Quo vadis, "Jaunais digitālais laikmets"? Jeb kāds ieskats nākotnes prognozēs...
Kolāža: Didzis Kukainis
Divu ietekmīgu autoru - Erika Šmita un Džareda Koena - kopdarbs "Jaunais digitālais laikmets" lasītāju ieved redzējumā, kāda pavisam netālā nākotnē izskatīsies pasaule. Gan parastā, gan digitālā, jo šīs abas jau šajā brīdī ir sākušas cieši viena otrai pieglausties un tās manāmi un tai pat laikā - nemanāmi - savijas... Cieši jo cieši. Un tāda arī būs nākotne un pasaules esamība - cilvēku eksistence fiziskajā pasaulē, kuru noteiks un arī savā veidā ierobežos digitālā laikmeta izaicinājumi. Ne velti raksta titulbildē citēju atbilstošo atziņu par civilizāciju koeksistenci un cilvēku tajā.
Pazīstamā politiķe Madlēna Olbraita par šo darbu saka: "[..] ceļvedis nākotnē, ko sarakstījuši divi eksperti ar dziļu izpratni par cilvēces jaunajām izredzēm bezvadu sakaru laikmetā." Tieši tā - mums gribot vai negribot, šī realitāte ir jāpieņem, ja sapratīsimies, mūsu izredzes izdzīvot pieaug, ja nē - paliksim zaudētājos. Varbūt ne tīri fiziski, bet... Un noteikti neviens no mums to negrib, vai ne, draugi? Es faktiski priecājos, ka nupat arī latviešu lasītājam šī grāmata ir tapusi pieejama un iesaku tās redzējumu iepazīt ikvienam uz pozitīvu nākotni vērstam prātam.
"Jaunais digitālais laikmets" aptver teju praktiski neaptverami plašu jomu klāstu. Bet šeit es to saku ar ļoti pozitīvu tendenci - šīs grāmatas 400 lappuses lasītāju izved cauri nākotnes prognožu džungļiem gan vispārējās cilvēces nākotnes perspektīvā, gan atsevišķās nodaļās izgaismo identitātes, pilsonības un žurnālistikas nākotni, gan valstu, gan nākotnes revolūciju, terorisma, karu un konfliktu nākotni, to visu nobeidzot ar tēmu par rekonstrukcijas jeb atgūšanās nākotni pēc sagrāvēm un revolūcijām. Manuprāt, lieliskas tēmas konspektīvā veidā aptvertas, bet tai pat laikā nezaudējot domas un tvēruma dziļumus un plašu skatu uz attiecīgo tēmas aptveri.
Iesākumā - dažas atziņas:
"Nākotnē neviens cilvēks - no visietekmīgākajiem līdz pieticīgākajiem - nebūs pasargāts no šīm daudzējādā ziņā vēsturiskajām pārmaiņām."
"Efektīvāka komunikācija, pārvarot robežas un valodu barjeras, veicinās uzticēšanos un radīs JAUNAS (!) iespējas STRĀDĪGIEM un TALANTĪGIEM cilvēkiem visā pasaulē."
Viena no grāmatā paustajām atziņām vērīgākus lasītājus noteikti iepriecinās - jaunais digitālais laikmets ļaus uzplaukt savveida anarhijai, tomēr, protams, vienmēr būs represīvie spēki, kas centīsies to slāpēt, bet jaunā pasaule būs daudz pieejamāka gan jaunām identitātēm, gan savstarpējai izaugsmei un kontaktiem, lai kur ikkatrs no cilvēkiem neatrastos. Viennozīmīgi - būs grūtāk un būs vieglāk, būs sarežģītāk un būs vienkāršāk, būs vairāk jāpiedomā, ko un kā dari, rīkojies, bet būs arī mazāk jādomā, jo "gudrie komplekti" palīdzēs vieglāk atrisināt dažādas sarežģītas dzīves situācijas.
Un, jo tālāk šo darbu lasi, dodoties no nodaļas uz nodaļu, jo dziļākas atziņas sastopi, tomēr jāatzīst, ka šajā grāmatā jau nav minēts nekas tāds, ko inteliģentāks un sirdsgudrāks cilvēks nebūtu sastapis savā esošajā dzīves telpā, kaut vai tā pati cenzūra, piemēram: "Vienkāršam lietotājam šī cenzūra šķiet nemanāma, ja nav iepriekšēju zināšanu par kādiem notikumiem vai idejām, un šķiet, ka tie nekad nav pastāvējuši." Šajā atziņā izskan arī savveida brīdinājums un informēšana - topiet izglītoti, paplašiniet savu redzesloku, apgaismojiet un pazīstiet sevi un iepazīstiet ideju un pasaules dažādību un dziļumus! Tādus cilvēkus grūtāk "apvest ap stūri" un pakļaut cenzūrai! Jo, pieaugot tehnoloģiju ietekmei, protams, pieaugs vēlme daudz ko cenzēt un paslēpt, it kā tas nekad nebūtu pastāvējis, kā jau tas notiek mūsdienās un praktiski gadsimtu no gadsimta, tikai nākotnē tas notiks vēl, vēl izteiktāk un agresīvāk.
Lai gan visas grāmatas nodaļas ir vienlīdz būtiskas pilnīgas informācijas un nākotnes prognožu apguvei un apjausmas radīšanai, jāsaka, ka man vērtīgākā bija grāmatas pēdējā nodaļa par rekonstrukciju nākotni. Kā mēs atkopsimies pēc tehnoloģiskiem vai dabas izraisītiem negadījumiem? Kas mums nāks palīgā? Vai kā mēs varēsim palīdzēt? Šie un daudzi citi jautājumi šajā nodaļā aplūkoti no altruisma pozīcijām, kas ir visnotaļ apsveicama iniciatīva un mani aizrauj visā pilnībā... Apskata nobeigumā - dažas atziņas tieši no šīs pēdējās nodaļas:
"Raugoties vispārēji, komunikāciju izplatība ierosina un veicina altruistisku rīcību. Cilvēki gūst plašāku un dziļāku ieskatu par citu ciešanām, un tiem ir arī vairāk iespēju palīdzēt."
"Mēs nespējam likvidēt nevienlīdzību vai varas ļaunprātīgu izmantošanu, taču ar tehnoloģiju pieejamību varam palīdzēt piešķirt lielāku varu ikvienam cilvēkam, ticot, ka viņi spēs to pienācīgi izmantot."
Lieliska grāmata, kura lasītāju aizved pie atziņas, ka "tas nebūs viegli, tomēr būs pūliņu vērts." Iesaku izlasīt un būt informētiem un sagatavotiem nākotnei!