Teoloģijas studijas - tā nav joka lieta!
Foto: atrasts internetā, facebook.com
Kaut kur internetā komentāru sadaļā izlasīju kāda cilvēka interesanto pārliecību par teologiem, mācītājiem un priesteriem. Tad nu beidzot radās iedvesma uzrakstīt kādu rindiņu teologu un baznīckungu apoloģijai (aizstāvībai). Un šeit man jāpiebilst, ka es neņemšos aizstāvēt nekādas citas lietas, ko ar šiem ļaudīm kāds asociē, es aizstāvēšu vien to, par ko es varu tagad spriest arī no sava skatupunkta - par teologu fundamentālo izglītotību. Pirms kāds pārmetat teologiem un baznīckungiem, ka tie nu neko citu bez Bībeles nav lasījuši, aicinu tomēr atcerēties, ka tieši teologi un baznīckungi ir vieni no izglītotākajiem ļaudīm, jo viņu izglītība galīgi neaprobežojas ar vieniem vienīgiem Svētajiem Rakstiem.
Un to es varu sacīt pilnīgi pamatoti un jau praksē pārbaudīti. Tiesa gan, man vēl tā teoloģijas pasaule tikai sāk atklāties, neko daudz vēl tajā nezinu un neizprotu, tomēr pēc tā, kāds studiju plāns, studiju priekšmeti un pasniedzēji ir manā bakalaura studiju programmā Laterāna Pontifikālās Universitātes Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, varu sacīt tikai vienu - valodas, daudz jo daudz grāmatu, ārkārtīga inteliģence un erudīcija un visdažādākajās pasaules universitātēs kaldinātie doktoru grādi - lūk, tādi ir teologi un baznīckungi!
Lai arī formāli neesmu piesaistīts nevienai reliģiskai institūcijai, arī Romas katoļu Baznīcai nē, tomēr tieši tas, varētu teikt, pamudināja mani uz teoloģijas un reliģiju zinātnes studijām - lai padziļināti izprastu un nopietni iedziļinātos katoliskajā ticības doktrīnā, Baznīcas ticības mantojumā un tā kontekstā izdarītu savus spriedumus un secinājumus, resp., sevī pilnveidotu argumentētu kritisko domāšanu. Ja skatāmies no tādu parasto, ikdienišķo ļaužu pozīcijas, daudziem jo daudziem tieši šī argumentētā kritiskā domāšana smagi klibo vai vispār trūkst. To mums apliecina arī daudzie ārkārtīgi žultainie komentāri interneta portālu sadaļās - jēgas pašiem nav par rakstā apskatīto tematiku, bet viedoklis ir! Lūk, tas arī ir argumentētas kritiskās domāšanas trūkums, ko lieliski labotu izcili laba humanitārā izglītība teoloģijā un reliģijā.
Šobrīd, kad top šis ieraksts blogā, arīdzan pats sēžu pie rakstāmgalda, apkrāvies ar grāmatām dogmatikā, Vecās derības ekseģēzē, Jozefa Racingera (emeritētā pāvesta Benedikta XVI) darbu "Jēzus no Nācaretes" un daudziem citiem darbiem, starp kuriem Bībele jeb Svētie Raksti ir tikai viena no grāmatām. Jā, lai gan Baznīcas teologi un baznīckungi balstās uz Bībeli, Tradīciju un Baznīcas mācību, tomēr pilnvērtīgai izglītībai ir nepieciešams ārkārtīgi daudz lasīt, iedziļināties dažādos autoros, atrast un analizēt pretrunas, tās izskaidrot ticības gaismā un tā joprojām. Tādēļ, ja kāds saka, ka teologi ir "pilnīgi garām", tad tādam man jāatbild - piedodiet, draugs, bet teologi ir ārkārtīgi izglītoti un ar nopietnu kritisko un argumentēto domāšanu apveltīti ļaudis, bet tādi kliedzēji un žults izgāzēji, piedod, bet tie gan ir "pilnīgi garām", jo tur apakšā nav pilnīgi nekāda domāšanas spēju seguma. Piedodiet, bet fakts!
Teoloģijas izglītības ieguvējus automātiski neapzīmogo zīmogs "mācītājs". Teoloģijas izglītība paver plašu darba lauku izglītības, sabiedrisko attiecību, personālvadības u.c. jomās, kur nepieciešami labi, izglītoti un humānajās vērtībās balstīti darbinieki. Latvijā, protams, zināmos apstākļos uz teoloģijas izglītību raugās kā uz kaut ko drusku dīvainu dažbrīd, tomēr jāatzīst, ka grūti atrast kaut ko līdzīgu tik ļoti fundamentālai izglītībai, kuras programmā ietvertas dažādu pedagoģiju, psiholoģiju, valodu, vēstures, komunikācijas aspektu u.c. līdzīgu zinātņu zināšanas un prasmes. Kā zināms, tad klasiskā tipa universitātēs, lai tās par tādām pilntiesīgi uzskatītu, līdzās medicīnas, tiesību un brīvo mākslu fakultātēm jau kopš viduslaikiem bija nepieciešamas arī teoloģijas fakultātes. Tātad - teoloģija, tā ir fundamentāla izglītība cilvēka personības izaugsmei, kas tālāk tiek nodota kopienai un visai sabiedrībai kopumā. Jā, varbūt teoloģijas zināšanas un izglītība tautsaimniecībā neienes "lielo piķi", tomēr tā izdara vēl ko vērtīgāku - tā cilvēkam paver plašākus izziņas laukus un neļauj akli sekot neakceptējamām idejām un sabiedriskajai domai, kas ir pretrunā ar humānismu.
Labs raksts par šo tēmu ir pieejams DELFI portālā: "Teologs var strādāt ne tikai baznīcā jeb ko darba tirgū atrod reliģijas pētnieki?"
Foto: atrasts internetā, google.lv