Džonatans Fisks "Sagrauts"...
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Džonatana Fiska vārdu iepazinu vien pavisam nesen, kad ieraudzīju, ka drīzumā iznāks viņa grāmata ar augstākredzamo nosaukumu "Sagrauts". Kas tad ir šis Džonatans Fisks, par ko viņš raksta šajā grāmatā, kas ir tas, kas ir sagrauts un, kā vēsta apakšvirsraksts, tad kas ir šie 7 "kristīgie" likumi, kuri katram kristietim jāpārkāpj, cik bieži vien iespējams? Šie un vēl arīdzan citi jautājumi bija tie, kas rosījās manā galvā, tādēļ es šo grāmatu iegādājos un izstudēju. Lai gan neesmu luterānis un vēl mazāk atbalstu konservatīvo luterāņu pozīciju, tomēr, jāatzīst, šo to no šīs grāmatas atzīstu par labu esam un kopumā iesaku šo grāmatu izlasīt. Bet, protams, ar vēsu, analītisku un kritisku pieeju lietām un to uztverei. Grāmata vietumis ir tik asa, ka grūti tās vēsti uztvert bez vēlmes kārtīgi padiskutēt par šīm "šaurajām" vietām...
Lai arī parasti es ļoti cītīgi atzīmēju un konspektēju teoloģiskās grāmatas, kuras lasu, tomēr ar šo es gluži tā nerīkojos. Tomēr būtiskākais no tās ir manā galvā un es to nēsāju līdzi, lai domās atgrieztos pie lasītā, to pārdomātu un apcerētu, ieraudzītu jaunas šķautnes. Jāņem vērā tas, ka Fisks ir konservatīvs luterāņu teologs, kurš diezgan skarbi, bet samērā patiesi analizē laikmeta garu, kas ir iezadzies arī ticības dzīvē. Nenoliedzami, šajā grāmatā bija vietas, kuras lasot, es tik vien varēju kā nopūsties, cik skarbi, bet patiesi uzrakstīti vārdi. Jo daudzas no grāmatā aprakstītajām sajūtām un ieskatiem arī man personīgi ir ļoti pazīstami, tiem esmu gājis cauri vai eju cauri savā ticības dzīvē joprojām. Un jau grāmatas pirmajās lappusēs parādās arī tas, kādēļ grāmatai tāds virsraksts - tas ir brīdinājums ikvienam kristietim, no kā mums ir jāsargājas - lai neviens nepanīktu un ticība Jēzum netiktu sagrauta. Tā ir mūsu, kristiešu, cīņa, kura mums ik dienas jāizcīna aizvien no jauna. Lai mēs nepanīktu, bet nestu augļus. Tāds ir arī Jēzus aicinājums.
Un tomēr - kādēļ es sākumā jau rakstīju, ka šī grāmata ir jālasa ar zināmu "filtru" - tā visai skarbi izsakās par visām praksēm, kas nav tīri konservatīvi luteriskas, tā ar naidīgumu lūkojas uz misticisma tradīciju, tāpat tā nopeļ dažādas citas meditatīvas prakses, kas palīdz kristietim saglabāt un padziļināt attiecības ar Dievu. Dažbrīd šīs grāmatas agresīvais tonis mani noskaņoja pat tik tālu pret, ka biju gatavs šo grāmatu iemest stūrī un nekad vairs neņemt rokās, tik skarba tā reizēm ir. Bet es saņēmos, turpināju palasīties, padomāt, nevaru atzīt, ka visa ir slikta, bet man gāja grūti. Konservatīvie sacīs, ka tā ir patiesas kristīgas literatūras pazīme - varbūt, nezinu, bet, kas lasīsiet, gatavojieties, ka tā liks jums no biksēm lēkt laukā, jo kaut ko tik konservatīvu sen nebiju lasījis, pat pats nobrīnījos, kādēļ pirku šo grāmatu un lasīju... Bet, visādi brīnumi jau notiek!
Kas tad ir tie 7 "zvēri", kas, Fiskaprāt, jebkuram kristietim ir jāpārkāpj, cik vien bieži iespējams? Misticisms, Morālisms, Racionālisms un tā uzlabotā versija Pragmatisms, Labklājība, JaVienMēsVarētu Baznīcas mācība, Brīvība jeb Patvaļa un "Jūs varat atrast Dievu" meli. Protams, šie vārdi ir lieli, daudz jo daudz teoloģijas un kristietības dogmatikas ietveroši, par tiem ir visa šī grāmata sarakstīta. Un tomēr - ir šitajā visā kaut kas tāds, ko pēc izlasīšanas arī es vēlos paņemt līdzi, tādējādi nevaru teikt, ka grāmata nebūtu atzīstama. Protams, es to lasīju vairāk aiz tādas teoloģiskas intereses, no malas tā vienkārši varbūt nelasītu, bet kas to lai zina kā būtu... Grāmata liek domāt, izaicina uzskatus un motivē izprast kristietību dziļāk, izrakt un apzināties tās patieso vēsti, vēsti, kuru mums Dievs ir devis caur savu Dēlu, mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Luterisma mantojuma fonds ir publicējis šīs grāmatas pirmās trīsdesmit lappuses, varat ar tām iepazīties šeit (PDF fails)
Attēlā: grāmatas anotācija uz tās aizmugures vāka