Izbaudīt "Nepilnības dāvanas", būt pašam un dzīvot no visas sirds...
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Brenē Braunas brīnišķīgo darbu "Nepilnības dāvanas" izlasīju divās dienās - vienā dienā izlasīju pusi grāmatas, braucot ar vilcienu ievērojamu attālumu un otrā - pēc pamošanās ķeroties klāt otrajai pusei grāmatas un to pabeidzot lasīt. Tā tas nenotiek vienmēr, kad grāmatu tik ātri, faktiski neatraujoties, izlasu. Tā tas notiek tikai ar aizraujošām un sevī, grāmatas pasaulē, "ievelkošām" grāmatām un, nenoliedzami, "Nepilnības dāvanas" tāda grāmata ir! Un TĀS atziņas, TĀS definīcijas - vienkārši konfekte! Pārfrāzējot kādu viedo atziņu, ka atbilstošais skolotājs mūsu dzīvē ienāk īstajā un visnepieciešamākajā brīdī, varu sacīt, ka šķiet, ka arī šī grāmata manā dzīvē ienāca visīstākajā brīdī - laikā, kad sev uzdodu daudz un dažādus jautājumus par dzīvi, tās dzīvošanu, par saviem aicinājumiem, garīgumu un tā tālāk. Varu teikt atklāti, saņēmu ļoti sapurinošu vēstījumu - ikkatrs no mums ir vērtīgs, svarīgs, pieņemts un mīlēts, ja vien mēs atsakāmies no falšuma un kļūstam autentiski. Tā faktiski ir arī laimes, prieka, panākumu un ģimeniskas mīlestības atslēga. Mums šajā vēstījumā nudien ir svarīgi ieklausīties!
Ne velti grāmatas apakšvirsraksts vēsta: "Kā pārstāt izpatikt citiem un būt tam, kas esi! Dzīvo no visas sirds!". Jā, mēs ikviens ik pa laikam tiekam no Visuma modināti, lai atmostos savai īstajai patībai, savas dvēseles autentiskai dzīvei, bet, kā vēsta Brauna, "mēs bieži pasteidzamies pārtraukt zvana signālu", jo "ko gan padomās citi". Mēs raugāmies un uztraucamies, ko par mums domās citi, bet mums ir nepieciešams dzīvot un raizēties tikai un vienīgi par savu dzīvi, lai mēs to nodzīvotu autentiski, saskaņā ar to Visuma plānu, kāds tas ir tieši mums katram iedalīts. Mēs ikviens caur autentisku dzīvi dzīvojošu cilvēku piemēriem esam aicināti tiem sekot un arī savu dzīvi tā dzīvot, tomēr mēs bieži izvēlamies to nedarīt, jo... Un te nu seko dažādas atrunas, bailes, neziņa, ko domās citi, vai mani mīlēs un pieņems un tā bez gala, bet... Ja vēlies dzīvot autentisku dzīvi, tieši tev ir jābūt pašam/pašai, vispirms jāpieņem sevi, jāpārvar perfekcionisms un domas, ko par mani domās citi, tikai tā mēs varam mainīt sevi, savu ģimeni un sabiedrību. Autore Brenē Brauna ir sarakstījusi šo ceļvedi, kas noderēs katram, lai sāktu dzīvot no visas sirds, drosmīgi mīlētu un lepotos ar sevi un savu autentisko dzīvi!
Šī grāmata sākas ar ļoti iedrošinošiem, iedvesmojošiem un viediem vārdiem, kuri caurvij visas šī ceļveža lappuses, jo "dzīvošana no visas sirds ir ceļojums mūža garumā", kuru tu, lasītāj, esi aicināts uzsākt tieši šeit, tagad un tūlīt, jo tu esi tā vērts:
Dzīvot no visas sirds nozīmē dzīvot ar savas vērtības apziņu. Tas nozīmē attīstīt drosmi, līdzjūtību un saikni, lai, ik rītu pamostoties, varētu sev sacīt: "Vienalga, kas ir padarīts un cik daudz palicis nedarīts, esmu labs un vajadzīgs." Lai vakarā, laižoties miegā, varētu padomāt: "Jā, neesmu perfekts, esmu viegli ievainojams un reizēm gauži nobijies, taču esmu arī drosmīgs un mīlestības un piederības vērts."
