Ko nozīmē lūgšana un garīga prakse?
Kolāža: Didzis Kukainis
Šajā rakstā izmantots Jura Rubeņa grāmatas "Viņa un Viņš" teksta fragments (245. - 247. lpp.)
Daudzus mūsdienu cilvēkus vārdi "lūgšana" vai "garīga prakse" vairāk mulsina nekā iedvesmo. Tāpēc vēlos jūs īsi iepazīstināt ar izcilā meistara Tomasa Mērtona formulētajiem sešiem lūgšanas principiem, kas palīdz skaidrāk uztvert garīgas dzīves svarīgākos akcentus. T. Mērtons ir niansēti uztvēris lūgšanas jēgu.
- Būt svētam nozīmē būt tam, kas tu esi, būt pašam.
Ar vārdu svēts daudziem cilvēkiem ir diezgan sarežģītas attiecības. Svētums šķiet kas tik tāls no mūsu parastās cilvēcības, ka vairs neiederas ''normālajā'' ikdienas dzīvē. Bieži vien mums šķiet, ka svētie ir cilvēki, kuriem vairs nav īstas, pilnvērtīgas, pilnasinīgas dzīves, un tāpēc no svētuma mazliet baidāmies. Vairumam cilvēku šķiet, ka būt svētam nozīmē kļūt citādiem nekā esam. Tāpēc svarīgi ir uzklausīt T. Mērtona atziņu: "Būt svētam nozīmē būt tam, kas esi, būt pašam!"
Tēlaini izsakoties, katra sirdī Dievs ir ierakstījis atbilstošu dzīves uzdevumu. Tev nav jāskatās pa labi un pa kreisi, tev ir jāuzdrošinās uzmanīgi ieskatīties sevī, izlasīt šo Dieva rokas ierakstu un tad uzdrīkstēties izdzīvot to vienreizējo dzīves uzdevumu, kas ir tikai tavs. Ja tu nepieņem sevi, ja netici sirds patiesībai, kas tevī mājo, nonāksi strupceļā. Garīgums nozīmē kļūt par to, kas esi, par to, kam tev lemts būt. Necenties būt kāds cits! Tu būsi laimīgs un citiem cilvēkiem būs labums no tevis tikai tad, ja kļūsi par to, kam tev jākļūst, nevis mēģināsi pielāgoties citu viedokļiem. Būt tam, kas esi, nozīmē būt autentiskam cilvēkam. Tas nozīmē atsaukties seno mistiķu aicinājumam: "Kļūsti par to, kas esi!"
- Pārlieka piepūle un pārspīlēti centieni traucē garīgajai izaugsmei.
Droši vien daudzi cilvēki savu garīgās izaugsmes ceļu sāk ar milzīgu piepūli un, jāsaka pavisam atklāti, ar pārspīlētiem centieniem. Taču kādā brīdī sākam just, ka tas nevis palīdz, bet traucē garīgajai izaugsmei. T. Mērtons ir pārliecināts, ka sakāpinātas lūgšanas un sadomātas garīgās attīstības sistēmas nepalīdz. Askētisms nereti mēdz būt teatrāls un egocentrisks. Sakāpināts garīgums drīzāk ir vēlme pievērst sev citu uzmanību, neapzināti apjūsmojot sevi, nevis Dievu un to, ko esam paveikuši.
- Mums jāatsakās no tieksmes pakļaut savu dzīvi dzelžainai dienas kārtībai un stingriem noteikumiem.
Lūk, par ko bija pārliecināts trapistu mūks, kura ikdienu daudzu gadu garumā noteica dzelžaini un nemaināmi noteikumi. Tomēr viņš apgalvojis pretējo - dzelžaina, stingra kārtība nav dzīvības vai dzīvīguma pazīme. Kā zināt - dabā nav sastopami deviņdesmit grādu leņķi. Dabā redzam elastīgus, plūstošus modeļus. Tāpēc, ja mēs nopietni vēlamies iekļaut garīgo praksi savā dzīvē, mums tai jāatrod organiska vieta (ja apavi der, mēs par tiem aizmirstam) mūsu dzīves plūsmā. Lai īstenotu garīgu praksi, nepieciešams iemācīties būt brīviem un uzticēt sevi esības ritmiem, dievišķajam noslēpumam. Jā, ir nepieciešams dzīvei uzticēties! Neuzticēdamies dzīvei, tu neuzticies arī tās Radītājam. Garīgā prakse ir kā melodija. Tā ir tikpat dabiska kā skaista dziesma, tikpat brīva no sasprindzinājuma kā mūsu sirdspuksti. Tā palīdz sasniegt vienotību ar sevi un pārējiem cilvēkiem.
