Māra Kiope "Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un darbs"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Nevaru vārdos aprakstīt, ar kādu filosofisku baudījumu un dvēseles sajūsmu lasu asociētās profesores Māras Kiopes monogrāfiju par filosofu jezuītu Ladusānu un viņa dzīvi un darbu... Lappusi pēc lappuses, rindkopu pēc rindkopas, lēnām, lēnām, izgaršojot un izmeditējot domāšanā... Nenoliedzami, ik atziņā un filozofiskajā domu graudā, ikvienā atsaucē uz pasaules kristīgās filosofijas grandiem jūtams Dieva pieskāriens, kas aprāda to, ka filosofija ir kas mūžīgāks pār mirstošo cilvēka miesu... Filosofija, tas ir gars, tas ir Dieva Gars, kurš uzrunā ikvienu, kurš atveras Krusta priekšā un to pārdomā, paliekot uzticīgs kristīgajam pasaules skatījumam un Jēzus ideālam. Lasu, meditēju un apceru, saprazdams vien to, cik daudzi atsakās no bagātības, aizstājot to ar pseidovērtībām, tiecoties pēc materiālā zelta, noraidot ikvienā sirdī mītošās alkas un tiecību un Pārlaicīgo, pārpasaulīgo, uz Dievu. Draugi, mēs, kas esam cilvēki-latvieši, apzināsimies, cik mums ir viedi filosofi, iedziļināsimies caur viņiem uz mums plūstošajā Dieva mīlestībā, gudrībā un klusajā sirdsbalss aicinājumā atvērties Patiesībai. Jo vien tikai tā mūs glābs un dāvās nemirstīgai dvēselei iepriecu. Svētīgi ir tie, kas apzinās dziļas meditācijas un Dieva apceres nozīmīgumu mūsdienu materiālās pasaules katastrofiskajā uzbrukumā cilvēka iekšējās pasaules īstajām alkām!
Šādi bija mani pirmie sajūsmas vārdi par šo grāmatu, kuru sarakstījusi ir filosofe, RARZI asociētā profesore Māra Kiope. Viņa ir arī mana profesore, pie viņas mācījos gan gnozeoloģiju, gan metafiziku, gan filosofijas vēsturi, tādējādi varu sacīt vienu - lai cik es iepriekš zināju par filosofiju, tomēr šī profesore man atvēra pavisam jaunus apvāršņus, tostarp, gnozeoloģiskos jeb izziņas teorijas un arīdzan lika izvērtēt kristīgās filosofijas dižgaru paustās atziņas, par kurām līdz šim es nebiju tik ļoti aizdomājies.
Un tieši ar gnozeoloģijas kursu es iepazinu mūsu, nebaidīšos teikt, slavenāko filosofu, jezuītu Staņislavu Ladusānu. Un līdz ar gnozeoloģijas apgūšanu es iemīlēju arīdzan patiesības izziņas ceļu un došanos pa to. Tā sākās mana aizraušanās un līdzi sekošana šim domātājam un filosofes Māras Kiopes darba augļiem - šai grāmatai "Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un darbs". Piekritīsiet, ka nosaukums ir samērā biogrāfisks, vai ne? Bet uzreiz varu sacīt, ka šī grāmata, šī monogrāfija nav "sausa" biogrāfija, tā ir daudz dziļāka, bagātāka un, gribētos pat sacīt, izmantojama kā savveida atziņu grāmata vai pat mācību grāmata kristīgās filosofijas un/vai gnozeoloģijas apguves kursā.