No sākuma grāmata var šķist tāda visai "pa gaisu" - kaut kādas definīciju pārdefinēšanas, kaut kāda līdzjūtības, kauna, drosmes un visādi citi jēdzieni, kaut kādi dīvaini kauna pētījumi un tā tālāk, bet viss patiesībā ir ļoti labi un atbilstoši, "ar kājām pie zemes" - mēs, cilvēki, nudien esam nepilnīgas būtnes, mums no sirds vajag līdzjūtību un drosmi, gan pret sevi, gan citiem, bet - kā to visu realizēt, neizpatīkot citiem, nepielāgojoties, bet esot pašam un negraujot savu piederības apziņu? Kas ir mīlestība? Kas ir garīgums? Kā sevi mīlēt un pieņemt, atsakoties no kauna un pārdzīvojumiem, ka neesam perfekti? Kas ir taktika "ROC dziļi" un daudzi, daudzi citi jēdzieni un definīcijas, to visu uzzināsiet šajā desmit principu ceļvedī pretī savai autentiskajai dzīvei un dvēseles patībai.
Dzīvot pašam savu dzīvi var būt grūti, tomēr ne tik grūti kā visu mūžu bēgt no tās. Atzīt un pieņemt savu vājumu ir riskanti, tomēr ne tik bīstami kā atteikties no mīlestības, piederības apziņas un prieka - pārdzīvojumiem, kas mūs padara tik viegli ievainojamus. Tikai tad, ja būsim gana drosmīgi, lai ielūkotos tumsā, mēs spēsim atklāt savas gaismas bezgalīgo spēku.
Lasot lappusi pēc lappuses, daudzās vietās sev teicu: "Jā, bet ar manu dzīvi un manu rīcību un izturēšanos taču ir tāpat!" Bet tad aptvēru būtiskāko - svarīgi ir būt atvērtam un vēlēties pārmaiņas, pārmaiņas, lai dzīvotu autentiski, tādēļ šī grāmata nāca tieši laikā un īstajā brīdī. Brīdī, kurā man ir jāsaprot un jāizšķiras - paklausīt Visuma aicinājumam dzīvot savu autentisko dzīvi vai ļauties "ko par mani padomās citi" pūļa virzienā... Es aptvēru, ka autentiskums, būšana pašam, ir daudz kas vērtīgāks - dzīvāks, pieņemošāks, mīlošāks. Pret sevi un apkārtējiem. Un nāca apjausma, ka man ir daži paši paši labākie draugi, jo brīžos, kad nepieciešama līdzjūtība, gluži kā no grāmatas pamācības, varu sazināties un viņi mani pieņems ar visiem maniem cīniņiem un pretestībām. Kā grāmatā izcili uzrakstījusi Brenē: "Mums jāgodā sava cīņa, daloties tajā ar kādu, kurš ir pelnījis tiesības par to dzirdēt. Kad tiecamies pēc līdzjūtības, mēs meklējam saikni ar īsto cilvēku īstajā brīdī, lai runātu par īsto problēmu."
Grāmata "iedod kā ar grābekli pa pieri", tā atmodina, sapurina un liek domāt. Tāda tā ir no pirmā līdz pēdējam vākam, viscaur lappusēm. Tā tieši norāda uz mūsu nīkulīgajiem pīkstieniem, lai mēs saņemtos un kļūtu drosmīgāki, lai mēs būtu ekipēti dzīves dzīvošanai rotaļājoties nevis dzīves izdzīvošanai kā pēc apokalipses, raugoties, no kura dzīves rakursa vēl kādi gremlini varētu izlīst. Pāršķiru lappuses un tur priekšā izcilas līderības un vadības atziņas. Jā, grāmata nudien ir ceļvedis ne vien dzīves, bet arī profesionālajā darbībā, personāla motivēšanā un līderībā.