- Mums ir jāapzinās sava ievainojamība.
Būt cilvēkam, būt ķermenī, būt starp citiem cilvēkiem, būt dzīvam vienmēr nozīmē būt ievainojamam. Dzīve nozīmē, ka nav iespēju paslēpties. Katram cilvēkam ir kāda vieta, kur mūs var "nodurt ar kniepadatu", katra cilvēka dzīvē ir kāds trausls punkts. Garīgā prakse mums māca nevis bēgt no savas ievainojamības, bet to pieņemt. Lūgšana nav noslēgšanās, bet atvēršanās. Ir kāds neatceļams dzīves likums: cilvēks, kurš par daudz grib sevi aizsargāt, uzceļot ļoti biezus mūrus, beigu beigās vairs nesatiekas ar dzīvi un savos mūros nosmok.
Ievainojamība ir cena tam, lai tu sastaptos ar pasauli un dzīvotu īstu dzīvi. Nav iespējams mūžu nodzīvot, paliekot neievainotam. Agrāk vai vēlāk mums ir jāatzīst, ka cilvēciskās iespējas ir ierobežotas. Ir milzīga kļūda uzskatīt, ka viss pasaulē ir sasniedzams un iespējams bez zaudējumiem nodzīvot savu dzīvi. Tā sauktā "pozitīvā domāšana" zaudē savu nozīmi tajā gadījumā, ja tā tiek atrauta no pašas domāšanas. Dzīves trauslumā un ievainojamībā, kas mūs ļoti biedē, mēs satiekam dziļāko dzīves nervu, mācāmies pieņemt nepilnīga cilvēka dzīvi.
- Pieņem kā labu savu vietu pasaulē.
Būtu jāizprot šo vārdu jēga. T. Mērtons neaicina samierināties ar mazumiņu vai atsacīties no lieliem mērķiem. Taču cilvēkiem raksturīgas ilūzijas, ka viņu dzīve neattīstās veiksmīgi tāpēc, ka viņi nav īstajā vietā. Ja es atrastos tur, tad manā dzīvē jau būtu noticis kosmisks izrāviens. Tomēr jebkura cita vieta var izrādīties man mazāk labvēlīga vai daudz sliktāka nekā pašreizējā. Ļoti svarīgi saprast, ka es varu sākt tikai no tās vietas, kurs esmu. Un tā ir šī vieta. Vieta, kurā atrodos šinī mirklī, ir pietiekami laba, lai es varētu īstenot savas dzīves uzdevumus tieši šeit.
- Cilvēka jūtām un emocijām jākalpo par garīgās prakses pamatu.
Saskaņā ar T. Mērtona uzskatu: ja cilvēks kaut ko dara varmācīgi, apspiežot emocijas, tas liecina par garīgā brieduma trūkumu. Cīnīties ar nevēlamām emocijām vajadzētu citādi - nevis sevi sašaurinot, bet paplašinot. Piemēram, lai apsvaldītu skaudību vai dusmas, nav nepieciešams pret sevi izturēties varmācīgi vai sevi apspiest. Lai tās uzvarētu, nepieciešams dzīvi emocionālā nozīmē darīt plašāku. Varbūt man sevi nevis jāapspiež, bet jārīkojas pretēji? Operas vai muzeja apmeklējums, pastaiga mežā vai mūzikas klausīšanās, iespējams, labāk nekā skarbs askētisms var palīdzēt uzveikt mūsos mītošās graujošās tendences un amoralitāti. T. Mērtons ir pārliecināts, ka grēcīgas tieksmes ir aprobežotas dzīves rezultāts. Ja mēs kļūtu plašāki, droši vien iegūtu spēku un motivāciju rīkoties citādi. T. Mērtons dod priekšroku dzīves emocionālai bagātināšanai, nevis sevis mocīšanai, jo vēlme sodīt sevi ļoti ātri pārvēršas vēlmē sodīt citus. Tavas problēmas parasti signalizē par seklumu un šaurību. Ja apgūtu lielāku plašumu un dziļumu, tu varētu atrisināt daudz ko no tā, ko šodien atrisināt nespēj.