Bruno Bārnharts "Otrā vienkāršība"
Attēls: grāmatas vāka fragments
Bruno Bārnharta, kamaldulu mūka, sarakstītais darbs "Otrā vienkāršība" lasītāju ieved pilnīgi jaunā kristietības iekšējās izpratnes pasaulē - vietā, kas atrodas cilvēkā, kurā atmirdz Jēzus atstātās pēdas no kristībā saņemtās dievbērnības un pestīšanas apsolījuma. Reiz kaut kur lasīju, ka mandalas tiek pieskaitītas ne tiem kristīgākajiem simboliem, tomēr Bārnharts parāda, ka kristiešiem nav iemesla "baidīties" no mandalām, jo tās atspoguļo kā kristietības, tā Baznīcas daudzšķautņainību un palīdz ikvienam garīguma meklētājam formēt savu ceļu pie augstākās realitātes, Radītāja, Dieva. "Otrajā vienkāršībā" Bruno Bārnharts ikvienam ticīgajam parāda mūžam jaunu un aktuālu pieeju savas ticības pārbaudei un atjaunošanai, lai neiestātos ticības ziema, bet tā nemitīgi būtu vitalitātes izgaismota un mirdzoša, izgaismojot ne tikai savu paša ticības ceļu, bet arī dāvājot gaismu līdzcilvēku ticības takām...
Šī grāmata tās valodas (vai varbūt tulkojuma?) dēļ nav no tām pašām, pašām vienkāršākajām, šķiet, ka tā prasa nedaudz pēc kādām iepriekš apgūtām zināšanām, varbūt pat samērā labas teoloģisko lietu izpratnes, jo lasīšanas gaitā dažbrīd iedomājos, kā šo grāmatu izprastu cilvēks, kurš nav apguvis teoloģiskās patiesības augstskolā... Bet, lai kā tur arī nebūtu, grāmata iesākumā tikai šķiet tāda "sarežģītāka", vēlāk jau ir vieglāk izprotama. Kā palīgs lasītājam noteikti ir arī autora beigās pievienotais terminu un grāmatā izmantoto nosaukumu definīciju skaidrojums. Arī man nācās šad un tad iedziļināties šajos skaidrojumos, jo šī grāmata nav tradicionālo konceptu atražojums, bet gan pilnīgi jauns skatījums uz kristietības un Dieva attiecību savstarpējību mūsdienu cilvēces dvēseles alku kontekstā.
Pēc katras lielās grāmatas nodaļas ir ievietota meditācija - teksts, kuru lasot un kontemplējot, lasītājs sastopas ar jaunu pasaules izpratni, šīs meditācijas parāda dzīves trauslumu un tomēr spēku, tās atspoguļo mūsdienu pasauli un dvēseles alkas, tās pabaro un padzirda mūsu izsalkumu un slāpes pēc dievišķā, liekot apjaust kāda augstāka, mīlestības un žēlsirdības spēka piepildīta Spēka esmi mūsu ikdienas dzīvē un gaitās. Kad izjūti un pilnībā paļaujies uz šo Mīlestību un Žēlsirdību, dzīvē iestājas mierpilna te-būšanas esība, dvēseles harmonija un dievišķajā gudrībā pamatota rīcība. Šī "Otrā vienkāršība" atmodina lasītāju jaunai esmei, jaunai dzīvei un ticībai mīlestībā un paļāvībā.
