Stefans Kīhle SJ: Sasniegt iekšējo brīvību, lai īstenotu vislabāko jeb Lēmumu pieņemšanas māksla
Kolāža un teksts: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)
2013. gada rudenī lasītājus iepazīstināju ar izcilu grāmatu – Parīzes advokāta Aleksandra Havarda sarakstīto “Līderis un tikums”. Šai grāmatai apskats tapa sešās atsevišķās publikācijās – I daļa, II daļa, III daļa, IV daļa, V daļa un visbeidzot – VI daļa. Ar šo grāmatu izdevniecība “KALA Raksti” aizsāka jaunu grāmatu sēriju “Mieram tuvu dzīvesskola”. No pirmās sērijas grāmatas pa šiem gadiem iznāca vēl daži ievērības cienīgi darbi, tādi kā “Neviens nav vientuļa sala” un “Garu izšķiršana”, par kuriem arī esmu rakstījis, taču pavisam nesen šajā sērijā iznāca vēl viena izcila grāmata, kuru tāpat kā iepriekš nosauktās, ir vērts turēt savā grāmatplauktā. Tās autors ir jezuītu priesteris Stefans Kīhle un viņš mums piedāvā savas zināšanas, kā atbildīgi un droši pieņemt pareizos lēmumus – “Lēmumu pieņemšanas māksla”. Tēvs Stefans 2010. gadā kļuva par Vācijas jezuītu provinces vadītāju, kā arī ilgstoši strādājis ar jauniešiem un bijis noviču audzinātājs, tādēļ ikvienam no mums lēmumu pieņemšanas gaitā varētu būt noderīgi ielūkoties viņa kristīgajā un ignāciskajā tradīcijā balstītajos padomos.
Šī nelielā “Lēmumu pieņemšanas māksla” grāmatiņa, kurā ir nedaudz virs 90 lappusēm, ikvienu tās lasītāju ieved jaunā lēmumu pieņemšanas izpratnes dimensijā – lai gan mums lēmumi ir jāpieņem ikdienas, tomēr nopietnākos gadījumos ir nepieciešama visu “par” un “pret” izsvēršana, savu iekšējo dvēseles kustību izprašana un ieklausīšanās, apklusinot no apkārtējās pasaules nākošos “trokšņus”. Lai tas varētu veiksmīgi norisināties, ignāciskais garīgums (sv. Ignācija no Lojolas, jezuītu dibinātāja, atstātais mantojums pamācību veidā) ikvienam palīdz “atpazīt garus” un pieņemt labus un pareizus lēmumus.
Daudziem mūsdienās interesē, vai un kā pamatošanās uz garīgumu var novest pie labiem un svētīgiem dzīves lēmumiem, tādēļ šī grāmata ir kā atbilžu piepildīts ceļvedis, jo sv. Ignācijs un viņa dibinātais jezuītu ordenis vienmēr ir tikuši uzskatīti kā speciālisti garīgajā padomdošanā un līdzgaitniecībā. Šajā grāmatā viena nodaļa ir veltīta speciāli sv. Ignācijam un viņa iedibinātajai tradīcijai. Pēc tam tiek aplūkota ignāciskajā garīgumā balstītus izšķiršanās kritērijus un metodes. Tad atsevišķa nodaļa tiek veltīta visbiežāk sastopamajām grūtībām lēmumu pieņemšanas procesā. Pašā grāmatas nobeigumā ir doti “10 baušļi” jeb 10 ignāciskās pieejas vadlīnijas, kas praktiski palīdz lasītājiem izmantot šo pieeju reālās dzīves situācijās.
Autors ļoti spēcīgi, precīzi un tieši izgaismo mūsdienu lielāko problēmu, sacīdams: “Mūsu kultūrā, kas orientēta uz sasniegumiem, mēs kļūdas nevaram atļauties! Kā mēs varētu pieņemt lēmumus leilākas paļāvības, miera un drošības gaisotnē?” un tādēļ ir noprotams arī šīs grāmatas sarakstīšanas mērķis, proti, sniegt ignāciskajā tradīcijā balstītu pieredzi, lai parādītu ceļu uz pareizajiem lēmumiem un mierīgu dzīvi, kas seko drosmīgiem un patiesi izsvērtiem lēmumiem.
Šīs grāmatas padomi īstenībā ir ļoti, ļoti praktiski, jo atbildes tiek sniegtas, par pamatu ņemot autora praktiskajā darbā dzirdētus gadījumus un tos aplūkojot un izanalizējot. Un nemitīgi lasītājs tiek konfrontēts ar savu domāšanu un mudināts domāt aizvien tālāk, dziļāk un patstāvīgāk, lai tādējādi attīstītu šo lēmumu pieņemšanas mākslu savā personīgajā dzīves pieredzes ietvarā. Tas notiek pavisam vienkārši, svarīgi ir to pamanīt – autors sniedz atbildi uz kādu lasītājam interesējošu aspektu un aiz tā uzreiz seko padziļinoši jautājumi, līdzīgi kā aiz skolas darbiem seko mājasdarbi. Šeit citēšu vien vienu piemēru, bet grāmatā tādu ir ievērojami vairāk.
Kas mums jādara, lai pareizi noteiktu brīdi, kad jāpieņem lēmums? Saskaņā ar seno grieķu laika uztveri ir jāatšķir kairos, kad mēs intuitīvi sajūtam īsto brīdi, un chronos, kas ir objektīvais, lineāri ritošais laiks. Izskatās, ka mūsdienās chronos mūs kontrolē, dzen mūs uz priekšu aizvien ātrāk un nepielūdzamāk, neļaujot mums sasniegt kairos. Laika skrējiens mūs steidzina tik ļoti, ka pastāvīgi esam zem spiediena un vairs nejūtamies brīvi. Kā lai lēmumu pieņemšanai atrodam pareizo laika rāmi? Kā lai uzmācīgās ārējās prasības saskaņojam ar savu izteikti lēnāko iekšējo ritmu?
Un, visbeidzot, dalīšos ar vēl vienu citātu no grāmatas, kas varētu būt teicams punkts uz i, lai jūs, lasītāji, patiesi spētu novērtēt, cik šī nelielā, bet ārkārtīgi viedā grāmata par lēmumu pieņemšanas mākslu ir spējīga viest skaidrību mūsu dzīvēs laikā, kad nepieciešams pieņemt lēmumus, kas prasa garu izšķiršanu un sevis izprašanu, lai atbrīvotu sevi no pašpārmetumiem un pārmērīgas kritiskas analīzes:
"Cilvēkam, kuram jāpieņem lēmumi attiecībā uz savu dzīvi, jājautā sev, kura alternatīva viņam turpinās nest vairāk mierinājuma visas dzīves laikā un kura ļaus labāk izpaust sevi un kļūt laimīgam. Tikai ņemot vērā šo perspektīvu, cilvēks spēs mierīgi izsvērt visus par un pret, reālistiski ieplānot un cerēt. Nav iespējama absolūta drošība, ka tiks atrasts vislabākais risinājums, tomēr to var no visas sirds meklēt un galu galā pieņemt lēmumu. Ja vēlāk rodas šaubas, vai lēmums ir bijis pareizs, var mierināt sevi, sakot, ka ir ticis izdarīts viss iespējamais. Un cilvēks var būt pārliecināts, ka pat kļūdaina lēmuma gadījumā Dievs visu vērtīs par labu."