Enerģija seko uzmanībai jeb Klusumā un centrā dzimst dziļumi...
Foto: Aziz Acharki, unsplash.com
Lieldienu Klusās nedēļas laikā Latvijas mediju telpu pāršalca ziņa par luteriskās baznīcas mācītāju viļņošanos sakarā ar augsti godājamā Atmodas laika sabiedriskā darbinieka un mācītāja Jura Rubeņa jaunākajā grāmatā "Viņa un Viņš" paustajām mācībām un atziņām, kas it kā neesot savienojamas ar luteriskās baznīcas pamatdogmatiem. Lai gan mācītājs un teoloģijas doktors Juris Rubenis nav man personīgi pazīstams, tomēr es viņu uzskatu par vienu no Latvijas lielākajām personībām un es ieklausos viņa viedoklī, viņa garīgajās pamācībās un sprediķos. Es daudz mācos un cenšos uztvert tos garīgās dzīves dziļumus, kurus viņš diezgan bagātīgi izlej pār latviešu tautu. Vai Juris Rubenis netiek pārāk glorificēts, vai varbūt viņš tiek pārāk pārvērtēts - par šiem un citiem jautājumiem es apspriedos kādā vieda cilvēka kompānijā pie vīna glāzes, tad nu drusku atreferēšu to, pie kādiem secinājumiem nonācu. Ceru, ka kādam noderēs. Svētīgi, brāļi!
Jāsaka, man nākas atzīties, ka manā personīgajā bibliotēkā nav visas Jura Rubeņa grāmatas, bet liela daļa no tām ir gan, arī daži agrīnāki darbi, tad nu jāatzīst, ka varu kaut kādā mērā salīdzināt to mācītāju Rubeni un šo mācītāju Rubeni, resp., šī brīža kalpojumā esošo Juri Rubeni. Nesen, noklausoties gan kādu radio raidījumu, kurā uzstājās mācītājs Rubenis, gan arī kādu citu raidījumu par cienījamo latviešu kultūrfilosofi un esejisti Zentu Mauriņu, pārdomājot šo divu garā lielo cilvēku vēlmi un uzupurēšanos tautas labā, lai tai nestu garīgumu - jāatzīst, kā vispār kādam ceļas roka un kā galvā spēj raisīties domas par mācītāja Rubeņa izslēgšanu no baznīcas?
Nedaudz pārfrāzējot kādu J. Rubeņa atziņu - "Viss patiesais garīgums rāda mīlestības virzienā", jāsaka - kur rāda to farizeju un Rakstu mācītāju (arī daža laba LELB mācītāja, Rubeņa kolēģa!) gari izstieptie, bālie pirksti? Vai mēs, pirms atveram mutes, vispār esam apdomājuši un meditācijā izdzīvojuši savu garīgo pasauli un dzīvi? Vai mēs esam ieraudzījuši DZĪVO (!) Dievu jeb dzīvojam no dogmatikas mācību grāmatu Dieva atveida un attēlojuma? Es absolūti godīgi vēlos atzīt, es neglorificēju mācītāju Rubeni, jo apzinos, ka visi esam nepilnīgi un tikai cilvēki, ikkatrs esam Ēdenes notikuma augļi, tomēr - vai vispirms nebūtu labāk apklust, ieskatīties sev dvēselē, atrast savus baļķus, lai meklētu skabargas brāļa acī? Kādēļ tiesājam? Vai mūsu Latvijas mācītāji uzskata, ka tie Dievu pazīst labāk un dziļāk, vai vairāk nekā kāds cits? Ehh, kas par augstprātību, ja tā, ja mēs cenšamies Dievu ietilpināt Latvijas teologu smadzeņu spējā aptvert pasaules esamības situāciju. Mēs itin neviens nespējam nedz ietvert, nedz aptvert, nedz pat līdz galam saprast Dieva svētās domas aktivitāti, bet mēs vēl vēlamies apklusināt kādu, kurš cenšas ar plašu skatu tvert aizvien plašāku horizontu tur, aiz debesu tālēm, ietverot ikvienu svētā Dieva radīto domu un būtni?
