Mācītājs Juris Rubenis: «Atrodot atbildes uz pašiem dziļākajiem esības jautājumiem»
Foto: unsplash.com; Pascal Frei
Šī rīta pārdomām mēs ieklausīsimies Svēto Rakstu vārdos Mateja evaņģēlija 13. nodaļā, kur 44. pantā mēs lasām kādu skaistu Jēzus līdzību. Jēzus sacīja: "Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu." Āmen.
Kā daudzi no mums zināsim, Jēzus līdzības apvieno divas, šķiet, ļoti grūti savienojamas lietas. No vienas puses, tās ir ļoti tēlainas, uzskatāmas, labi uztveramas un šādā ziņā katram labi pieejamas, no otras puses, līdzības sevī slēpj milzu dziļumus, kas līdzības uzmanīgam lasītājam un pārdomātājam atklājas lēni un pakāpeniski. Un šos dziļumus meklējot, atskārstam, ka līdzību vieglā uztveramība patiesībā var maldināt, radot iespaidu, ka tās ir vienkāršas. Droši vien līdzīgi ir ar mūsu dzīvi. No vienas puses raugoties, tā, šķiet, ir uzskatāma un saprotama, vismaz tajā nozīmē, kas mums vajadzīgs, ko meklējam, pēc kā tiecamies. Tomēr tajā allaž mājo vārdos neizsakāmi dziļumi - dziļumi, kurus liela cilvēku daļa nepazīst, bet kuros slēpjas īstās atbildes uz dzīves uzdotajiem jautājumiem.
Mūsu tikko dzirdētā līdzība ir izsakāma tikai vienā teikumā, divdesmit piecos vārdos, tomēr tajā varam atrast atbildes uz pašiem dziļākajiem esības jautājumiem. Tātad, tā ir līdzība par Debesu valstību. Ja mēs vēlētos pavisam vienkāršu atbildi uz jautājumu, kas tad ar šo Debesu valstību domāts, varbūt varētu atbildēt: "Jēgpilna, pilnas perspektīvas dzīve, no kā nekas nav izslēgts. Cilvēka un Dieva sastapšanās. Ārējā un iekšējā saskaņa. Dvēseles sasmalcinātības pārspēšana un viengabalainības sasniegšana. Apgaismības un skaidrības iegūšana par dzīves nozīmi un mērķi. Pilnība, mīlestība, miers - citiem vārdiem, viss tas, pēc kā tik izmisīgi ilgojamies savā dzīvē!" Un, pat ja laiku pa laikam šos jautājumus aizmirstam vai nomainām ar citiem, tomēr atkal un atkal dzīves laikā pie tiem esam spiesti atgriezties, jo Debesu valstība, lielā perspektīva, kas neko neizslēdz, ir kas tāds, bez kā dzīvē izveidojas ne ar ko citu neaizpildāms caurums. Par šo, mazāk vārdos izsakāmo, vairāk dvēseles sajūtās tveramo lielo dzīves mērķi Jēzus stāsta īso līdzību.
"Debesu valstība līdzinās...", - viņš saka. Jā, jūs esat pamanījuši, ka nekad Jēzus par Debesu valstību nesaka: "Debesu valstība IR tas vai kas cits." Nē, Debesu valstība LĪDZINĀS. Tā viņš uzsver, ka Debesu valstība patiesībā ir kas tāds, ko nav iespējams aprakstīt cilvēku vārdos, ka tie ir tikai tēli, kurus jāielaiž savā dvēselē, tiem jāļauj dzīvot un radīt vēl citus tēlus jeb vest tālāk uz priekšu, viņpus visiem tēliem, priekšstatiem, vārdiem. Konkrētā pieredzē. Ne velti Debesu valstība, kā vēsta līdzība, ir apslēpta. Bet kāpēc? Kāpēc tā nav atklāta, tā sakot - visiem pieejama? Tā nav tāda vienkārša Dieva iegriba vai kaprīze, ka Viņš labāko no cilvēkiem noslēpj un tad vēro, vai kāds to atradīs vai nē. Nē, vienkārši Dieva valstības būtība ir tāda, ka tā ar parastajiem uztveres līdzekļiem un parastajiem uztveres instrumentiem, ja tā drīkst sacīt, nav pieejama. Jo tā ir kaut kas vairāk par redzamo, aptveramo, izrunājamo, izmērāmo.
Līdzība saka - tepat mums blakus ir milzīga, apslēpta pasaule. Bet tajā nevar iesoļot tāpat kā kādā izgaismotā pilsētas ielā vai lielveikalā. Lai to sastaptu, vispirms ir jāapstājas, tad jāapklust, tad jābūt ļoti, ļoti uzmanīgam, visbeidzot - jābūt gatavam mācīties kādu pilnīgi jaunu uztveres spēju, to, ko Jaunā derība sauc vārdā "ticība". Kad es vairs neesmu atkarīgs no citiem cilvēkiem vai viņu viedokļiem, kad es neesmu atkarīgs no saviem priekšstatiem un iegribām, bet tikai un vienīgi no Dieva.