Daudzi no mums sabiedrībā jūtas ne visai komfortabli, jo... sevi nepieņemam mīlestībā, nenoticam, ka esam pietiekami labi un nepazīstam mīlestības un savas piederības spēku. Īstenībā, kad lasīju šo nodaļu, man prātā zibēja daudzu cilvēku dzīves, sejas un rīcības, kurās es skaidri redzēju, ka viņiem kaut kas pietrūkst. Izlasot šo nodaļu pilnībā, sapratu - tā ir sevis pieņemšanas un sevis mīlēšanas neesamība viņu dzīvēs. Tādēļ šie cilvēki ir kā kā vāveres ritenī, mēģina izdzīvot kā pēc apokalipses un vēl ko sasniegt, bet... bez sevis apzināšanās, bez sevis mīlestības un labuma apziņas nav pilnvērtīgas dzīves un ceļa uz savu autentiskumu, tāda dzīve ved strupceļā un tā ir dvēseles destrukcija. Bet mēs esam aicināti kam dižākam - savas dzīves autentiskumam!
Ar apskatu ir par maz, lai aprakstītu visus šīs brīnišķīgās grāmatas rakursus un tajā ietvertās atziņu un pētījumos apstiprinātās autentiskai dzīvei noderīgās bagātības, tādēļ no sirds iesaku - ejiet uz bibliotēkām, lasiet šo grāmatu, dāviniet to saviem mīļajiem, turiet uz naktsskapīša, nēsājiet līdzi... Lai brīdī, kad jutīsieties nekam nevajadzīgs un nederīgs, atšķirtu, piemēram, grāmatas 70. lappusi un sev skaļā balsī atgādinātu, kas ir autentiskums: "Autentiskums ir centieni diendienā pārstāt pielāgoties tam, ko, mūsuprāt, no mums sagaida citi, un atzīt to, kas esam patiesībā. [..] Kad ejam pret straumi un parādām pasaulei savu darbību un esību, tad drosme ir atklāt savu stāstu, nevis būt imūnam pret kritiku. Būt ievainojamam ir risks, kas jāuzņemas ikvienam, kurš vēlas piedzīvot saikni ar citiem cilvēkiem."
Un visbeidzot, mani kā ar garīgajiem jautājumiem saistītu cilvēku īpaši tuva šķita nodaļa par garīgumu. Jo vārds "garīgums" daudzu ausīs un personīgajā ieskatā ir kaut kas ezotērisks un uz zemes kārtīgi esošiem cilvēkiem diezin vai varētu būt aktuāls. Bet ir! Būtiski ir atcerēties, ka šīs grāmatas autore ar garīgumu saprot "nevis reliģiskus vai teoloģiskus uzskatus, bet dziļi sakņotu pārliecību". Pārliecību, ka "garīgums ir spēja saskatīt un novērtēt to, ka mēs visi esam nesaraujami saistīti cits ar citu un mūs saista vara, kas ir daudzkārt lielāka par mums; mūsu saikne ar šo varu un citam ar citu sakņojas mīlestībā un līdzjūtībā. Garīguma praktizēšana dāvā perspektīvas izjūtu, nozīmi un jēgu mūsu dzīvei." Grāmata nudien ir jaunu un pārsteidzoši mūsdienīgu atziņu un definīciju pārpilna, tā ved pretī savas īstās dzīves dzīvošanai, būšanai autentiskam un ieguvumi no tā ir neatsverami, kurus novērtēs arī apkārtējie. Galvenokārt, tā ir brīvība. Brīvība būt, dzīvot un realizēt savu autentiskumu! Jo, "ja neatļaujamies būt brīvi, tad reti paciešam brīvību citos."