Prezidents un domātājs | Īvi Anna Masso "Tomass Hendriks Ilvess. Savā balsī"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Igaunijas pašreizējais prezidents Tomass Hendriks Ilvess Latvijai ir kļuvis īpaši tuvs pēc tam, kad apprecēja latvieti Ievu. Bet, neskatoties pat uz šo faktu, Ilvess savā domāšanā un publiskajās runās vienmēr ir paudis savu nostāju un atbalstu latviešiem. Kad grāmatnīcā ieraudzīju grāmatu par Ilvesu, nu nevarēju neiegādāties un vēl par tādu cenu - vien trim eiro. Tad nu pirku nost un, redz, vienā naktī ņēmu un izlasīju. Nav jau nemaz tik daudz to lappušu arīdzan, bet īpaši raitu lasīšanu padarīja tas, ka sajutu viņa domātāja un filosofa garu, līdz ar to spēju viņa izteikumus uztvert kā līdzīgi domājošs. Un mūsdienās jau mazums politiķu vairs ir domātāji, igauņu tautai ir paveicies - viņiem ir Tomass Hendriks Ilvess, kura domas, atziņas un esejas ir izlasāmas nu arī mums Īvi Annas Masso sakārtotajā grāmatā "Tomass Hendriks Ilvess. Savā balsī".
Šī grāmata beidzas ar šādiem vārdiem: "Labākais ierocis ir patiesība. Ciceronu galu galā nogalināja, jo viņš bija principiāls cilvēks. Šai ziņā vienmēr pastāv kārdinājums būt tikai parastam cilvēkam." Lasot Masso interviju ar prezidentu Ilvesu, ieraugot viņa domas, tās izlasot un apcerot, kā arī viscaur grāmatai plūstošo filosofisko garu, reāli sapratu, cik Ilvess ir augsta gara lidojuma cilvēks - ne merkantilu interešu vadīts politiķis, bet plašāk, par savu tautu un tās labumu, domājošs un Ciceronam pielīdzināms filosofs un valstsvīrs. Izlasot šo darbu un iepazīstot Ilvesa iegūto izglītību, sapratu, kur slēpjas viņa filosofiskā gara sāls - Amerikā iegūtajā izcilajā izglītībā, kur viņš pamatīgi dabūjis pasvīst arī filosofijas studiju kursos, spriežot par Platonu, Aristoteli un tā līdz Millam un Lokam, un daudziem citiem politiski filosofiskās domas gigantiem. Viņa izglītības pamatā ir diezgan dziļa un vērā ņemama filosofijas izglītība un tādēļ viņš ir izcils, pragmatisks un uz attīstību vērsts Igaunijas valstsvīrs-saimnieks.
Personīgi mans lielākais ieguvums, izlasot šo darbu un iepazīstot Igaunijas prezidenta domāšanu, bija tas, ka atradu dažas atbildes uz saviem iekšējiem jautājumiem, kuri radās, domai raisoties lasīšanas gaitā, kā arī tas, ka piefiksēju ne vienu vien citēšanas vērtu izteikumu, no kuriem daļu jau nopublicēju šī bloga sadaļā "Grāmatas 10 atziņas". Protams, uzreiz jāpiebilst, ka šeit ir stipri vairāk nekā nekā desmit vērā ņemamas atziņas, ne tik vien tās, kuras nopublicēju. Tomēr, domājošam un lietas kopsakarībās redzēt un analizēt spējīgam lasītājam pavērsies pilnīgi cita aina ne vien par Latvijas politiku, bet arī par ārvalstu, pat Igaunijas kaimiņvalsts Somijas attieksmi pret igauņiem un Ilvesu - tā nemaz nav tik draudzīga valsts, kā šķiet, tai arī ir savi snobisma uzplūdi... Manuprāt, šķiet, ka Ilvess ne reizi vien ir brīdinājis un uzrunājis Latvijas politiskos darboņus, tomēr šeit kaut kā viņa domas un filosofiskais gars nav radis dzirdīgas ausis. Varbūt tas ir arī tāpēc, ka nav šis interešu vienotības aspekts - merkantilisms?
Mums vairāk jādomā pašiem un nav jāpievērš tik liela uzmanība tam, ko par mums saka citi. Mums nav jāpiemērojas visām mērauklām un nav katru dienu jāmeklē no citiem apstiprinājums tam, ka esam tik krietni. Domāsim labāk ar savu galvu, uzticēsimies sev, uzticēsimies tam, ko domājam par lietām mēs - nevis tā, ka kaut kur ir cita objektīva pasaule un visi vietējie cilvēki šeit ir vienlīdz dumji.
Grāmatas autore Īvi Anna Masso savos ievadvārdos ļoti precīzi noraksturo gan prezidenta Ilvesa harismu un misiju, kā arī pauž vēstījumu par grāmatas galveno darbu, kādēļ tā ir tapusi:
Būdams politikas virsotnē, viņš dara domātāja darbu, kas vairāk iederētos vita contemplativa nekā aktīvās politikas jomā, līdzās šā brīža aktuālām problēmām atkal un atkal iedziļinoties jautājumos par to, kas mēs esam, kam mēs piederam un kādu ceļu ejam - vienalga, vai pamattēma būtu kultūra, literatūra vai filosofija, nacionālais jautājums vai pasaules politika. [..] šeit esošie teksti savu darbu vislabāk būs padarījuši tad, ja vedinās kādu no lasītājiem iepazīties ar iepriekš minētajām grāmatām vai palīdzēs saprast iepriekš lasīto un dzirdēto.
Uzreiz gribu sacīt, ka šī grāmata nav nedz autobiogrāfija, nedz pat biogrāfija. Tā ir domu, atziņu un eseju fragmentu, kā arī intervijas apkopojums, kurā mēs varam saņemt atbildes uz saviem jautājumiem par to, ko un kā lietas sadzīvē, kultūrā un politikā redz Igaunijas prezidents Ilvess. Un, kas ir mana lielākā cerība, esot latvietim un dzīvojot savā dzimtajā zemē - ka arī reiz latviešiem būs prezidents domātājs, kuram savas valsts liktenis, tās izaugsme un cilvēki būs augstākā vērtība, kuras dēļ dzīvot un būt. Jo, sekojot Ilvesa vārdiem, mums ikvienam jāapzinās, ka arī mēs esam maza tauta, vien nedaudz lielāka par igauņiem un tādēļ "nelielās cilvēku kopās svarīgs ir KATRS cilvēks". KATRS!
Būdams mūsu [Igaunijas] kultūras mantojuma cienītājs un sapratējs, tāpat arī Igaunijas apstākļu un pasaules politikas lielo jautājumu analītiķis, valsts galva savās runās, rakstos un šeit lasāmajās pārdomās aizved mūs no ikdienas politisko spēļu lauka līdz tai robežai, kur sākās "profesionālo domātāju", nevis ierindas politiķu telpa. Kā jau minēts, politiķa un domātāja lomas nekad nav viegli. Autokrātiskā sabiedrībā attiecības starp represīvo varu un brīvo garu ir konfliktējošas, bet tilta būvēšana starp domātāja vientulību un prožektoru gaismas pavadīto varu arī demokrātijas un vārda brīvības apstākļos nav bez problēmām. Tomass Hendriks Ilvess ir dzīva liecība tam, ka politiskā līdera pozīcija un brīva, patstāvīga domāšana nav savstarpēji nesavienojamas lietas.