Džūlio Čezāre Džakobe "Kā kļūt par budu piecās nedēļās"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Par budu iespējams kļūt piecās nedēļās? Kad izlasīju šo grāmatu, sapratu, ka ir iespējams gan, lai cik neticami tas arī neizklausītos... Nākamais jautājums varētu būt - kādēļ kristietim jālasa un jāapraksta grāmata par budismu un ceļu uz kļūšanu par budu? Protams, konservatīvāk un fundamentālāk noskaņotie kristieši ne vien nelasa šādas grāmatas un neiesaka tās arī citiem lasīt, tomēr progresīvie un ar pašizziņas vajadzību apveltītie kristieši iesaka un rekomendē lasīt šādas un vēl daudzas citas grāmatas, tādēļ - arī top šīs grāmatas apraksts un ieteikumi. Šī ir specifiski rietumniekiem paredzēta budismu skaidrojoša un iesakoša grāmata, tas, pirmkārt. Otrkārt, budisma terminoloģija un specifika šeit nenoliedzami ir sastopama, tomēr specifiski rietumnieku domāšanas un dzīvesveida kategorijās, vismaz man tāds iespaids radās. Bet vairāk par grāmatu un tās saturu - tālākajās rindkopās.
Iegādāties šo grāmatu mani pamudināja ne vien tai piemērotā akcijas cena, bet drīzāk gan budisma definīcija uz grāmatas vāka: "Budisms - tas ir cilvēka apziņas stāvoklis, nevis reliģiska piederība." Un te, manuprāt, sasaucas viena lieta - cilvēkiem uz reliģijām un piederību tām vajadzētu lūkoties kā uz sevi, savu būtību un attieksmi pret apkārtējo pasauli dziļi un pozitīvi ietekmējošiem apziņas stāvokļiem nevis tik daudz fokusēties uz dogmu un priekšrakstu pareizu izpildīšanu. Tāda arī ir šī nelielā rokasgrāmata par budismu - kā autors pats to raksturo, sakot: "Šī rokasgrāmata nav par budistu reliģiju. Tās mērķis ir iepazīstināt ar psiholoģisku metodi, ko sākotnēji mācījis Buda. Šīs mācības vienīgais nolūks un mērķis ir atbrīvošanās no ciešanām."
Tieši šie pēdējie autora vārdi mani uzrunāja un lika aizdomāties par kādu fenomenu - kristīgās reliģijas un denomināciju dogmas un mācības dara tieši pretējo - nemitīgi cilvēkam rada ciešanas, apkraujot viņu ar grēka nastu, norādot uz cilvēku kā mūžīgo grēcinieku, kā nemitīgā cīņā ar saviem netikumiem esošu personu un tā joprojām. Turpretī, šīs grāmatas autors, budisma mācība un pats Buda māca gluži pretēju nostāju un skatījumu uz lietām - nekam nepieķerties, neko ar sevi neidentificēt, tiekties tikai uz sevis pašizziņu, sava vēlamā Ceļa un mācības atrašanu, kā arī apzināties vienu un nemainīgu patiesību: ciešanas eksistē. Un no tām ir iespēja atbrīvoties. Budismā neviens nerunā par kaut ko nevērtīgu vai ko tādu, kas nepalīdz atrast Ceļu, jo - tad tās atkal ir ciešanas un budisma sekotāji skaidri nodala, ka izvairīsies no ciešanu radīšanas sev vai citiem, apkārtējiem.
Būt par budu nozīmē būt rimtam jebkuros apstākļos un mīlēt citus cilvēkus.
Budas slavenā apskaidrība gluži vienkārši ir PAREIZAS ZINĀŠANAS.
Tieši pareizas zināšanas, izpratne un to apzināšanās noved pie tā dēvētās apskaidrības. Domāju, ka daudzi no mums ir piedzīvojuši apskaidrību, paši to nemaz īsti neapzinoties un to tā nenodēvējot. Vismaz vienu reizi savā dzīvē es piedzīvoju apskaidrību ļoti redzamā un saprotamā veidā, un tanī naktī es izmainīju savu domāšanu un konkrētu rīcības veidu. Par šo apskaidrības mirkli un mācību pēc tā esmu rakstījis arī šeit, savā blogā.