Šī viļņošanās un viedokļu polarizēšanās ir visai neefektīva un pilnīgi nelietderīga. Vispār, man šķiet, ka visas diskusijas par un ap, kas neved pie Labā, Patiesā un Skaistā, arī reliģijās, ir pilnīgi bezjēdzīgi nomests zemē laiks. Padomājiet, cik gan daudz savai garīgajai attīstībai, savai iekšējās pasaules izzināšanai mēs ikviens varam darīt un paveikt, ja mēs apzināmies daudzu lietu un galējību bezjēdzīgumu? Nesen iegādājos kādu labu grāmatu, kurai neesmu tā pa īstam vēl pieķēries, tomēr drusku ielūkojies un pašķirstījis to esmu. Šajā darbā, kura nosaukums ir "Pārlaicīgā dvēsele", vienā no beigu lappusēm stāv rakstīti šie lieliskie vārdi, šī lieliskā atziņa:
"Ceļš iet pa vidu. Vienkārši atbrīvojieties no galējībām. Nepiedalieties tajās! Ja izvēlēsieties nepiedalīties galējībās, jūs iepazīsiet dao. Dao ir tukšs kā virpuļa centrs, tā spēks ir tukšums. Visas lietas virpuļo tam apkārt, bet centrs paliek nekustīgs. Ja saglabāsiet līdzsvara stāvokli, enerģijas dabiski līdzsvarosies. Jūs iegūsiet daudz lielāku skaidrību, jo pavērsiet daudz plašāku enerģijas plūsmu. Klātbūtnes pieredze katrā dzīves mirklī kļūs par jūsu dabisko stāvokli. Jūs nebūsiet koncentrējušies uz noteiktām lietām vai sapinušies domās par pretmetiem."
Kādā citā grāmatā, kuru arī nesen iegādājos un vēl neesmu paspējis izlasīt, vien pašķirstīt, nejauši uzšķīrās doma par nepieciešamību pēc viduspunkta, vidusceļa. Lai nezaudētu garu. Ieklausieties: "Vienlaikus pārvaldīt haosa un kārtības stāvokļus ir ārkārtīgi grūti. Ja gribam, lai visur valdītu kārtība, tas ir ļoti viegli. Viss kārtīgi darbosies, bet GARS MIRS (izcēlums mans - D.K.). Ja ļausim vaļu haosam, cilvēki kļūs ļoti garīgi, bet kopiena pajuks. Tiklīdz viss pajūk, arī cilvēki pazūd." Aizdomāsimies par šajā atziņā pausto, par gara nāvi, par kopienai zudušajiem cilvēkiem. Manuprāt, šis citāts lieliski sasaucas ar būšanu klusuma centrā, mierā un sastopoties ar dziļumiem, augot.
Tā varētu runāt un rakstīt stundām un kilometriem, tomēr paliekam pie domas un atziņas par to, ka mēs, ikviens cilvēks, esam radīti dzīvē "jā" veidolā... Par šo "dzīves "jā"" ir runājuši un rakstījuši daudzi autori un dižas personības, tomēr, kad man rokās ir Sadhguru grāmata, nevaru nenocitēt vēl kādu labu atziņu par šo tēmu: "Uzdevums šeit ir lēnām pievērst jūs "jā" - vienam lielam "jā". Nav tā, ka kaut kas būtu svarīgs, bet kas cits nesvarīgs - svarīgs ir viss. Viss ir veidots tā, lai jūs būtu "jā" savā ķermenī, "jā" prātā, "jā" emocijās un "jā" enerģijā."
Lūk, šķietami vienkāršās lietās atklājas viena fundamentāla patiesība, kādēļ godājamam mācītājam Jurim Rubenim ir tik liela piekrišana tautas vidū - jo viņš ir nemitīgs "jā", viņš izzin esamības un Dieva dziļumus, klusumu un meditāciju veidā, kas ir nemitīgs "fiat!", nemitīgs "jā", nemitīga ļaušanās nezināmajam, bet aizvien piepildošajam un bagātinošajam! Lai bagātas žēlastības un svētības šim Dieva vīram, mācītājam Rubenim! Un paldies par visu to, ko viņš dara, ka man ir iespēja būt viņa laikabiedram un daudz jo daudz gūt un sniegt tālāk! "Jo enerģija seko uzmanībai," - kā teicis mācītājs Rubenis. Lai mums izdodas fokusēt uzmanību uz patiešām būtisko!
Paldies, Juri, ka esi!
P.S. Aicinu ieklausīties klusuma un dziļuma pilnajā vēstījumā, kuru mums pauž mācītājs Juris Rubenis... Lai izdodas uztvert!