Vēstule LU rektoram un LR IZM "Par Kristīgās teoloģijas fakultātes dibināšanas ieceri"
Foto: atrasts internetā, google.lv
LU rektoram,
a. god. Indriķim Muižnieka kungam
Latvijas Universitāte
Raiņa bulv. 19, Rīga
LV-1586
Par Kristīgās teoloģijas fakultātes dibināšanas ieceri
Augsti godājamais rektora kungs!
Kopš V.E. Vatikāna valsts
sekretāra kardināla Parolina vizītes Latvijas plašsaziņas un sociālo tīklu
sfērā izplatās vēsts, ka aktualizējušās sarunas par Latvijā tradicionālo
konfesiju rosinātu Kristīgās teoloģijas fakultātes pie Latvijas Universitātes
dibināšanas ieceri. Protams, skaidri apzinos, ka šī ir tikai iecere, taču
ikviens no mums labi zina, cik liels ir kristīgo konfesiju lobijs Latvijas
Republikā, kura iespaidā ir ticis pieņemts ne viens vien pretrunīgs politisks
lēmums ar likuma spēku, tādējādi ar šo vēstuli un savu personīgo studenta
pieredzi vēlos darīt zināmu potenciālo risku Latvijas Universitātes kā
akadēmiskas institūcijas akadēmiskajam vārdam un brīvībai, kā arī iespējamai
studentu diskriminācijai pēc dzimuma, seksuālās orientācijas u.c. pazīmēm,
resp., kas absolūti neatbilstu Universitātes garam un Satversmei.
Latvijā pastāv praktiski
visu konfesiju augstākās mācību iestādes, kā lajiem, tā konfesiju topošajiem
garīdzniekiem, tādējādi neredzu pamatojumu un iemeslu, kādēļ vispār šādai
diskusijai par Kristīgās teoloģijas fakultāti būtu jāsākas, tomēr, iespējams,
nojaušu, ka konfesijas vēlas izglītot sev lojālus studentus un garīdzniekus par
valsts finansētiem līdzekļiem, kas nav absolūti pieņemami no nodokļu maksātāju
skatupunkta, jo tad būtu nepieciešams organizēt un mācīt ne vien kristīgo
ticību, bet arī budisma, hinduisma, islāma u.c., tostarp, ateisma un daudzu
citu pasaulē plaši pārstāvētu ticību, uzskatu un reliģiju fakultātes un
katedras.
Saistībā ar šo ideju par
Kristīgās teoloģijas fakultāti pie Latvijas Universitātes, kurš var sniegt
kādas garantijas, ka šī nebūs dogmatiski ierobežota un šauri konfesionāla pāris
t.s. tradicionālo konfesiju un to organizētu studiju programmu mācību iestāde?
21. gadsimta Latvijā, manuprāt, nav akceptējama ideja par to, ka teoloģiju var
studēt tikai vīrieši, kas pilnīgi noteikti ir heteroseksuāli, pretējā gadījumā
– studenti, kas neatbilst pēc dzimuma/seksuālās orientācijas u.c. pazīmēm
netiek uzņemti vai arī filigrāni tiek atsijāti, neskatoties uz sekmēm un to, ka
savas studijas finansē no saviem/bankas studiju kredīta līdzekļiem. Šāds
piemērs tālu nav jāmeklē, tā tas ‘gadījās’ ar mani personīgi – 2014. gada
rudenī uzsāku studijas LPU RARZI, kas ir katoliska izglītības iestāde, šajā
institūcijā nostudēju 3 semestrus un tad katoliskās baznīcas vadība 2015. gada
decembrī filigrāni panāca, ka es pametu studijas pēc savas paša iniciatīvas, jo
skaidri un gaiši institūta direktore pavēstīja, ka arhibīskaps Institūta
padomes sanāksmē paudis, ka šādam studentam diploms netiks izsniegts. Un visa
mana vaina slēpjas apstāklī, ka publiski piedalījos Eiropraida dievkalpojumā
Anglikāņu baznīcā Rīgā, kā arī publiski aizstāvēju LGBT kopienas tiesības un
paudu atbalstu LGBT kristiešiem, kā asistējošais mācītājs vadot dievkalpojumu
Tartu Universitātes baznīcā.
Manas bažas ir par to, vai
Latvijas Universitāte patiešām apzināti vēlas iesaistīties Latvijas
tradicionālo kristīgo konfesiju diskriminējošajā darbībā, kas vērsta pret
citādi un liberāli domājošiem kristiešiem, kuri vēlētos studēt šajā fakultātē,
bet kurā, ar neapstrīdamu garantiju varu sacīt, ka šiem liberāli un citādi
domājošajiem kristiešiem nebūs iespējas studēt? Kā Latvijas Universitāte plāno
nodrošināt akadēmisko brīvību kā studentiem, tā pasniedzējiem, ja izskan domas,
ka pasniedzējus varētu nevis ievēlēt, bet tos ieceltu bīskapi un arhibīskapi?
Vai LU nebūtu kauns, ja tās labo vārdu un valstiski nozīmīgo slavu sāktu
aizēnot diskriminācijas gadījumi, kad it kā Universitātei piederīgā/piesaistītā
Kristīgās teoloģijas fakultātē neuzņemtu studentus, atlasot tos pēc pazīmēm
(dzimums/seksuālā orientācija/politiskie u.c. uzskati) vai arī tos studiju
laikā represētu, balstoties un ņemot vērā mūsdienu informācijas laikmetu, kad
daudzi izsaka viedokli savos personīgajos blogos un komentē notikumus, kā arī
apmainās fotogrāfijām un video sociālajās vietnēs?
Manis kā atvērta un brīvi
domājoša cilvēka prātu patiešām satrauc šī Latvijas kristīgo konfesiju
realizētā Latvijas šauri konfesionālā dogmatiskā baznīcpolitika, kura, kā
nesenā pagātnē redzējām, atļaujas no savām rindām izslēgt sievietes, kuras,
sadzirdējušas aicinājumu kalpot, to nevar darīt, tad, kādēļ mums ir
nepieciešama vēl Kristīgās teoloģijas fakultāte, ja mums Latvijā pastāv tik
daudz teoloģisku mācību iestāžu, kā arī LU Teoloģijas fakultāte? Kam ir
izdevīga šī diskriminācija un uz tās fona iecere par Kristīgās teoloģijas
fakultāti pie Latvijas Universitātes?
Ar patiesu cieņu un kristīgā tuvākmīlestībā –
Didzis Kukainis
mācītājs, grāmatu un garīguma blogeris
Mārupē, 2016. gada 10. jūnijā