Nemirstīgās gudrības karaļi Jeb Aktuāls skatījums uz seno gudrību skolotājiem...
Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)
Ne velti šīs grāmatas autoru, doktoru Veinu V. Daieru pasaulē dēvē par "motivācijas tēvu". Arī šis viņa sarakstītais darbs ir saistīts ar savas patiesās būtības, savas esences apzināšanos un cilvēka pašpilnveidošanos. Šajā darbā "Gadsimtu gudrības" lasītājs sastapsies ar 60 brīnišķīgiem dzīves lielajiem Skolotājiem, kuru viedums un atziņas ir palikušas nemirstīgi aktuālas līdz pat mūsdienām. Līdzās Pītagoram, Budam, Laodzi, Rūmī un citiem senākiem autoriem mēs sastapsimies arī ar jaunākiem dzīves dižajiem skolotājiem, ieskaitot Toro, Emersonu, Kiplingu, Džibrānu un daudziem citiem, par kuriem esam samērā maz dzirdējuši, bet kuru gudrība un dzīves viedums tāpat ir ievietojams gadsimtu gudrību statusā.
Grāmatā katram pārstāvētajam senās gudrības skolotājam, rakstniekam, autoram ir ticis piemeklēts viens viņa iedvesmojošajai darbībai un vārda mākslai atbilstošs raksturojošs vārds, caur kuru grāmatas autors ir pašpilnveidojies un vēlas to nodot arī mums, lasītājiem. Piemēram, Jēzum no Nācaretes šis apzīmējums ir "Būt kā bērnam", Leonardo da Vinči - "Līdzsvars", Gētem - "Drosme/Rīcība", Toro - "Nonkonformisms" u.t.t. Šādā ziņā ļoti netipiska grāmata, kurā apvienojas grāmatas autora, doktora V. Daiera atziņas apvienojumā ar seno skolotāju mācībām.
"Gadsimtu gudrības" autors kā savu motivāciju šīs grāmatas tapšanai un ierosmei, kā arī mūsu, ikviena lasītāja, iedvesmošanai izvirza jautājumu: "Kas šiem senajiem skolotājiem, kurus mēs uzskatām par visu laiku gudrākajiem un garīgi attīstītākajiem ļaudīm, būtu mums sakāms ŠODIEN?" Un, patiesi - šiem skolotājiem, viņu gudrībai ir laistas dziļas garīgas saknes, kurām pateicoties šis viedums ir nemirstīgs un mūžam aktuāls, kā pirms desmitiem gadsimtu, tā arī mūsdienās.
Man personīgi šī grāmata ir kā skaisti noformēts un gards deserts manas domāšanas, jūtu, individualitātes un nonkonformisma pasaulei, kurā ieeja un uzturēšanās ir atļauta vien izmeklētām domām, atziņām, viedokļiem, kas nav piebradājama ar nevajadzīgo, nederīgo, zemisko un tukšo. Es ar lielu pietāti un, tai pat laikā, ar dziļu dvēselisku gaviļu prieku lasīju nodaļas par Henriju Deividu Toro un "Nonkonformismu", e.e. kamingsu un "Individualitāti", Epiktētu un "Dievišķību" un dažas citas. Protams, šeit es minēju vien dažas, kas mani dziļi uzrunāja, un tomēr - visa, itin visa grāmata ir vieduma pilna un pašpilnveides ceļā aktuāla un praktiski izmantojama.
Grāmatas autors šo darbu iesaka izmantot kā 60 dienu ceļvedi, resp., katru dienu divu mēnešu garumā izlasīt pa vienai nodaļai, pa vienai esejai un dienas laikā apcerēt un praktizēt tajā paustās atziņas, padomus un ieteikumus. 60 dienas ir praktiski realizējams laiks, lai panāktu kaut nelielu, bet progresu savas pašpilnveides un garīgās izaugsmes ceļā. Tā grāmata sākas ar "Meditāciju" un beidzas ar paša autora rakstīto eseju par "Godbijību".
Man pēc kādas pārdomām un pašanalīzes pilnas nakts no rīta šajā grāmatā uzšķīrās e.e. kamingsam un "Individualitātei" veltītā eseja, kurā lasāms kāda viņa dievišķa dzejoļa analītisks skatījums, kas kalpoja arī man par enerģijas punktu dažu lēmumu pieņemšanas gaitā. Autors saka:
"Jūs varat brīvi, pats pēc sava prāta noteikt savu dzīvi un darboties neatkarīgi no visiem tiem, kuri jums ir uzspieduši savu "vajag" zīmogu. Neļaujiet sev kļūt par Efiju, kuru Dievs nespēj saskatīt pēc aiziešanas no šīs pasaules. Jums ir dotas smadzenes un spēja domāt un rīkoties, izmantojot šo tik nozīmīgo ķermeņa orgānu. Neļaujiet tam izvirst drupatās, tāpēc atsakieties no sešiem tukšpaurības simboliem. Nelūdziet atļauju svarīgos savas dzīves mirkļos."
Kopš es pirms pāris gadiem beidzot pilnībā pabeidzu lasīt Henrija Deivida Toro "Voldenu", mans prāts burtiski eksplodēja no nonkonformisma, kas tur atrodams. Un tā ir lieliskākā īpašība, kuru es sevī esmu atmodinājis - būt nonkonformistam un iet savu dzīves ceļu tā, kā tikai es uzskatu par pareizu, neprasot atļauju un nebalstoties "vajag tā vai šā" viedokļos. Man arī šobrīd, kad rakstu šo apskatu, uz galda stāv "Voldena", krāsaino līmkarodziņu izraibināta, lai tajā atrastu viedumviedās dzīves un uzskatu atziņas, kas bagātina, iedvesmo un motivē.
"Katrā no mums ir balss, kas čukst: "Uzņemies risku, īsteno savus sapņus, piepildi līdz malām dzīves kausu - kāpēc ne, ja vien tu nenodari pāri kādam citam?" Taču ārpasaulē ir balsis, kas spiedz: "Neesi muļķis, tev neizdosies, esi tāds pats kā pārējie, ja darīsi, ko vēlies, tad būsi patmīlis un sāpināsi citus.""
Savu šīs grāmatas apskatu es noslēgšu ar vienu no spilgtākajiem Toro "Voldenas" citātiem:
"Ja kāds neiet kopsolī ar saviem laikabiedriem, varbūt tas ir tāpēc, ka viņš dzird citu bundzinieku. Ļaujiet viņam soļot pie tās mūzikas, kuru viņš dzird, lai cik savāds jums liktos tās ritms un tālīna tās skaņa."
Veins V. Daiers mūs paskubina, sacīdams: "Domās paejiet līdzās Toro. Klausieties balsī, kuru jūs dzirdat, un bungu ritmā, ko vienīgi jūs spējat sajust, un godājiet to - tāpat kā to mūziku, ko sadzird jūsu mīļie. Tā jūs apliecināsiet, ka mīlat bez nosacījumiem. Varbūt dzīves laikā tas jums nenesīs nekādas balvas, tomēr jūs varēsiet gūt mierinājumu atziņā, ka esat īstenojis savu Dieva nolikto uzdevumu un iedrošinājis citus darīt to pašu."
Lai jums izdodas, mani draugi!
P.S. Milzīgi liels paldies par šīs grāmatas ieteikumu pienākas blogerei Mārai. Paldies, Māra, par netiešu šīs grāmatas ieteikšanu! Debešķīgs darbs, kuru ieteikšu arī turpmāk! Blogeres Māras jeb Valkīras apskats par šo darbu lasāms viņas blogā .