Šo grāmatu nevar, pat nedrīkst lasīt steigā un ka tik pēc iespējas ātrāk "izraut cauri" - nē, draugi, šī ir grāmata, kas lasāma lēnām, ar baudu, izgaršojot ne vien autores pašas paustās atziņas, balstoties uz tēva Ladusāna izstrādāto zināšanu un filosofijas bāzes, bet arī paša grāmatas galvenā varoņa, jezuītu profesora viedumu un absolūto Kristus mīlestību, kuri plūst ik no rindkopas. Vietumis grāmatas pausto vēsti varētu uzskatīt pat par visai skarbu, bet, kā man gribas sacīt, tā noliek cilvēku atkal ar kājām pie zemes, aprāda viņa patieso vietu un ar izcilu dvēseles gaismu izgaismo cilvēku maldus un ikviena patieso mērķi, kas ir Dievs un Mūžība kopā ar Viņu. Šķiet, ka tēvs Ladusāns ir spējis izgaismot visas pasaules šodienas aktualitāti, šodienas maldus un neceļus. Tas tikai, manuprāt, pierāda un apliecina vienu: mūsdienu pasaulē nav nekā jauna, kas nebūtu bijis iepriekšējos gadsimtos, līdz ar to mums nepieciešams atmosties, to apzināties, pieņemt un sākt rīkoties, lai mēs pāraugtu savu egoismu un ieaugtu mūžīgajā gudrībā un patiesajās vērtībās, kuras ir nemirstīgas un vedošas uz Pārlaicīgo.
"Pasaule ir nogrimusi materiālismā un bezdievībā", t.i., cilvēki dzīvo pretrunā savas dabas prasībām, jo tikai garīgās vērtības ir tās, kas atbilst prāta, gribas un sirdsapziņas dziļākajām prasībām un saskaņā ar kurām tātad būtu jāveido dzīve. Ladusāns raksturo laikmeta "samaitāto vērtību garu", kas izpaužas materiālistiskā humānisma uzskatā, ka materiālās dabas labumi ir augstākās vērtības. [..] Autors konstatē, ka latvieši, kas ilgi turēti trūkuma apstākļos, ir jutīgi pret materiālām vērtībām un to zināma dievināšana ir sastopama arī latviešu vidē trimdā. Taču ne tikai trimdā, var teikt, arī atjaunotajā Latvijā ir tā iznācis, ka, Ladusāna vārdiem sakot, latvieši, nonākot materiālismā, piebiedrojas tādējādi tām ideoloģijām, kas ir sagrāvušas mūsu brīvības vērtību. S. Ladusāns brīdina: "Mūsdienu pasaulē valda kā augstākā vērtība materiālās dzīves baudīšana, aizmirstot pilnīgi, ka ceļot pāri ētiskām prasībām materiālās prasības, cilvēks kļūst par egoistu un plēsīgu zvēru." Ladusāns aicina latviešus, arī trimdas apstākļos, domāt dziļi un kritiski par laikmetu, kurā dzīvojam, atklājot kļūdas valdošajā spriešanas stilā par vērtībām. Cilvēkiem kā prātīgām būtnēm ir alkas, kas pārspēj tos piedāvājumus, kas nāk no materiālās pasaules - dziļas garīgas tieksmes, kas ir piepildāmas tikai apzināti veidotā intensīvā garīgajā dzīvē.
Šis ir tikai viens no ārkārtīgi daudzajiem citēšanas un pieminēšanas vērtajiem grāmatas fragmentiem. Ja mēs lūkojamies tā plašāk uz šo monogrāfiju, tad, jāsaka atklāti, tā ir kā svaiga gaisa malks latviešu filosofiskās domas telpā, it īpaši, gnozeoloģijas jeb izziņas teorijas laukā un ne tikai, jo šis darbs ir ieskats arīdzan Akvīnas Toma filosofijā un daudzu citu filosofijas un kristīgās filosofijas dižgaru domā. Staņislava Ladusāna atcere un filosofija nu ir pilnvērtīgi ienākusi arī Latvijas domāšanas telpā un ceram tikai uz šī domātāja atceres aizvien lielāku pieaugumu Latvijas filosofiskajā kultūrtelpā! Paldies autorei Mārai Kiopei par grāmatu un arī autogrāfu! Nenoliedzami milzīgs, pat titānisks darbs ieguldīts, lai šī grāmata vispār taptu un tādēļ vēl jo augstāk vērtējama ir latviešu filosofu savstarpējā mijiedarbe un vērtība uz vispārēja vērtību nonivelēšanās fona! Lai šī grāmata kalpo kā izziņas avots un svētība ikvienam Latvijas interesentam un filosofijas entuziastam!