Kā gūt panākumus Latvijā? Ko es (ne)ieguvu no šīs grāmatas?
Foto: grāmatas vāka fragments
Biju par šo grāmatu dzirdējis, manīju kaut kur internetā klīstam grāmatas atvēršanas bildes, tomēr, jāsaka godīgi, kāda iekšēja balss teica, ka uz šo grāmatu iespringt tā kā īpaši nevajag. Bet, ja nu man ir iespēja pie tās tikt, tad jau jāizlasa vien tie veiksmes un panākumu stāsti bija. Tā nu es ķēros klāt, lappusi pa lappusei, un nonācu līdz beigām. Jāraksta apskats, vai ne, draugi? Nu, ja jau jāraksta, tad kaut kas jāuzčibina šeit iraid. Un tā - ķeros tik klāt. Kā gūt panākumus Latvijā? Vai vispār tādus šeit ir iespējams gūt un ko šī grāmata man, tīri personīgi, (ne)deva? Mēģināšu kaut kā nebūt uz šiem jautājumiem šajā apskatā atbildēt.
20 daiļas biogrāfijas jau nosacīti runā katra pati par sevi, par personību, ko tās atspoguļo - Inga Spriņģe, Fēlikss Lūkins, Martins Dukurs, Raimonds Elbakjans u.c. Un tomēr - lai ko arī neteiktu, šī ir pretrunām pilna grāmata, jo - cik personību, tik viedokļu. Viens uzskata, ka izglītības iegūšana dzīvē ir pats svarīgākais, cits - ka sekošana sirds aicinājumam, izglītību novirzot drusku tālākā plānā, viens iesaka studēt psiholoģiju bezmaz kā visu zinātņu zinātni, kas palīdz atpazīt darbā pieņemamos cilvēkus un tā joprojām. Katrs mēs esam personība, to es noliegt nevaru, tomēr, piemēram, man, cilvēkam, kuram ir savi individuāli uzskati par harmonisku personības attīstību, šī grāmata neko jaunu un būtiski noderīgu nesniedza, saku kā ir. Varbūt, ka tā spēj sniegt kādu vērtīgu atziņu tiem, kas savu dzīvi grib saistīt ar uzņēmējdarbību, organizēšanu, rīkošanu, savas biznesa impērijas būvēšanu, jā, tad varbūt tā ir noderīga grāmata, bet cilvēkiem, kas noskaņoti humanitāri, dzīvē izvēloties citas prioritātes, ne lielā "piķa" pelnīšanu - šī grāmata ir vien informatīvs laika kavēklis.
Nē, protams, bija arī atziņas, kuras es gribētu citēt un uz kurām atsaukties, arī - dažādos citos kontekstos, ne vien kā izcilu panākumu gūšanai paredzētos. Piemēram, Martins Dukurs saka: "Cilvēku atbalsts ir fantastiska motivācija." Nenoliedzami, jo lielāku atbalstu un iedrošinājumu no saviem apkārtējiem saņemam, jo lielāka motivācija turpināt iesākto un doties pa savas izvēlētās dzīves virzības taku, tā kā es Martinam visnotaļ šajā atziņā piekrītu.
Piemēram, Ingu Spriņģi motivē viņas ego un ambīcijas, ne nauda - katram savs, protams, bet man gribas jautāt: "Un ko tālāk?" Bet arī kādai Ingas atziņai es varu piekrist, bet arī tikai līdz zināmai robežai. Inga saka: "Ja ir interese un azarts uzzināt, kāds būs tava darba rezultāts, tad strādāt ir bauda." Varbūt, varbūt... Bet - vai strādāt vispār var būt bauda un cilvēka mērķis? Filosofisks un retorisks jautājums. Jā, darīt to, kas patīk un tad saredzēt rezultātu, jā, tad varētu būt bauda, bet - vai strādāt rezultātam...? Nu, nezinu... Filosofiskas pārdomas par šo tēmu man raisās tādēļ, ka ik pa laikam pašam kaut kādas šādas domas un atziņas ienāk prātā saistībā ar savu nodarbinātību, interesēm un hobijiem.
Cits stāsts atkal stāsta par to, cik Latvijā ir viegli būt uzņēmējam vai ka Latvijas zinātne piedāvā aizraujošas perspektīvas - varbūt, varbūt, varbūt... Neņemos dikti spriest un analizēt, bet, cik nu man tā saprašana par nodokļiem un atalgojumu ir, es neteiktu, ka Latvijā ar godīgu darbu var sevi nodrošināt atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām, šajā jautājumā esmu skeptisks. Par darbu zinātnē - nemāku sacīt, varbūt jau ka var kļūt par izcilu pētnieku un reizē arī turīgu cilvēku, tomēr man zināmie zinātnieki kuļas kā pliki pa nātrēm, saku kā ir, tā kā - atkal viela pārdomām.
Jā, grāmata koša, grāmatā iekļautie stāsti izklausās ļoti, ļoti motivējoši, tomēr ir viens bet - tie ir "dzīvē izsitušos" veiksmes stāsti, kur galvenais - sevi apliecināt, iegūt slavu, naudu, izbaudīt savas ambīcijas, bet - kaut kā pārāk materiālistiski visi šie raksti, gribējās kaut ko no cilvēku garīgās un emocionālās dzīves uzskatu puses iepazīt, jo neticu, ka tikai nauda viņu prātos un domās dominē... Varbūt jau, varbūt, nezinu... Kaut kas pietrūka... Ja liktu atzīmi šai grāmatai, tad tā būtu starp 5 un 6 no 10 ballēm, jo - mani nepaņēma un neuzrunāja!