"Korporācija" - Krievijas politikas un varas "virtuve"...
Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)
Viens no šīs grāmatas satura un galvenā vēstījuma pieturpunktiem lasāms šādā autoru izteikumā: "Bet diktatori, kā zināms, vienmēr nogalina, turklāt sāk ar tiem, kas ir līdzās, kas atveda līdz varai, - ar saviem biedriem, līdzgaitniekiem un dienesta biedriem. Staļina laika pieredze šajā ziņā izrādījusies ļoti pamācoša." Protams, šī jau nav tikai grāmata par slepkavībām un indēšanām, bet arī par to. Jo padomju Krievijas mantiniece nevēlas demokrātiju. Vismaz ne tādu, kādu mēs to saprotam šeit, Eiropā. Un tad ir jādara viss, lai paliktu tā, kā ir, lai būtu šis ieturētais kurss, status quo, ko neviens neapdraud. Ne Ļitviņenko, ne Poļitkovska, nedz daudzi citi, kuru uzvārdi un "kaitējums" plaši vēstīts šīs skarbās, bet tik vēsturiski patiesās grāmatas lappusēs, kuru sarakstījuši Feļštinskis un Pribilovskis, no kuriem otrais 2016. gada 12. janvārī tika atrast miris. Vai mums vēl rodas jautājumi kāpēc?
Grāmatā, protams, ir ārkārtīgi daudz ļoti interesantu un intriģējošu faktu un biogrāfisku detaļu par daudziem un arī dažādiem notikumiem, personībām un vēsturiskām reālijām, tomēr, jāsaka, viena no interesantākajām nodaļām man šķita tieši 2. nodaļa ar virsrakstu "Who Is Mr. Putin" ar viņa [Krievijas pašreizējā prezidenta Vladimira Putina] alternatīvo biogrāfiju. Un, neskatoties ne uz ko, tomēr jāsaka, ka viņš [prezidents Putins] ir savā ziņā ievērības cienīgs, kā vēsta laikabiedri: "Volodja mācēja būt pieklājīgs, laipns, uzmanīgs un neuzmācīgs. Viņš jebkuru spēja labvēlīgi noskaņot pret sevi." Tās ir atsauksmes no Mr. Putina laikabiedriem, ar kuriem viņš kopā strādājis VDK Drēzdenes struktūrā.
"Grāmata būtībā apkopo visu Putina valdīšanas periodu un tā priekšvēsturi, te vienkopus savākts viss: kā tiek radītas noziedzīgas shēmas Sanktpēterburgā, pelnīti miljoni, kā tiek spridzinātas mājas, novākti nevajadzīgie cilvēki, kā Putins nāk pie varas un kā šo varu izmanto." (Atis Klimovičs)
Intervijā ar šīs grāmatas tulkotāju, žurnālistu Ati Klimoviču žurnālā "SestDiena" (18.-24.08., 2017) "Korporācija" nodēvēta par "šausmu grāmatu pieaugušajiem" un tā tas arī visnotaļ ir, jo Latvijas kaimiņvalsts, lai kā mēs domātu, nav nedz mums zināma, nedz pazīstama. Tagad, lasot grāmatā atspoguļotos notikumus un vērojot tos no retrospektīva skatpunkta, domāju - cik gan labi, ka mums ir NATO un ES. Kā raksta Klimovičs intervijā un arī grāmatas priekšvārdos, NATO ir vienīgā lieta, kas šobrīd attur Mr. Putinu no iebrukuma Baltijas valstīs... Skarba patiesība un tiešums, un tieši tādēļ esmu par mūsu rietumeiropeisko virzību un vēl lielāku alianses klātbūtni Latvijā. Vismaz tīri personīgi tāda nu ir mana pārliecība, izlasot šo grāmatu sarkanajos vākos...
"Šī grāmata ļauj Eiropai un Latvijai novērtēt potenciālās briesmas." (Atis Klimovičs)
"90. gados mēs apgalvojām, ka Eiropai esam noderīgi ar to, ka pazīstam Krieviju. Ne velna mēs to nepazinām!", - tā saka Klimovičs un izlasot grāmatu nodaļu pēc nodaļas, skrien šermuļi pār kauliem, cik pretīgas lietas tur, Krievijā, ir notikušas un turpina notikt. Atceramies visas skaļākās slepkavības (Ļitviņenko, Poļitkovska u.c.), šajā darbā "Korporācija" mums ir iespēja izlasīt diezgan daudz faktu par to, kas, ko un kā ir darījis, lai notiktu tas, kas un kā notika.
"Bet gribu teikt arī ko citu: ja mūsu vecuma cilvēks, tātad ap 50-60 gadiem, neko nav dzirdējis par vēsturi, viņu mainīt vairs nav iespējams, tas vilciens ir aizbraucis, jo kopš 1991. gada ir bijis papilnam iespēju atrast informāciju, cenzūras vairs nav." (žurnālists, grāmatas "Korporācija" tulkotājs Atis Klimovičs)
Lai ar mums nevienu nenotiktu tas, kā raksta žurnālists, tad iesaku šo grāmatu izlasīt un uzdāvināt arī draugam, jo esot zinošiem, nav iespējams "izskalot" smadzenes!
"Tāpēc man un mums visiem nevajadzētu savā šodienas pietiekami komfortablajā dzīvē Latvijā zaudēt realitātes sajūtu. Realitātes sajūta ir šajā grāmatā, ir Ukrainā, to nedrīkst aizmirst. Protams, nepārspīlējot, jo visu laiku nevar dzīvot ar "Korporāciju" galvā."
"Mēs arī zinām, kāds mēdz būt sekas kolaboracionistiskai politikai: tie, kas atkāpjas un kapitulē, saņem nevis mieru, bet karu, karu ar neprognozējamām un pretīgām sekām. Iespējams, ka ne tikai vienu karu. Kad pasaule būs nonākusi šādā situācijā, mums vajadzēs atcerēties, ka mūs brīdināja."