Jā, mēs runājam pārāk daudz un tāpēc parasti daudz ko no Dieva sacītā mums nedzirdam. Vai neesat pamanījuši, cik grūti mums ir izturēt klusumu - īstu, patiesu klusumu? Parasti mēs esam tik ļoti aizņemti ar sevi, ka dažkārt pat dievnamā, dievkalpojumā mūsu uzmanība paliek pievērsta tikai sev un savām problēmām vien. Tik grūti ir iztukšoties no sevis!
Dieva valstība gaida no mums pārmaiņu, pagriezienu, tā grib palīdzēt šo pārmaiņu piedzīvot.
Jā, patiesībā visa Bībele bez apstājas runā par pārmaiņu, kam jānotiek cilvēkā. Ja kāds to nesaprot vai nesadzird, viņš nav sadzirdējis to, ko šī grāmata saka. Marka evaņģēlija sākumā Jēzus saka: "Atgriezieties no grēkiem un ticiet Evaņģēlijam, jo Dieva valstība ir pienākusi tuvu klāt!" Jeb, vienkāršāk sakot - mainieties! Un jūs pamanīsiet, ka tepat blakus ir jauna iespēja, debesu pasaule. Jāņa evaņģēlijs runā par piedzimšanu no augšienes. Jaunu dzimšanu, kurai ir jānotiek cilvēka dzīvē. Jo kā gan cilvēks varētu nojaust par apslēptu mantu, kas guļ kādā tīrumā? Patiesībā, ja viņam neviens to nepasaka priekšā un, ja viņam, tā mazliet ironiski sakot, nejauši te nav jārok elektrības kabelis, viņš par šo mantu nekad neuzzinās. Jo manta pati par sevi taču nerunā, nekliedz, sevi nereklamē kā viss pārējais, kas cīnās par mūsu uzmanību.
Līdzība rāda virzienu. Apslēpto mantu var atrast tikai tas, kas burtiskā un pārnestā nozīmē jautā un meklē dziļāk.
Arī dzīve var no ārpuses izskatīties tāds vienkāršs tīrums. Vienkārša darbavieta, kas ir pazīstama līdz pēdējam sīkumam, tik labi pazīstama, ka liekas neiespējami, ka te varētu slēpties vēl kas cits. Ko gan citu no dzīves gaidīt kā vien vienmuļu ikdienu un varbūt vēl pāris mazus prieciņus? Piedevām, ja dzīve paiet vienā vienīgā skriešanā un nav pat laika apstāties, tad, protams, nav nekādu cerību kaut ko sevišķu te atrast. Lai gan par šādiem, vienmēr aizņemtiem cilvēkiem, kas ar aizņemtību attaisno savu iekšējo jautājumu nerisināšanu, lielais kristīgais domātājs Tomass Mērtons saka, "ka nevajag sev melot. Īstenībā laiks mums ir! Laika mums visiem pietiek! Tikai vajag uzdrīkstēties to gribēt atrast."
Jo tikai apstājoties un apklustot, lūgšanās un pārdomās, tu piepeši sāc nojaust, ka ir vēl kāda - APSLĒPTA - pasaule!
Ka šajā, šķiet, līdz pēdējam sīkumam pazīstamajā, vienmuļajā tīrumā ir vēl kaut kas neredzam, kaut kas, kas vienkārši nepieder redzamajai pasaulei. Un tāpēc nekad nebūs tā aplūkojams kā lauks un viss, kas uz tā aug. Un tomēr tas ir kas īsts un nozīmīgs. Tad pamazām sākam atskārst, ka lielajā, apnicīgajā un dažkārt nomācošajā dzīvē, līdzīgi kā katrā cilvēkā, ir apslēpta vēl kāda cita, neredzama dzīve.
Taču to var atrast tikai apstājoties skrējienā, apklustot Dieva priekšā, ieskatoties sevī.
Lai gan varbūt arī nav tik vienkārši, jo šī apslēptā dzīve jau ir klātesoša nemitīgi, taču dažkārt jāpaiet ļoti ilgam laikam, lai mēs kļūtu tai gatavi. Dažkārt jāgaida garš laiks, iekams tās uztverei nobriestam. Tad tā mūsos uzaust un mēs tiekam piepildīti ar prieku. Tad lēnām, bet dažos gadījumos - pēkšņi, kā zibens uzliesmojums, mūsos uzaust apslēptā pasaule, Dieva valstība, pasaule, par kuru vairs neko nav iespējams pasacīt vārdos.
