Ričards Rors "Mūžīgais dimants" jeb Dodoties īstās patības meklējumos...
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Jo vairāk es iedziļinos garīguma jautājumos, jo vairāk saprotu, cik gan tā ir dziļa un neizsmeļama dievišķa aka, pilna kristālskaidra un ikviena meklētāja dvēseli spirdzinoša Patiesības ūdens. No pirmajām lappusēm arī šī Ričarda Rora grāmata "Mūžīgais dimants" vēsta un sniedz tieši šādu sajūtu. Šī noteikti ir grāmata Patiesības un savas īstās patības meklētājam!
"Jūsu īstā patība ir tā daļa, kura zina, kas esat un kam piederat, lai gan šī apziņa lielā mērā ir neapzināta. Jūsu neīstā patība ir tas, ko jūs domājat, kas esat, - tomēr jūsu domas nenozīmē, ka tas tā ir."
Un jo tālāk pa grāmatas lappusēm dodamies, jo vairāk mūsu iekšējās sajūtas urdošas atziņas izlasām. Šī grāmata visnotaļ daudziem varētu kļūt par savas apzinātības un garīgās tiecības virzītājspēku. Daudzas patiesības, kuras minētas šajā darbā, šobrīd es spēju un arī jau aplūkoju savu teoloģijas studiju gaismā un jāsaka, ka ļoti daudz kas sasaucas ar manis apjausto studiju procesa gaitā. Tas, manuprāt, apliecina to, ka lai pilnībā varētu izprast gan savu ceļu, gan īsto aicinājumu dzīvē, vajag ieklausīties savā sirdsbalsī, kas vedina apjaust arī savas dzīves garīgo dimensiju. Bez šīs garīgās dimensijas, bez ieklausīšanās sirdsapziņas un dvēseles jeb patības balsī ir neiespējami izprast šo lielo, dižo Noslēpumu, ko saucam par īstu, piepildītu Dzīvi! Man personīgi tam liels atbalsts ir arī manis izvēlētās nopietnās teoloģijas studijas, kas palīdz, mudina un iedvesmo aizvien "doties un rakties dziļumā".
"Mēs esam radīti transcendencei un bezgalīgiem apvāršņiem, bet mūsu mazais ego bieži aizšķērso ceļu, līdz sākam apzināties tā sīkās raizes un meklēt dziļāku patiesību. To var salīdzināt ar dimantu meklēšanu. Mums ir jārok dziļi. Tomēr mēs to darām nelabprāt un pat baidāmies."
Daudzi kristieši, iespējams, baidās lasīt šādas garīguma meklētājiem aktuālas grāmatas, kaut arī tās sarakstījuši garīdznieki un pasaulē atzīti garīgie skolotāji, jo, iespējams, baidās par savas ticības uzstādījumu un dogmu pārkāpšanas risku vai ko tamlīdzīgu. Tas gan ir iespējams, manuprāt, tikai nenobriedušas ticības izpratnes trūkuma dēļ. Tomēr, jāsaka atklāti, lai gan kādā teikumā var nākties izlasīt ko tādu, kas šķietami nesader ar attiecīgās konfesijas vai vispār kristīgo dogmatiku, tomēr tālākajā tekstā skaidri redzams, un autors jau arī pasaka, ka tas tā nebūt nav. Kristietis nevar, manuprāt, pat nespēj būt panteisma vai duālisma piekritējs, jo mēs esam Dievā un Dievs mūsos, tādēļ mēs esam spējīgi un savā patiesajā apziņā arī vēlamies to atzīt, ka eksistē dievišķā realitāte.
"Un mēs meklējam, to, kas mēs esam. Un Jēzus saka, ka to atradīsim (Mt 7, 7-8)."
"Mūžīgā tradīcija nepārprotami pauž ieskatu, ka sākumā jūs nevarat redzēt, ko meklējat, jo tas, ko meklējat, ir tas, kas meklē. Dievs nekad nav kāds objekts, kuru mēs varētu atrast vai iegūt kā citus objektus. Dievs ir tas, kurš mīt jūsu visdziļākajā subjektivitātē jeb jūsu "patībā". Mēs parasti to saucam par dvēseli. Reliģija to sauc par "dievišķo klātbūtni"."
Mums ir jājūt šī klātbūtne, šī godbijība, kuru, lai gan nojaušam, bet kuru ir tik ļoti grūti izsacīt vārdos. Mūsos ikvienā šī sajūta mīt, tā mājo un mājos mūsos mūžīgi, tā ir mūsu īstā patība un visas mūsu dzīves centrs. Tieši tādēļ šī grāmata ir ieteicama pilnīgi ikvienam, jo "tā mēģina šo dziļo sajūtu izteikt un apstiprināt".
Šo grāmatu ir ļoti aizraujoši lasīt, jo autors nebaidās konfrontēt lasītāju, mudinot to uz sevis izvērtēšanu mūžīgās Patiesības gaismā, gan arī kritiski norādot uz mūsdienu cilvēka prāta un sapratnes īpatnībām, kas prasa jaunu un aktuālu radības, Radītāja, Esamības un arī patības skaidrojumus. Cilvēka prāts mūsdienās ir tik "psiholoģizēts", ka tas pilnībā nespēj uztvert Jēzus laika līdzības un Viņa atstāto Vēsti, to papildus neizskaidrojot. Jā, arī šīs īstās patības meklējumu gaismā, jā. Tādēļ autors lasītāju ieved viņa paša valstībā, savas patības atziņas ceļa sākumā, izmantojot modernās valodas un zinātnes atziņu konstrukcijas. Te ir tā lieta, kurā jāsaprot, ka autors nenoliedz mācību, viņš to padziļināti izskaidro nedaudz transformēti, mūsdienu terminoloģijā un atziņās, nezaudējot kodolu un esenci, kur nu vēl tās "pestījošo" jeb atbrīvojošo raksturu.
"Neīsto patību varam saukt par mūsu mazo patību jeb ego, bet savu īsto patību - par savu dvēseli. Kad kļūs skaidrāks, kāda ir jūsu īstā patība, būsiet pamatojuši savu garīgumu, veicot tā pirmo un galveno uzdevumu. [..] Būsiet atradis absolūtu atskaites punktu, kurš vienlaikus ir gan pilnībā jūsos, gan absolūti pārāks par to, kas jūs esat. Šī atziņa sniedz dvēselei varenu un uzticamu patiesības pamatu."
Ričards Rors par īstās patības autoritāti un vienota veseluma atradējiem un īstenotājiem saka, lūk, šos atzinīgos vārdus:
"Veselīgu īstās patības iekšējo autoritāti var līdzsvarot ar objektīvāku Svēto Rakstu un nobriedušas tradīcijas ārējo autoritāti. [..] Dievs ir gan pilnīgi pār mani, gan manī vienā un tajā pašā laikā, - tas veido brīnišķīgu līdzsvaru. [..] Cilvēki, kas atrod vienotu veselumu, ir iekšēji līdzsvaroti, un viņu izaugsme ir sekmīga. Pretstats viņiem ir parasti konformisti vai nemiernieki, kuri vienkārši pievienojas kādiem viedokļiem, un tam nekāda gudrība nav nepieciešama."
Man personīgi šāda veida literatūru patīk iepazīt un izzināt tādēļ, ka tā palīdz pieaugt atziņā un gudrībā. Ne vien tādā intelektuālā nozīmē, bet vairāk kā sirdsgudrības, vieduma un garīgo apvāršņu un atziņas nozīmē. Tādēļ es cenšos bagātīgi jo bagātīgi citēt šīs apgūtās atziņas un garīgās patiesības, lai tās neslēptu un neslēptos zem pūra no tiem, kuriem vēl tikai šis ceļš varbūt ir priekšā. Šīm zināšanām ir jāparādās ļaužu priekšā, lai tās "spīdētu", izgaismojot ļaužu takas garīgo meklējumu ceļojumā. To saku ne aroganti, bet gan dziļā tuvākā mīlestībā, esot ieinteresēts apkārtējo patiesā garīgā atziņā un izaugsmē. Tādēļ no sirds iesaku tai pievērsties, sākot kaut vai tikai ar šīs grāmatas iepazīšanu, jo mūsos ikvienā IR dvēsele un IR arī mūsu ĪSTĀ patība, un šī grāmata PATIESI palīdz tās abas atklāt visā to spozmē un padziļināti izzināt, aizvedot lasītāju TUVĀK SEV PAŠAM!
"[Jo] dvēselei nav nekāda plāna, izņemot to, ka tā grib redzēt to, kas ir, un tādu, kā ir, un mācīt to ieraudzīt arī jums. Dvēsele, tāpat kā taurenis, nolaižas, nogaršo un dodas tālāk. [..] Šīs taurenim līdzīgās dvēseles būtība - tava dvēsele ir tas, kas tu esi Dievā, un tas, kas Dievs ir tevī. Tu nekad nevari pazaudēt savu dvēseli. [..] Oskars Vailds teicis: "Esi tas, kas esi; visi citi ir jau aizņemti." Jūsu īstā būtība un dvēsele nāk no Radītāja, kā teiktu reklāmas speciālisti, - "apslēpta kastītē"."
P.S. Viena no vispārsteidzošākajām atziņām, ko atklāju šīs grāmatas kontekstā - tajā ir apslēpts savveida tests, kurš uzrāda vai esat iepazinis savu īsto patību vai tomēr vēl nē un esat vēl tikai ceļā uz to. Bet šī testa atslēgu un būtību pagaidām atstāšu noslēpumā. Lasiet un noteikti ka pamanīsiet šo testu! Lai šī grāmata ir kā svētība jums ceļā uz savas īstās patības atklāšanu!