apkārtējiem, dodot un saņemot savveida ieguldījumus no sevis pasaulē un no pasaules sevī.

Kam nav vīzijas, sapņu un motivācijas virzīties augstāk un tālāk gan sevis pašizziņā, gan atklājot savu (ie)spēju maksimumu, tam nekad „nedraud” nekāda augstāka realitāte. Tādam cilvēkam jāsamierinās ar savu ikdienu, pieņemot tās sūro realitāti ar visām negācijām, jāsadzīvo ar savu aizvainojumu, jo neviens nav spējīgs izmainīt savu dzīvi, savu skatījumu un vēlmi doties tālāk, augstāk un dziļāk sevis un pasaules pašizziņā kā vien pats attiecīgais indivīds. Neticiet, ja kāds saka - es Tevi attīstīšu, pilnveidošu, uzlabošu un iemācīšu dzīvot! Nebūs savas vēlmes, gribas un motivācijas, nekas neviena dzīvē absolūti nemainīsies!

„Izcilu sekotāju priekšgalā ir izcili vadītāji.”

„Nekad neaizmirsti, ka, lai kļūtu par uzticības cienīgu, ir jābūt uzticības vērtam.”

„Esi godīgs. Godīgums ir viena no vissvarīgākajām vadīšanas prasmēm. Atceries - kur ir patiesība, tur rodas uzticība. Un patiesu godīgumu cilvēki var sajust jūdzes attālumā.”

Pie šiem padomiem vairs nemaz nav ko piebilst - IZCILĪBA (savā personīgajā dzīvē un personībā), UZTICĪBAS VĒRTS jebšu UZTICAMS (protot glabāt noslēpumus u.tml.) un GODĪGUMS (komunikācija nevis „caur puķēm”, tenkām un „viena tante teica”, bet gan tieši, personiski un maksimāli objektīvi) - ja šis viss tiks ievērots, tad dzīve tiks nodzīvota augstvērtīgi un Tava personība tiks cienīta.

Dzīve ir viena vienīga vadīšana un tā nav būt par bosu, bet par līdzcilvēku. Dzīvē nav jābaidās kļūdīties, jo no kļūdām mācāmies. Tas ir daudz cienījamāk nekā vienmēr un visur izlikties par gudrāku, visspēcīgu un viszinošu. Neīstumu „atkož” ātri un tas agrāk vai vēlāk sāpīgi atspēlējas - pārbaudīts praksē!Ikkatrā slēpjas ģēnija dzirksts, talants, spējas un spēki, bet cik maz gan to apzinās, meklē un vēl mazāk ir to, kas atrod. „Saskaņā ar indiešu mitoloģiju visi cilvēki uz šīs zemes reiz bijuši dievi. Taču viņi savu varu sākuši izmantot ļaunprātīgi, tāpēc augstākā dievība Brahma nolēmis atņemt viņiem šo dāvanu un paslēpt dievišķīgumu tādā vietā, kur viņi to nekad neatrastu. [..] Brīdi veltījusi klusām pārdomām, augstākā dievība beidzot atradusi ideāli piemērotu vietu, kur novietot šo lielāko no visām dāvanām. Šeit nu ir atbilde: „Paslēpsim to pašā cilvēkā. Viņš nekad neiedomāsies tur ielūkoties.””

Ikviens no mums ir ģēnijs, mums piemīt dabiskās spējas, talanti un dotības. Meklēsim tos, atraisīsim, iedziļināsimies savas esmes izpratnē - tādējādi gan personiskā, gan profesionālā dzīve sakārtosies, garastāvoklis un ilgas pēc augstvērtīgas dzīves uzlabosies. Tieksimies uz pilnību, neaprobežosimies ar niecību - mēs esam spējīgi darīt ārkārtīgi lielas lietas, mums tas vien ir jāgrib, jāuzdrīkstas, jāņem un jārīkojas! Aiziet - no šodienas līdz pat savam pēdējam elpas vilcienam es iešu tik uz priekšu, uzdrīkstēšos, ņemšu un rīkošos GODĪGI un UZTICAMI, lai kļūtu IZCILS!

„Tev pašam ir jākļūst par tām izmaiņām, pēc kurām tu ilgojies.”

„Negaidi, ka citi kļūs kaut kas vairāk par to, par ko tu pats esi gatavs kļūt. Tev jābūt paraugam. Ļaudis dara to, ko redz. Seneka bija labi uztvēris šo domu, kad piebilda: „Es vadīšu savu dzīvi un domas tā, it kā visai pasaulei būtu jāredz pirmais un jālasa otrais.””

Iesim un rīkosimies, domāsim un darīsim visu tā, lai uz mums ikkatru varētu attiecināt šos diženos Senekas vārdus! Iedvesmosim ar savu rīcību un domām ikvienu, ko sastapsim savā ceļā! Kādēļ gan nesākt ar sevi un tieši šodien, tieši šobrīd, kad jaunais gads ir pašā iesākumā? Atceries - kā paies Tavas pirmās 90 gada dienas, tā viss gads paies. Tādēļ - uzmundrinām sevi, uzlādējam un ejam savās gaitās, savās runās un darbos vadoties pēc diženiem un jebkurus laikmetu griežus izturējušiem padomiem - būt GODĪGAM, UZTICAMAM un, visbeidzot - KĻŪT IZCILAM!