Pareizas zināšanas (apskaidrību) veido apzinātība, ka lietas un cilvēki nemitīgi mainās un visi ir savstarpēji saistīti, arī spēja nepieķerties. Ir acīmredzams, ka tas ir psiholoģisks postulāts, jo apraksta īpašu prāta attieksmi: mēs uztveram realitāti tādu, kāda tā IR.
Kādēļ es rakstīju, ka kristīgās reliģijas lielā mērā vairo ciešanas un Austrumu reliģijas - tās mazina un izskauž? Tādēļ, ka mūsdienu pasaulē var redzēt, cik ļoti dogmās un iedomātā pārākumā kristieši nodarbojas nevis ar mīlestības un citu pieņemšanas darbiem un rīcību, bet - atraidīšanu un pat diskrimināciju, balstoties uz cilvēku izstrādātām dogmām un doktrīnām. Tādā ziņā budisms un visa Budas mācība ir daudz pieņemošāka un iekļaujošāka nekā konservatīvā spārna īstenotā kristietība. Ieklausīsimies šajos vārdos, kas man arī liek aizdomāties un pieļaut ķecerīgu domu, ka Jēzus zināmā mērā vai pat pilnīgi ir bijis budisma sekotājs un mācības tālākpaudējs:
Brāļi, praktizējiet pareizu domu. Pareiza doma ir tā, kurā nav ne apmulsuma, ne apjukuma, ne dusmu, ne naida, ne alku, ne iekāres. Brāļi, pareiza doma ir tā, kura pauž universālu mīlestību.
Šī budisma paustā psiholoģiskās dimensijas skatījumam veltītā grāmata atklāti, tieši un bez lielas pārākuma apziņas parāda, ka cilvēki var mainīties, augt un attīstīties, izcīnīt cīņu ar ciešanām, atbrīvoties no tām un savā apziņā sākt praktizēt "PAREIZU DOMU". Tas būtu augstākais, pēc kā mums ikvienam ir jātiecas - budistam, vai kristietim, ticīgajam vai ateistam, ikvienam, kurš vēlas garīgi pilnveidot savu dzīvi ar mīlestību un apzinātību, ka viss plūst un mainās, bet tikai mēs un mūsu domāšana esam šeit, šajā brīdī un mums ir nepieciešams nenodarīt ciešanas ne domās, ne vārdos, ne rīcībā ne pret sevi, ne saviem tuvākajiem, ne apkārtējiem, ne pret vienu dzīvu būtni. Visaptveroša mīlestība un iekļaujoša apzinātība. Universāla vēsts mūsdienu cilvēkam.
Apskaidrība nozīmē nepārtrauktu apzinātību, ka realitāte visu laiku mainās.
Apskaidrība ietver psiholoģisku izaugsmi, kad cilvēka bērnišķīgā personība pārtop pieaugušā personībā.
Un, grāmatas nobeigumam pietuvojoties, mani no sirds uzrunāja autora vārdi:
"Nav nejaušība, ka jūs izlasījāt šo grāmatu un ievērojāt visus dotos padomus. Šo grāmatu redzēja daudzi, taču pat neaizdomājās par to. Daudzi izlasīja visu un tūdaļ aizmirsa. Jūs izlasījāt, ņēmāt vērā padomus, jo bijāt gatavi iet pa šo ceļu. Tādējādi jūsu garīgā evolūcija sāk nest augļus. Jo universālā budas daba un mīlestības sēkla dod jūsu dzīvei jaunu jēgu, mērķi, virzienu. Tas ir pa spēkam tikai dažiem cilvēkiem. Un jūs esat viens no tiem. Jūs esat buda."
Veiksmi arī jums savas budas dabas un universālās mīlestības sēklas apzināšanā!