Cilvēces pastāvēšana balansē starp jā un nē. [..] Mūsu dzīves paradokss, mūsu dzīves komēdija ir briesmīga. Visa mūsu esība ir apliecinājums, bet mēs varam pavadīt visu mūžu šauboties. Pasaule ir piepildīta ar gaismu, bet mēs mokāmies, lai sasniegtu kaut ko tai līdzīgu, kādu blāvu atspīdumu. Mēs dzīvojam pārpilnībā un tomēr esam izsalkuši. (Bruno Bārnharts)
"Otrā vienkāršība" ir grāmata par SAKRĀLO ģeometriju, ko ataino MANDALA. Tā ir simbols pasaules kārtībai un jēgai, tā ir centrs un tai ir centrs - cilvēka un Dieva, pasaules un sakrālā attiecību centrs. Sakrālai ģeometrijai ir savveida "maģiska" nozīme. Tikai nepārprotiet, kristieši, šeit es vārdu "maģisks" lietoju kā apzīmējumu Dieva, Zemes, Kosmosa un cilvēces savstarpējai saziņai, komunikācijai. Šajā daudzpusīgajā komunikācijas tīklojumā tad arī "ierakstās" mandala, kā dievišķo apziņu formējoša redzama matērija, kā Dieva kā Kārtības un Pamata manifestācija cilvēciskajā pasaulē, kam gan daudziem (ateistiem un agnostiķiem) ir grūti noticēt un to pieņemt, bet... mandala ir šī Dieva kārtības un Dieva radītās Mīlestības pasaules zīme, kas palīdz cilvēka sirds ceļojumam atgriezties Viņa mīlestībā, esmē un [kop]dzīvē ar Dievu.
Kristus izpauž sevi kā vienojošu Kosmosa un vēstures centru. Kosmoss un vēsture vai esība un laiks savukārt tiek reprezentēti kā četrdaļīgās figūras - krusta vertikālās un horizontālās asis. Šis krusts ir arī mandala, pilnības aplis, pleroma (dievišķā spēka pilnības) simbols. Kristīgajā tradīcijā krustā ietvertā mandala atklājas itin visur un tiek identificēta ar pašu Kristu. Tā reprezentē Jēzu, kas vienlaikus ir gan krustā sists, gan godināts. Uz šīs figūras vertikālās ass tiek novietoti Dievs un radītā pasaule krustā sistajā un pagodinātajā Kristū. Uz horizontālās ass jūdi un pagāni (netiešā nozīmē - jūdi un visa pārējā cilvēce) tiek salikti kopā Kristū. Aiz kristīgās mandalas figūras, kā redzējām, paslēpta trinitāri kosmiska figūra, kas reprezentē visai realitātei raksturīgo formu, kuras centrs ir Kristus.
Bārnharta "Otrā vienkāršība" - tā ir grāmata par dievišķo un mūžīgo gudrību - Sofiju un tās klātbūtni visos laikos un vietās itin visā cilvēcē. Šis darbs ieved lasītāju aizvien no jauna atklājamajā un dzīvē īstenojamajā tradīcijā, gaismā, kuru mums dāvā klātesošais un mīlestības pilnais Dievs. Daudziem tā var šķist zaimojoša ideja, ka šajā darbā šī mūžīgā gudrība tiek aplūkota kā Dieva dievišķais sievišķums, jo reti kurš pieņem Dieva arī šo aspektu, nepieļaujot, ka Dievs varētu nebūt TIKAI patriarhāls... Izaicinošs darbs, pilnīgi viennozīmīgi, tieši tādēļ iesaku šo darbu izlasīt un izmeditēt visiem tiem, kuri īsti neizprot kristietību vai meklē savu ceļu uz to, jo šeit nav aizspriedumi un dogmatiska teoloģija, šajā grāmatā ir gudrība un visaptveroša, ieaicinoša mīlestība un žēlastība - Dievs savā īstajā esamībā un "elementā"! Šī grāmata ir "zelta pavediens, kas savieno visu un visus - cilvēci, Kosmosu, Dievu un Dēlu Kristu, apvienojot tos savā vienojošājā magnētismā".
Kā mīlestības Gars Sofija ir atklāsme ārpus atklāsmes, gudrība ārpus gudrības, Kristus ārpus kristietības, Dieva klātbūtne ārpus un pāri jebkurai Dieva izpausmei un jebkurām robežām.