Tā var izskaidrot līdzībā sacīto, ka atrasto mantu cilvēks vispirms paslēpa, iekams šis tīrums tiek nopirkts. Taču te nav uzteikta kāda taktiska, veikalnieciska gudrība. Ja tu esi to atradis, tu vari to tikai uzņemt sevī. Tava dvēsele tad pārvēršas par lauku, kurā turpināt dzīvot šai apslēptajai mantai. Tās atrašanas zīme ir tikai milzu prieks, kā šajā līdzībā. Un gatavība tās dēļ atdot visu.
Kāpēc viss ir jāpārdod? Tā ir lielā, garīgā atziņa - tikai no visa atraisoties, tu vari visu patiešām iegūt.
Šī apslēptā manta ir pats dārgākais šajā pasaulē. Šīs apslēptās mantas cena ir viss. Tikai visu atdodot, tu piepeši aptver, ka iepretim iegūtajam, tas patiesībā ir nekas. Tu atdod daudz par vienu.
Ko nozīmē pirkt šo tīrumu? Kā būtu, ja līdzības cilvēkam, arī pārdodot visu, kas tam pieder, tomēr mazliet pietrūktu, lai nopirktu šo tīrumu ar apslēpto mantu? Vai tad līdzība beigtos savādāk? Jā, varētu taču rīkoties pat vēl savādāk - nu, piemēram, naktī šo apslēpto mantu vienkārši izrakt un aiznest, tad taču vispār, šķiet, arī pat šis tīrums nebūtu jāpērk?!
Tikai pakāpeniski mēs apjaušam, ka vārds "nopirkt" te nozīmē daudz ko vairāk. Tikai tad, kad tu šajā dzīvē vai tīrumā atrodi apslēptos dziļumus, neaprakstāmos dārgumus, tikai tad īsti beidzot tu šo tīrumu vai dzīvi esi ieguvis, kad tas ir kļuvis par daļu no tevis. Tikai tad tu beidzot īsti sāc dzīvot!
Tevī tas ir jāapgūst. Jāiedarbina. Arī manī, tevī, jā, mūsos visos mājo kāda apslēpta pasaule, kurā mēs varam sastapt Dievu. Kurā Dievs nemitīgi ir klātesošs.
Vai mēs to tā vienmēr jūtam? Protams, ka nē. Jo mūsu uzmanība ir pievērsta kam citam, taču cilvēks nav vienkāršs, dažkārt svešu kāju nomīdīts, vienmuļas darbošanās piepildīts tīrums.
Katrā cilvēkā mājo neizsakāmi dārgumi. Patiesībā - pats dārgākais pasaulē - viņa patiesā būtība Kristū, kas, to atrodot, visu, visu maina! Īstā dzīve sākas tikai tad!
Katrs cilvēks ir viņa ārējā dzīve vai, kā Jaunā derība saka, vecais cilvēks, viņa parastais ego, kas veidojies no bērnības un par ko cilvēks ilgi domā, ka tas esmu es pats un mana dziļākā, patiesā būtība, Jaunās derības vārdiem sakot, jaunais cilvēks, kas vēlētos reiz piedzimt, izšķilties no neīstā un šķietamā.
Šī patiesā būtība ir jāatrod. Pavisam noteikti jāatrod. Tikai tad es īsti sāku dzīvot!
Par šo jaunās dzīves iespēju, kas katru mirkli ir šeit, bet kas tomēr katram pašam ir jāatklāj mums vēsta šī, tik svarīgā, līdzība, kas runā par augšāmcelšanos, kurai reiz būtu jānotiek katrā cilvēkā!
Āmen.
[Lūgšana]: Mēs Tev pateicamies, Debesu Tēvs, ka šajā pasaulē mēs drīkstam samierināties ne tikai ar tām lietām, kuras mēs redzam ārēji, bet, ka aiz visa parastā un ikdienišķā ir dziļumi. Ka mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir nemitīgi klātesoša pati lielākā bagātība. Ļauj mums būt vērīgiem, uzmanīgiem, pamodinātiem, lai mēs spētu Tavai klātbūtnei, pašai lielākajai mantai pasaulē, pamosties. Ļauj mums satikt mūsu dzīves dziļumus, ļauj mums satikt to vietu, kur sākas īstā, patiesā dzīve Tevī. To mēs Tev lūdzam, sevi noliekot Tavā rokās ar Jēzus lūgšanas vārdiem: "Mūsu Tēvs debesīs, Svētīts lai top Tavs vārds, Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes, Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien, Un piedod mums mūsu parādus, Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, Un neieved mūs kārdināšanā, Bet atpestī mūs no ļauna, Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos." Āmen.
LR1 02.04.2017. raidījuma "Svētrīts" transkripcija; audio klausieties zemāk: