Mauro Biglino par Bībeles tekstu patieso nozīmi jeb "Citādā Bībele"
Foto: grāmatas vāka fragments
Ja šo grāmatu būtu sarakstījis kāds ne-speciālists Bībeles, senebreju u.c. saistītajās zinātnēs, es varbūt pat nepievērstu tik lielu uzmanību un daudzās rakstītā vietās "pārskrietu" vien ar acīm, īpaši neiedziļinoties, tomēr Mauro Biglino ne vien ir speciālists un eksperts senebreju valodā, bet arī ievērojams vēstures, kultūras, reliģijas un izglītības pētnieks, bet arī atzīts senebreju valodas tulkotājs un pasniedzējs labākajās Itālijas universitātēs. Šī grāmata noteikti mainīs daudzu priekšstatus par Bībeli, jo šajās lappusēs varam uzzināt gan par pirmo cilvēku radīšanu, seno Bībeles tautu likteni, baušļu rašanos, kā arī dziļāk izpratīsiet daudzus mūsdienās bieži minētus notikumus, tādus kā Grēku plūdi, Sodomas un Gomoras iznīcināšana un citus. Kā sacīts Amazon.com par šo grāmatu, tad "tā ir meistarīgs un izaicinošs pētījums tiem, kuri nebaidās no domas brīvības." Sagatavojieties patiesības izzināšanai un brīvas domas cienīgai ekskursijai pagātnē, kas mainīs jūsu domāšanu!
Atceros, kā kādās Bībeles ekseģēzes lekcijās kāds profesors klāstīja, ka Bībele ir teoloģiski skaidrota vēsture. Un tādam uzskatam es pat ar diezgan lielu pārliecību varu piekrist, jo arī šī grāmata ir vēstures apskats un ieskats, kuru var "pievilkt aiz matiem", lai skaidrotu un pamatotu biblisko doktrīnu. tomēr ar vienu atšķirību - šeit, "Citādajā Bībelē", vēsture tiek atainota tāda, kāda tā visticamāk arī bija, taču kuru "nolaupīja" institucionalizētā Baznīca un pielāgoja tam, lai radītu institucionalizētu reliģiju un pakļautu cilvēkus vienam noteiktam credo jeb vienotas ticības apliecināšanai. Lasot Vecās Derības rakstus, tie jālasa ar samērā lielu piesardzību, tos nevajag tvert kā absolūto patiesību un burts burtā, jo mani ekseģēzes profesori skaidri un gaiši ir apliecinājuši, ka katram vārdam un pantam Bībelē var būt līdz pat septiņām astoņām nozīmēm un interpretācijām, tādējādi mēs šos tekstus nevaram pieņemt par viennozīmīgi izskaidrojamiem, kā arī jāatceras tas, ka, kā raksta Biglino, "Vecās Derības raksti pārsvarā izveidoti, izmantojot citu tautu, piemēram, šumeru, sarakstītos stāstus."
Protams, šī grāmata noteikti ir jāizlasa katram pašam, kuram interesē "citāda Bībele", tomēr pāris lietas no šīs grāmatas aprakstīšu arī šeit. Sāksim ar visiem labi pazīstamo teikumu par cilvēka radīšanu pēc Dieva tēla un līdzības, kuru lasām 1. Mozus grāmatā 1, 26. Interesantākais ir tas, ka oriģinālajā senebreju rakstībā vārda "Dievs" vietā ir rakstīts "ēlohīm", kas nav tas pats, kas Dievs, bet gan "dievs", kurš dzīvoja starp cilvēkiem jeb, skaidrāk izsakoties, citplanētu iemītnieks, kas pazīstams šumeru stāstos. Un senie Bībeles tulkotāji, kas pārnesa tekstus uz Septuagintu, to iztulkoja par labu "Dievam".
M. Biglino uzsver: "Mēs neesam radīti kā elohīma "attēls", bet "no tāda materiāla, kas satur viņa attēlu". Diezgan nozīmīga atšķirība!" Te ir apslēpta vēl kāda būtība, kā raksta autors un tā ir jāpatur prātā. "Patiesībā termins celem nozīmē ne tikai noteiktu un materiālu būtību, bet arī sākotnējā semītu nozīmē konceptu "atdalīts no..."." Kas varētu būt šī nezināmā viela, kura satur kāda attēlu, kuru var "atdalīt, nogriezt vai izvilkt"? Pastāv tikai viena iespējamā atbilde: DNS! Tieši tādēļ Pirmās Mozus grāmatas autors vēlējās uzsvērt, sakot, ka "mēs (cilvēki) esam izveidoti no viņu celem... elohīma celem". 1. Mozus grāmatas autors vēlējās, lai lasītājs saprastu šo notikumu.
Tuvojoties šīs grāmatas apraksta nobeigumam, vēl tikai vēlos pieminēt pāris autora norādītas būtiskas piezīmes, kuras vajadzētu paturēt prātā attiecībā uz Bībeli, tās lasīšanu un interpretēšanu. Biglino iesaka: "Nākamais loģiskais un vēlamais solis ir atmest uzspiesto garīgo vīziju un mēģināt lasīt Bībeli šādā veidā: kā vēsturisku grāmatu, kas uzrakstīta, izmantojot tā laika kultūras un valodnieciskās kategorijas."
Bībele stāsta par būtnēm, kuras atnāca no citām pasaulēm un radīja cilvēku; gadsimtu gaitā šīs būtnes pārtapa par dieviem un vēlāk - vienu vienīgo Dievu.
Galu galā, pat mistiskākos Dieva iedvesmotos tekstus veidoja gluži cilvēciski apstākļi, kurus nosaka personīgais, sociālais, kultūras un vēsturiskais mantojums. Ja uzskatīsim Bībeli par vienu no daudzajiem cilvēka vēstījumiem, kurš nepārprotami ir pilns ar pretrunām un nenoteiktību, tad visa tajā atrodamā informācija kļūst saprotama. Tiklīdz pieņemat, ka tā saucamie Svētie Raksti nav nekas cits kā cilvēka sarakstīti darbi ar cilvēkiem raksturīgo nepilnību ierobežojumiem, tā vairs nav nekādas vajadzības pievienot tiem noslēpumainus konceptus vai apslēptu Dievu, kurš nevēlas sevi pilnībā atklāt, lai izvairītos no cilvēka brīvās gribas apslāpēšanas.
Atmiņas par pārdabiskām būtnēm un pēdējās pārdomas...
Visi iespējamie jautājumi zūd, ja vien pieņemam, ka reliģijas tika izveidotas, mēģinot atjaunot un atgriezt pārdabiskās būtnes un sazināties ar tām, uzskatot tās par "dievišķām" zināšanu, spēju un spēka neapšaubāmā pārākuma dēļ. Lūk, kādas tās bija:
- šīs būtnes dzīvoja tik ilgi, ka tās uzskatīja par nemirstīgām;
- tās zināja dabas un kosmosa noslēpumus un nodeva tos tikai tiem, kuri bija uzticami sekotāji, tādējādi radot iesvētīto kastu no ķēniņiem, valdniekiem un priesteriem;
- šie cilvēki spēja ceļot debesīs, pārvarot neiedomājamus attālumus tik īsā laikā, ka tie, kuri tikai staigāja pa zemi, to nespēja aptvert;
- viņi izmantoja starpniekus, lai nodotu savu varu un uzturētu saskarsmi ar cilvēci, izmantojot tādus savdabīgus filtrus kā "eņģeļi" un izvairoties no tieša kontakta;
- šīs būtnes radīja cilvēku, izmantojot gēnu inženierijas metodes, tāpat kā mēs darām šobrīd, kad ar lielas piepūles palīdzību pēc ārkārtīgi ilga laika esam atguvuši senās zināšanas.
Šī ir brīnumaina grāmata, kas ļauj doties brīvas domas ceļojumā. Es kā cilvēks, kurš tic Augstākajam (Saprātam, Dievam vai sauciet, kā katram tuvāk un ērtāk) un sludina Kristus visus iekļaujošo, beznosacījuma Mīlestību, es nenoliedzu Dieva esamību, lai gan daudzi noteikti tā domā un domās, tomēr man tas ir jāpasaka. Es esmu par brīvi pieejamām un interpretējamām zināšanām un pilnībā uzskatu, ka teoloģiskajā domā ir jāievēro akadēmiskā brīvība lasīt, domāt un citiem ieteikt literatūru, kas rosina kritiskās domāšanas veidošanos un attīstību. Es ticu, ka pastāv Visaugstākais, kas ir radījis visus cilvēkus un dabu, visu Kosmosu, kas ir bijis visa Pirmcēlonis un kas ir Valdnieks arī pār citām Kosmosa būtnēm, ne vien mums, cilvēkiem, kurus, kā vēsta lasītais, "pēc sava tēla un līdzības radījuši elohīmi". Un pašā nobeigumā ievietošu vēl divas pēdējās grāmatas lappuses, lai nobeigumā runā pats autors, Mauro Biglino.